Gatavošanās skolas āra laukumā. Arī tā notiek Eiropas čempionātā 0
Latvijas sieviešu basketbola izlase šodien pulksten 13.30 aizvadīs Eiropas čempionāta otro spēli pret Melnkalni, kurai gatavoties nācās āra laukumā.
Latvijas izlasei Eiropas čempionāta kalendārs nav pateicīgs. Pēc pirmās spēles pret Krieviju līdz nākamajam mačam pret Melnkalni ir nepilna diennakts, turklāt spēles sākums pusdienlaikā. Iespējamais rīta treniņš pulksten septiņos – no tādas meiteņu spīdzināšanas treneri atteicās. “Tā ir ceļā lieki zaudēta stunda. Domājam, ka meitenēm lieka stunda atpūtai noderēs. Blakus viesnīcai ir skolas basketbola laukums. Iesim tur, paveiksim taktisko daļu pirms spēles, paskatīsimies video,” atklāj valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Zībarts.
Iespējams, atteikšanās no agrajiem rīta treniņiem kaut kā ietekmē metienu precizitāti, tomēr viena spēle vēl nebūs objektīvs rādītājs. Pret Krieviju latvietes no spēles trāpīja tikai 25 procentus metienu un tas ir galvenais zaudējums iemesls. Jā, Krievijas izlases amerikāniete Epifānija Prinsa svarīgā brīdī apturēja mūsu pakaļdzīšanos, taču pašu galvenā problēma lielāko spēles daļu bija – kā dabūt bumbu grozā. Ja ar katastrofālu precizitāti uzbruka vairākas līderes, tad paliek cerība, ka sava tukšā spēle jau ir nospēlēta. Būs labāk.
“Galvenais uzdevums bija neitralizēt abas Krievijas izlases līderes Prinsu un Vadejevu. Brīžiem tas izdevās, taču Prinsas meistarība, darbība ar bumbu bija izšķiroša. Svarīgā brīdī viņa iemeta piecus punktus pēc kārtas. Sākām labi, bet iestrēgām uzbrukumā. Lai aizietu mūsu spēle, mums obligāti ir jātrāpa no distances. Tas neizdevās, krievietes savilkās groza apakšā, mums palika grūtāki metieni. Varbūt par daudz pārdzīvojām, ka netrāpījām un tālāk bija lavīnas efekts – dažas lietas nesanāca arī aizsardzībā,” atzina Zībarts.
Tik īsā turnīrā katra spēle ir svarīga. Soreiz jau otrā spēle ir ar “būt vai nebūt” izkārti. Vismaz Melnkalnes izlasei, kurai šis zaudējums nozīmē pēdējo vietu grupā. Komandai, kura pēdējos trīs Eiropas čempionātos spēlējusi izslēgšanas spēlēs, ar augstas klases spāņu treneriem, tā būtu izgāšanās.
“Viņas ir savādāka komanda kā Krievija, taču atkal ir divas izteiktas centra spēlētājas – Perovanoviča un amerikāniete Robinsone. Jācenšas noturēt tempu. Beļģietes jau parādīja, ka ar ātru basketbolu šo komandu var apspēlēt,” Zībarts atklāj mazu daļiņu no taktiskām niansēm.
“Nedrīkstam vairs pieļaut tādas kļūdas kā spēlē pret Krieviju. Jā, 35 minūtes mēs spēlējām līdzīgi un kaut kur pat labāk, taču tad ir īsa neveiksmju josla un viss darbs vējā. Tādi kritumi bija vairāki. Protams, slikti, ka bumba nekrita grozā, bet goda vārds, mēs speciāli garām nemetām. Ar visu to bija iespējas, gandrīz noķērām pretinieces un atkal palaidām,” sprieda viena no Latvijas izlases līderēm Anete Šteinberga.
“Melnkalnei spēlētājas ir zināmas, bet kā komanda pagaidām nepazīstama. Protams, ir nekomfortabli cīnīties ar auguma parametros pārākām spēlētājām. Tāda ir realitāte, to zinājām jau pirms turnīra un ar to ir jārēķinās. Tas noteikti nevar būt attaisnojums kādām neveiksmēm. Iesim laukumā ar pārliecību un apņēmību uzvarēt. Pirmajā spēlē es komandas cīņassparu novērtēju ar atzīmi septiņi, pašu basketbolu – ar pieci,” Anetes Šteinbergas sacītais ir skaidra zīme – varam pielikt.
Tātad, sestdien, 13.30 Latvijas izlase, savu līdzjutēju atbalstīta, dosies laukumā pēc pirmās uzvaras!
