Gatavosim sēklu maisījumus paši! 0
Dažkārt nenovērtējam to, kas pēc skata varbūt ir necils, taču spēj sniegt daudz laba. Vai tā neizturamies pret sēkliņām – šiem mazajiem dabas brīnumiem, kas no saules, ūdens un zemes uzņemto enerģiju gatavas nodot cilvēkam, lai mēs varētu organismu bagātināt ar vitamīniem, vērtīgiem mikroelementiem, dabīgām eļļām un olbaltumvielām?
Kas tā par putnu barību?!
– Katra sēkliņa ir dzīva, tā sevī glabā enerģiju un unikālu informāciju par to, kad jāizdzen asniņš, kad jāveido lapas un jābriedina augļi, kad jārada simtiem jaunu sēkliņu. Apēdot tās, šī neizmērojamā bagātība nonāk cilvēka organismā, lai vairotu veselību un spēku, – apcerīgi saka individuālā darba veicēja Inese Mangule no Rubenes Kocēnu novadā, kas jau 10 gadus nelielos apjomos gatavo dažādu sēkliņu maisījumus, kuru sastāvā ir arī rieksti un garšaugi. Tagad daudzi šo produkciju pazīst ar zīmolu “Dabas spēks”.
Šo maisījumu gatavošanai Inese pievērsusies laikā, kad veikalos arvien lielākā skaitā parādījās pārtikas produkti, kas satur e–vielas.
– Pirmos sēkliņu salikumus taisījām sev – ģimenei, radiem, draugiem, lai saprastu, kā tie garšo, ko labāk likt kopā un tamlīdzīgi. Drīz vien pārliecinājāmies, ka bērniem, kas kopš mazotnes uzturā lieto sēklu maisījumus, ir stipra imūnsistēma. Mūsu mājās nav nekādu zāļu, jo nav pēc tām vajadzības.
Inese nosmej, ka sākumā daudzi uz viņas rosīšanos raudzījušies ar neizpratni, sak, linsēklas taču dod teļiem, vai tad cilvēkiem ar’ tās jāēd? Arī par sēklu maisījumiem pauduši izbrīnu: kas tā par putnu barību?
– Kad mēs sākām ražot maisījumus, Latvijā vēl necepa ne maizi, ne smalkmaizītes ar sēkliņām. Tikai tagad ir izaugusi paaudze, kas šo produkciju iekļāvusi uzturā, – stāsta saimniece un piebilst – ja viņa būtu valdības sieva, izdotu rīkojumu, ka bērniem, sākot ar gada vecumu, vajadzētu ēst mūsu senčiem labi zināmās kaņepes. – Tās stiprina imūnsistēmu, izvada no organisma toksiskās vielas, kā arī uzlabo puišu “sēkliņu”. Savukārt saulespuķu sēklas ir bagātīgs dzelzs olbaltumvielu avots.
Ražotāja sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, bet riekstus un to augu sēkliņas, kas mūsu klimatiskajos apstākļos nevar nobriest, iepērk no sertificētiem izejvielu piegādātājiem.
– Ja maisījumu gatavo savām vajadzībām, atliek tikai ieklausīties organismā, kādu sēkliņu šoreiz gribas, un attiecīgi jārīkojas, – iesaka I. Mangule. Turklāt var dažādot arī to iekļaušanu ikdienas maltītēs.
– Sēkliņu maisījums ne vien sader ar sviestmaizēm un svaigajiem sieriem, bet to var arī pievienot biezpienam, dārzeņiem, salātiem un putrām. Jaunas garšas nianses atklājas, kādu maisījumu pieliekot sagrieztiem lociņiem, kurus aizdara ar skābo krējumu un ēd kopā ar jaunajiem kartupelīšiem. Var pamēģināt, kā garšo pankūkas, kas pildītas ar sieru un kaņepju sēkliņām. Var uzbārstīt svaigi sviestam medum vai saldējumam.
Sēkliņas var grauzdēt vai arī to nedarīt (grauzdētas ir garšīgākas, bet zaudē daļu uzturvērtības), var pievienot sāli vai arī ne. Kad maisījums pagatavots, to vajadzētu pēc iespējas ātrāk apēst, kamēr vitamīni un mikroelementi nav zaudējuši savu spēku. Un vēl saimniece iesaka tās uzglabāt ledusskapī, jo ar šo dzīvo produktu labprāt mielojas ne tikai cikvēki, bet arī visādi kukainīši.
Gan jaunam, gan vecam
Sertificēta uztura speciāliste Gundega Rudzīte uzsver, ka sēkliņas satur bagātīgu vērtīgo vielu buķeti, piemēram, neaizvietojamās aminoskābes, vitamīnus, mikro un makro elementus, nepiesātinātās taukskābes (omega-3 un omega-6), arī šķiedrvielas. Tas viss organismam ir nepieciešams un noderīgs, tāpēc sēkliņas būtu ieteicams lietot dažāda vecuma cilvēkiem – gan jauniem, gan veciem.
– Sēklu maisījumu klāsts ir plašs, tie darbojas kā ēdiena veselīga piedeva, garšas uzlabotājs un enerģijas lādiņš, – skaidro speciāliste. – Zinot, ko spēj katra sēkliņa, ikviens var izvēlēties maisījumu, kāds viņa organismam vairāk vajadzīgs vai pašam labāk garšo.
Šos maisījumus var ne tikai uzbārstīt uz sviestmaizes, bet arī pievienot jogurtam, biezpienam, svaigiem sieriem, salātiem un zupai. Vēlams dot priekšroku sēkliņu salikumam, kam nav pievienota sāls. Noteikti jāielāgo, ka tās jāēd ar mēru, jo sēklas satur maz ūdens – ir koncentrēts produkts, ko organismam grūti sagremot.
Sēklu maisījumus katrs var pagatavot mājās, tikai veikalā, tirgū vai eko veikalā jānopērk sastāvdaļas. Ieteicams – bez sāls un negrauzdētas.
– Gatavojot maisījumus, izvēlētās sēklas uzber uz pannas un, viegli maisot, nedaudz apgrauzdē, – pamāca sertificētā uztura speciāliste Gundega Rudzīte.
Lūk, arī viņas sniegtais biežāk izmantoto sēklu raksturojums!
Kaņepju sēklas. Satur olbaltumvielas, aminoskābes un taukskābes. Efektīvi izvada toksiskas vielas un mazina sāpes, attīra un stiprina organismu. Var lietot arī, ja ir garīgā pārslodze un miega traucējumi, kā arī, ja cieš no mastīta vai hroniska reimatisma.
Ķirbju sēklas. Tās satur daudz cinka, nātrija, fosfora un dzelzs, nepiesātināto augu eļļu, E, A, B un C vitamīnu, kalciju, kā arī citas veselībai svarīgas vielas. Ķirbju sēklās tāpat ir L–triptofāns, kas mazina depresijas simptomus. Tās ieteicams lietot, ja radušies sarežģījumi ar prostatu, urīnceļiem, “sašķobījusies” nervu sistēmu, moka locītavu vai ādas slimības. Arī grūtniecības laikā, tāpat onkoloģisko slimību profilaksei. Piedevām tās aizsargā zobus un nostiprina kaulus, matus un nagus. Šīs sēklas var izmantot kompresēm, dziedējot traumas, apdegumus, nobrāzumus vai izsitumus.
Sezama sēklas. Bagātas ar dzelzi, magniju, mangānu, varu, kalciju, satur B1 un E vitamīnu, kā arī antioksidantus, kuri ir ieteicami onkoloģisko slimību profilaksei. Sezama sēklās ir fitosterīns, kas samazina holesterīna līmeni asinīs. Tās palīdz novērst aizcietējumus, mazina gremošanas traucējumus, uzlabo asinsriti un stiprina nervu sistēmu, kā arī mazina sāpes. Sēkliņu sastāvā esošās šķiedrvielas un sezamīns ieteicami aknu veselībai.
Linsēklas. Tās ir bagātīgs polinepiesātināto taukskābju avots, satur 30% balastvielu, lignānus (estrogēniem līdzīgas vielas), kā arī gļotvielas, kuras nav citos kultūraugos.
Linsēklas palīdz uzturēt normālu svaru, mazina ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos, uzlabo resnās zarnas darbību un atvieglo vēdera izeju, ja moka aizcietējumi. Tās veicina sirds un asinsvadu, ādas un matu veselību, ir labas kauliem. Linsēklas optimizē holesterīna un cukura līmeni asinīs, palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu, samazina resnās un taisnās zarnas vēža risku. Šīs sēkliņas būtu ieteicams lietot sievietēm menopauzes periodā. Noteikti jāatceras, ka zarnu traktā linsēklas uzbriest divdesmit reižu, tāpēc, lietojot tās uzturā, daudz jādzer.
Saulespuķu sēklas. Raksturīga augsta bioloģiskā un enerģētiskā vērtība. Sēkliņu sastāvā ir olbaltumvielas, ogļhidrāti, aminoskābes, lipīdi, nepiesātinātās taukskābes, B, D, E un PP vitamīni, kālijs, kalcijs, magnijs un fosfors. Satur linolskābi, kas pazemina asinsspiedienu, un selēnu, kam ir liela nozīme onkoloģisku slimību profilaksē. Saulespuķu sēkliņas veicina taukvielu maiņas normalizēšanu, holesterīna satura samazināšanos, aptur aterosklerozes attīstību, veic antikancerogēnu darbību, kā arī piedalās organisma aizsardzībā pret staru enerģiju, jo neitralizē brīvos radikāļus un aizsargā šūnas. Normalizē arī smadzeņu darbību un uzlabo atmiņu. Savukārt no saulespuķus sēklām iegūtajos miltos ir daudz dzelzs.
Rieksti. Vērtīgs olbaltumvielu avots. Lielā daudzumā satur šķiedrvielas, B grupas vitamīnus, magniju, fosforu un arī E vitamīnu.
Klijas. Galvenokārt lieto nešķīstošo šķiedrvielu dēļ, kas kalpo kā birste zarnu traktam un veicina vēdera izeju. Tās uzskata par brīnumlīdzekli, lai atbrīvotos no liekā svara, tomēr ir jāatceras, ka, papildus attīrošajām īpašībām satur arī pietiekami daudz kaloriju.
Ķimenes. Sēkliņas satur daudz svarīgu komponentu, piemēram, ēteriskās eļļas, flavonoīdus, rūgtvielas, olbaltumvielas un miecvielas. Uzlabo gremošanas funkcijas un stimulē kuņģa sulas izdalīšanos.
