Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
24. janvāris, 2014
Drukāt

Gatavoties pensijai laikus (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Labklājības valstīs pensija veido 60 – 80 procentus no cilvēka iepriekšējo ienākumu līmeņa, taču Latvijā – tikai ap 30 procentiem no samērā zemā atalgojuma, kas vecumdienās sola visai trūcīgu iztikšanu. Tādēļ Jelgavas pensionāru biedrība vērsusies Labklājības un Veselības ministrijā ar ierosinājumu par ES Sociālā fonda naudu izdot bukletu ar ieteikumiem, kā jau laikus gatavoties pensijai.

“No otrā pensiju līmeņa nekāda dižā nodrošinājuma nebūs. Trešajā līmenī, kur nauda jāiemaksā pašam, risks it kā ir mazāks, taču, ja nav pietiekami liela ieguldījuma, arī tas ievērojamu atspaidu nedos,” vērtē Jelgavas pensionāru biedrības valdes loceklis Jānis Felsbergs. Viņš domā, ka, tuvojoties pensijas gadiem, ikvienam būtu jāaprunājas ar bērniem, vai viņi nākotnē ir gatavi vecākus ņemt pie sevis. Ja ne, plaša mājokļa īpašniekiem jau laikus jāsāk meklēt vienistabas dzīvokli, ko ne vienmēr uzreiz izdodas atrast. Protams, ar mazākām bažām pensiju var gaidīt tie, kam ir pietiekami lieli ienākumi vai kāds mantojums. Kāds Jāņa Felsberga paziņa ikreiz, kad gaidāma dārga operācija, piemēram, jāliek sirds stimulators, nocērt pāris hekt-ārus meža, bet citi pat 75 gadu vecumā joprojām strādā.

Cik nopelnīsim, 
tik arī būs


Bijušās skolotājas Elgas Vēveres (70) darba stāžs ir 43 gadi, bet pensija 285 eiro. “Agrāk pelnīju tikai 70 – 80 latus. Kaut gan sociālās nodrošināšanas sistēma bija nenoteikta, bija saprotams, ka, vairāk strādājot, saņemšu lielāku pensiju,” viņa saka. Lai vēlāk būtu lielāki ienākumi, viņa ilgstoši uzņēmusies divarpus slodzes. Tagad, lai mazliet piepelnītos, pensionāre vadā uz skolu puisīti un izīrē vienu istabu. “Esmu saimnieciska, pārtikai tērēju tikai aptuveni latu dienā. Gadiem ilgi stingri uzskaitu visus savus izdevumus, mēneša beigās izvērtējot, kur esmu lieki iztērējusies. Atradu internetā nelielu darbiņu un par nopelnīto naudu aizbraucu ceļojumā uz Šveici,” seniore stāsta.

Rīdziniece Inta Bergmane (56), pēc profesijas daiļdārzniece, bet pašlaik bezdarbiece, sarēķinājusi, ka ar gandrīz 38 gadu darba stāžu pensija sanāktu vien 155 eiro apmērā: “Apzinos, ka vecumdienas būs atkarīgas tikai no pašas, tādēļ papildināšu zināšanas dārzkopībā, lai varētu turpināt ar to nodarboties arī pensijas gados. Vīram, kurš ir vecāks par mani, kā bijušajam sporta darbiniekam ir maza pensija, taču viņš vada Latvijas basketbola senioru klubu. Tādējādi iztiekam paši un palīdzam mazbērniem, kas mums sagādā lielu prieku. Ikvienā vecumā var atrast iespējas, lai pilnvērtīgi dzīvotu.”

No privātmājas 
uz pansionātu


“Ārzemēs daudziem topošajiem pensionāriem līdzekļus pensijas gadiem palīdz uzkrāt darba devēji, veicot iemaksas speciālos pensiju fondos, piemēram, kādam manam radiniekam naudu pensijas kontā ieskaitīja uzņēmums, kurā viņš strādāja,” stāsta Jānis Felsbergs. Viņš atzīst, ka citās valstīs pensionāri bauda arī daudz lielāku valsts atbalstu. Piemēram, Vācijā 2008. gadā autorūpniecības nozarē iestājās krīze, bija jāizvēlas – atlaist strādniekus vai saīsināt darba dienu. Galu galā tika nolemts, ka darbinieki strādās tikai četras stundas dienā un nopelnīs mazāk, taču, lai nesaruktu pensiju apjoms, par zaudēto algas daļu tika veiktas sociālās iemaksas no valsts budžeta. “Pretēji rīkojās Latvijas valdība, kas uz pieciem gadiem apturēja piešķirto pensiju indeksāciju, radot šiem pensionāriem ienākumu zaudējumu līdz mūža galam,” norāda J. Felsbergs. Viesošanās pie Rietumeiropas valstu senioriem viņa pārliecību par ievērojamo atšķirību pensionāru stāvoklī Latvijā tikai nostiprinājusi. Dānijā kāda kundze, kura nesen bija kļuvusi atraitne, plānoja pārdot plašo māju un pārcelties uz greznu pansionātu, Beļģijā gados vecāks pāris savu māju gatavojās mainīt pret pensionāru dzīvokli, bet Zviedrijā ikvienam senioram ar nelielu pensiju piešķir sociālo dzīvokli, par kuru pašiem nav jāmaksā. “Arī Ozolniekos ir labs pansionāts, taču atlicināt 455 eiro par vietu divvietīgā istabiņā bez bērnu atbalsta vai pašvaldības veiktās piemaksas var tikai retais,” atzīst Jelgavas pensionāru biedrības pārstāvis.

Rietumeiropas pensionāri no saviem ienākumiem var veidot uzkrājumus vecumdienām, kas kopā ar depozīta procentiem ļauj arī ceļot. No tiem pat nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, kādu ietur no Latvijas pensionāru uzkrājumiem operācijām vai bēru gadījumiem.

Viedokļi


Gerontologs, profesors Jānis Zaļkalns: “Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādājot neveido uzkrājumus, jo valsts nav radījusi uzticību bankām. Ja mazliet naudas paliek pāri, labāk nopērk kādu gardumu, sak, šodien atsakot sev mazumiņu, beigās tāpat nekāda ieguvuma nebūs. Protams, ikviens galvenokārt domā par šodienu, nevis nākotni, kas pienāks pēc daudziem gadiem. Tomēr parasti latvietis atliek vismaz bēru naudu, lai varētu šķirties no šīs pasaules cienīgi, nesagādājot tuviniekiem lielus kreņķus. Ar gadiem nāk viedums, ka bērni nav mūsu privātīpašums un pensijas gados var nākties paļauties tikai pašam uz sevi. Senioriem pienākas pensija par viņu mūža ieguldījumu, taču, no otras puses, daudzi jūt sevī potenciālu un vēlmi turpināt strādāt, kaut tikai pāris reizes nedēļā, turklāt demogrāfiskās situācijas dēļ viņi būs vajadzīgi Latvijas darba tirgū.”

Fakti


2013. gadā līdz 200 latu (285 eiro) lielas pensijas indeksēja 402 tūkstošiem pensionāru. Vidējās pensijas apmērs – 139 lati (198 eiro).

 Iztikas minimums 2013. gada novembrī – 179 lati (255 eiro).

 Pensijas līdz 180 latiem (256 eiro) saņem ap 280 tūkstošiem pensionāru.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ko jus varat muldet ,ka videjas pensijas ir tik lielas 139eiro.Kapec neatgriezat piemaksu,ko nonemat 2012.g.1.janvari.Man ir pensija 84 eiro.ES GRIBU TAGAD DZIVOT. AR cienu 1950.g.dzimusais.

  2. Ko jus varat muldet ,ka videjas pensijas ir tik lielas 139eiro.Kapec neatgriezat piemaksu,ko nonemat 2012.g.1.janvari.Man ir pensija 84 eiro.ES GRIBU TAGAD DZIVOT. AR cienu 1950.g.dzimusais.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+