Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Gatis Ābele: Vilcināšanās ar tirgus atvēršanu radīs zaudējumus gāzes lietotājiem Latvijā

LETALETA

Nacionālā gāzes termināla biedrība (NGTB) pauž neizpratni par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta 23.augusta paziņojumu, kas paredz dabasgāzes tirgus liberalizāciju tikai pēc sešiem gadiem un paļaujas uz neprognozējami ilgu reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa sarunu procesu.

 

Ekonomikas ministra plāni ir pretrunā gan ar valdības deklarācijā paredzēto, ka šī valdība apņemas “sagatavot projektu sašķidrinātās gāzes (SDG) terminālim Latvijā”, gan arī Eiropas Savienības direktīvu prasībām, kas nosaka Latvijas dabasgāzes tirgus obligātu atvēršanu līdz ar jauna gāzes piegādātāja ienākšanu tirgū. Latvijas gadījumā tās būs jau neliela apjoma dabasgāzes piegādes no Klaipēdas gāzes termināļa, kura darbību ir plānots uzsākt 2014.gadā.

Savukārt reģionālā termināļa darbības priekšnoteikums būs gāzes vada starpsavienojuma izbūve zem Baltijas jūras, kā arī Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma pastiprināšana, kas pie konservatīvām aplēsēm kopumā var prasīt laiku līdz pat 2020. gadam, kā arī ievērojamām tiešām un saistītām izmaksām (līdz pat 1 miljardam eiro), kas pēc ES regulas attiecībā uz enerģētikas projektu atbalstu būs jāsedz arī no Latvijas patērētāju rēķina, neatkarīgi no tā vai Latvija saņems gāzes piegādes. Visbeidzot, Krievijas “Gazprom” šobrīd Latvijai piegādā dabasgāzi ar 15% atlaidi, kura, saskaņā ar vienošanos, beigsies 2015.gadā.

Šobrīd Latvijas patērētāji katru gadu pārmaksā vidēji 100 miljonus eiro, pateicoties neelastīgajai “Gazprom” cenu politikai, kas jau pilnā mērā ir atspoguļojusies rekordaugstās siltuma izmaksās pagājušajā apkures sezonā un nesamērīgajās OIK (obligātās iepirkuma komponentes) subsīdijās korupcijas skandālos iesaistītajiem “Latvenergo” dabasgāzes TEC. 2012. gadā dabasgāzes cenas Latvijā bija augstākas nekā Francijā, Nīderlandē un arī Vācijā. Ievērojami zemāka dabasgāzes cena bija Lielbritānijā, kur ir attīstīts dabasgāzes piegāžu tirgus ar daudziem tirgus dalībniekiem. Latvijas tirgus atvēršanas novilcināšana turpinās radīt zaudējumus visiem dabasgāzes lietotājiem Latvijā, uzņēmumiem un privātajiem patērētājiem.

NGTB iebilst pret Ekonomikas ministrijas piedāvāto divpakāpju gāzes tirgus liberalizācijas modeli, kas kavē brīvas pieejas radīšanu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmai un līdz ar to arī dabasgāzes tirgum. Biedrība uzskata, ka Enerģētikas likuma grozījumus ir jāpapildina ar pārvades sistēmas īpašumtiesību nodalīšanu, kā arī trešo pušu pilnu pieeju dabasgāzes tirgum ne vēlāk kā 2015.gadā, atbilstot tehniskām iespējām radīt alternatīvas gāzes piegādes arī nacionālā līmenī, kas izmaksu ziņā būtu nesalīdzināmi efektīvāks un ātrāks risinājums, lai jau tuvākajā laikā ierobežotu “Gazprom” monopola stāvokli.

NGTB uzskata, ka Latvijai nav nepieciešams gaidīt uz gāzes tirgus liberalizācijas projektiem kaimiņvalstīs, bet izmantot pašai savus unikālos resursus un izveidot nacionāla mēroga gāzes termināli. Nacionālo gāzes termināli un augstspiediena pieslēgumu Inčukalna PGK ir iespējams izbūvēt jau 24 mēnešu laikā, izmaksu ziņā ievērojami efektīvāku (līdz pat 10 reizes zemākām izmaksām nekā Somijas reģionālā termināļa vai Klaipēdas termināļa gadījumā) un attiecībā uz piegādēm daudz elastīgāku. Šāda termināļa kopējās izmaksas ir salīdzināmas ar Latvijas gada laikā pārmaksāto cenu par dabasgāzes importu no Krievijas.

Praksē 70-80% no sašķidrinātās gāzes termināļa (SDG) būvniecības izmaksām veido sašķidrinātās gāzes glabāšanas tvertņu izbūve, taču Latvijas gadījumā šādu tvertņu izbūve nav nepieciešama, ar priekšnoteikumu, ka tiek izveidots augstspiediena gāzes vada savienojums ar esošo dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūru, piemēram, no Skultes ostas uz Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi. Šāda gāzes vada būvniecības izmaksas veido vienu miljonu eiro par vienu kilometru. Savukārt ostā ir nepieciešams izbūvēt SDG transportēšanas kuģa piestātni un izvietot regazifikācijas iekārtu uz peldošas platformas. Atkarībā no projekta sarežģītības un iekārtu jaudas, izmaksas veidos 70-100 miljonus eiro, neskaitot zemes atsavināšanas un apgrūtinājumu kompensācijas izmaksas.

Bez enerģētiskās drošības palielināšanās, nacionālā gāzes termināļa būtiska priekšrocība ir zemas mainīgās izmaksas, pateicoties krātuvju neesamībai ostā, jo pretējā gadījumā uzglabāšanas tvertnēs nepieciešams pastāvīgi nodrošināt īpaši zemu temperatūru. Atšķirībā no nacionālā termināļa, šīs izmaksas tiks iekļautas cenā gāzes piegādēm no Klaipēdas SDG termināļa un Somijas reģionālā SDG termināļa. Savukārt Latvijas gadījumā gāze tiks glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un šādas izmaksas gāzes cenā netiks iekļautas.

NGTB ir dibināta 2013. gada 13. augustā. Biedrības mērķis ir dabasgāzes un citu energoresursu tirgus attīstība Latvijā, nostiprinot enerģētisko neatkarību un palielinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+