Latvijā
Novados

Gaujas krastos ieguldīs miljonus un atklās jaunus tūrisma pakalpojumus 16


Šobrīd Siguldas pils komplekss apmeklētājiem ir slēgts. Vasaras sākumā tas atkal uzņems tūristus, bet Siguldas Jaunajā pilī gan nevarēs iekļūt sakarā ar vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem.
Šobrīd Siguldas pils komplekss apmeklētājiem ir slēgts. Vasaras sākumā tas atkal uzņems tūristus, bet Siguldas Jaunajā pilī gan nevarēs iekļūt sakarā ar vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem.
Foto – Zane Gatere

Pirms pāris dienām astoņas Vidzemes pašvaldības noslēdza vienošanos par projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” īstenošanu, ko finansiāli atbalstīs Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF). Projekta ietvaros tiks atjaunoti un attīstīti deviņi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, atklājot jaunus tūrisma pakalpojumus.

Lauvas tiesa Siguldas Jaunajai pilij

Starp šiem objektiem ir arī Siguldas Jaunā pils, kurā paredzēts atjaunot unikālo 20. gs. 30. gadu interjeru un telpu plānojumu, izveidojot gan informācijas punktu un mākslas darbu galeriju, gan nodrošinot iespēju uzkāpt skatu tornī. Jau pagājušā gada februārī Siguldas pils kompleksā sākās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, skarot vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa viduslaiku pili un Siguldas Jauno pili ar muižas ēkām un dārzu. Pašlaik tiek pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts desmitiem gadu.

“Siguldas pils kompleksu plānojam atvērt šīs vasaras sākumā. Apmeklētājiem turpmāk kompleksa apmeklēšanai būs jāvelta vairāk laika, jo teritorija pārtaps par radošu kvartālu, kurā papildus jau esošajām Siguldas spieķīša, ādas apstrādes, rotkaļu un tekstila darbnīcām rosīsies vēl vairākas citas amatnieku darbnīcas, bet nedēļas nogalēs teritoriju piepildīs dažādas kultūras aktivitātes. Tomēr būs vēl jārēķinās ar nelielām neērtībām, jo šajā pavasarī ar piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu par gandrīz četriem miljoniem eiro tiks rekonstruēta Siguldas Jaunā pils, atjaunojot šo unikālo nacionālā romantisma pērli, kas pirmās Latvijas Republikas neatkarības laikā tika atzīta par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā – izcilu neogotikas stila arhitektūras un nacionālās būvniecības interjera paraugu,” stāsta Siguldas novada pašvaldības pilsētvides plānotāja Zane Gatere. Pēc Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas tajā būs apskatāma augstvērtīga Siguldas vēstures ekspozīcija. Būs pieejamas arī telpas dažādiem kultūras pasākumiem, kā arī Svētku zāle laulību ceremonijām.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Nav tā, ka mēs būtu sēdējuši, rokas klēpī salikuši, gaidot Eiropas naudu. Siguldas novada pašvaldība jau kopš 2013. gada sākusi Siguldas pils kompleksa attīstību. Pirms trim gadiem, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu eiro, rekonstruējām stalli, kura pirmajā stāvā ir telpas radošajiem uzņēmējiem un Siguldas Biznesa inkubatoram, bet otrajā stāvā – Siguldas novada pašvaldības telpas.”

Zane atzīst, ka cerības 2026. gadā Siguldā sarīkot olimpisko spēļu renes sporta veidu sacensības, ir labs impulss pilsētas infrastruktūras attīstībai un jau ir manāma iedzīvotāju un uzņēmēju interese par iespēju līdzdarboties spēlēm nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā. “Pat ja cerības neīstenosies, šis vienalga ir īpašs projekts, kas vieno visus siguldiešus un aicina lepoties ar mūsu pilsētu.”

Kur vēl gaidāmi remontdarbi

Šobrīd tikai no ārpuses apskatāmajās Ērģemes pilsdrupās plānots restaurēt Ziemeļu torni, uzliekot dakstiņu jumtu, kāds tas sākotnēji bijis, kā arī atjaunot starpstāvu koka grīdas, logus, durvis, ievilkt elektrību, lai tornī varētu izvietot vēsturiskas ekspozīcijas un tumsā to izgaismot. “Salīdzinot ar lielajiem objektiem, mums piešķirtais finansējums tāds mazumiņš vien ir, taču jau esam pierādījuši, ka arī ar mazu naudu varam izdarīt lielas lietas un sakopt vidi,” saka torņa atjaunošanas iniciators, biedrības “Ērģemes bruņinieku pils” vadītājs Jānis Biezais.

Pārējo laimīgo ERAF finansējuma saņēmēju vidū arī viduslaiku pils Valmierā, kuras mūri tiks iekonservēti un no jauna būvēts pils kultūrvides centrs astoņus gadsimtus ilgās vēstures iepazīšanai un pētniecībai. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai paredzēts restaurēt torņa iekštelpu, lai tūristiem būtu iespējams aplūkot pilsētas panorāmu, torņa zvanu un pulksteņa mehānismu. Rubenes luterāņu baznīcā atjaunos fasādi, koka solus, lai ziemā tos varētu apsildīt, baznīcas ieeja tiks pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Renovācija skars arī baznīcas zvanu torni, no kura paveras lielisks skats uz Gaujas nacionālā parka senleju.

Cēsu viduslaiku pils kompleksā projekta ietvaros restaurēs un iekonservēs visas pils apdraudētākās daļas un to oriģinālās konstrukcijas, ļaujot apmeklētājiem apskatīt daļu no pašlaik slēgtajām pils kompleksa daļām. Labiekārtos arī pils dārza teritoriju. Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā paredzamie restaurācijas darbi uzlabos ēkas tehnisko stāvokli, lai dievnama torni atkal varētu atvērt interesentiem. Vēl Āraišu arheoloģiskajā parkā būvēs jaunu multifunkcionālo apmeklētāju centru, kurā atradīsies Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centrs, dodot iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastās unikālās senlietas. Papildus ezerpils brīvdabas ekspozīcijai taps jauna ezerpils koka aizsargceltne. Savukārt Ungurmuižas kompleksā par projekta naudu izveidos siltumapgādes sistēmu divās muižas kompleksa ēkās – Kungu mājā un Vecajā skolas ēkā –, pie viena atjaunojot vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli Leduspagraba ēku, kurā tiks ierīkota katlumāja. Visos minētajos objektos līdztekus restaurācijas un būvniecības darbiem paredzēta arī jaunu kultūras un tūrisma pakalpojumu izveide.

Projekts. “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”

* Projekts “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojauma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējumam. Kopējās projekta izmaksas ir 9 385 265,75 eiro, t. sk. ERAF finansējums – 5 634 000 eiro.

LA.lv