Monika Zīle: Kārdinājumu iekrist askēzes lamatās, lai pievērstu uzmanību 0
Lai gan publiska dalīšanās ķermeņa fiziskās un garīgās attīrīšanās praksēs un pieredzēs jau kur tas laiks ir modē, pastāvīgā emociju badā dzīvojošajai sabiedrības daļai gribas dzirdēt arvien jaunus sevi šķīstījušo vai dvēseli bagātināt nolēmušo stāstus. Tādā ziņā nupat ar Pelnu trešdienu iesācies Lielais gavēnis ir brīnišķīga iespēja šos pieprasītos vēstījumus radīt, pievienojoties veselīgi dzīvojošo draudzei, kur godā kustības, bezķīmijas pārtiku un ēšanas mērenību. Tiesa, līdzās pazīstamajām vienkāršajām programmām visnotaļ kristīgais gavēnis slēpj arī velnišķu kārdinājumu iekrist askēzes lamatās tikai tāpēc, lai pievērstu līdzpilsoņu uzmanību un gūtu sev no tās kādu labumu – ja ne materiālu, tad biežu pieminēšanu un publicitāti. Viss liecina, ka šis gavēnis nebūs izņēmums, jo sevišķi politiskajiem spēkiem, kuri nolēmuši startēt uz nākamo Saeimu.
Askēze tās primitīvākajā izpausmē ir staigāšana rupju pakulu biksēs, pārtikšana no sausas sēnalu maizes ar siseņu piecepumu, tāšu trauciņā iesmelts avota ūdens malks, miega mirkļi ušņu dzeloņu piebārstītos zirnājos un citas pašmocības, bez kurām neiztiek svēto kārtā iecelto biogrāfijās. Bet šajos laikos ar tādu primitīvu mazohismu pielūgsmi vairs nedabūsi – labi, ja paveiksies nopelnīt dīvaiņa titulu, kas pats par sevi diezgan apšaubāms guvums. Tādēļ sabiedrisku atzīšanu alkstošo pulkā retais dižojas ar panākumiem miesas mērdēšanā, bet steidz meklēt ceļus un tribīnes savu garīgo vērtību izrādīšanai. Politikā šim nolūkam vislabāk der augstu morāles principu piesaukšana un vāji aizplīvuroti vai nepiesegti solījumi pieskatīt striktu visu desmit baušļu ievērošanu – arī tad, ja pats zvērētājs ilgi praktizējošs divsievis un liekulības pravietis.
Bez šaubām, vēlēšanu kampaņa nekur nav brīva no teatrālisma, liekulības un svētuma ekspluatēšanas. Vai atceraties, kā ne tik senā pagātnē “Jaunais laiks” pieteica sevi dievnamā?… Bet netērēsimies garai šīs izrādes recenzijai. Jo epilogs nožēlojams un vienīgais “sausais atlikums” ir skumja cerība, ka vismaz daļa vēlētāju apdomāsies, pirms aizskries ērģeļu pieskandinātas ārišķību pavadā.
Kristīgā baznīca, stingros katoļus ieskaitot, vairs nepieprasa garajā cēlienā pirms Lieldienām atsacīties no desām un našķiem. Ņemot vērā sprādzienbīstamo mūsdienu pasaules realitāti, daudz aktuālāks kļuvis aicinājums gavēni veltīt domu telpas apkopei un saudzīgai attieksmei pret līdzcilvēkiem. Piekodinājums vienlīdz svarīgs gan ticīgajiem, gan sevi ateistos ierakstījušajiem. Un, protams, ne jau tikai gavēnī.
