Latvijā
Sabiedrība

Monika Zīle: Pietrūkst atgādnes: “Tu esi tas, ko tu domā!”0


Monika Zīle
Monika Zīle
Foto: Timurs Subhankulovs

“Mums daudz gudrinieku. Bet tālredzīgie ar sveci gaišā dienā jāmeklē.” Staņislavs Ježi Lecs

Kuram nav izdevies kļūt garīgi šķīstam Ziemassvētku gaidās, tas var mēģināt tuvināties eņģeļiem pirms Lieldienām, – kādā esejā savulaik ironizēja amerikāņu klasiķis Marks Tvens. Jau gluži nopietni piebilzdams, ka tieksme būt labākam atraisa mūsu cilvēcības resursus un par to vajag priecāties.

Jāteic, šogad Lielā gavēņa sākums diezgan pakluss, bez masveidīgiem askēzes slavinājumiem. Pagaidām sociālajos tīklos manītas tikai dažas personiskas publiskas apņemšanās līdz Lieldienām nelietot organismu piesārņojošu pārtiku.

It kā jau sekošanas vērti paraugi, ja drusciņ nemulsinājis tos papildinošais veselīgas pārtikas propagandētāju lokā bieži izmantotais un baušļa statusu ieguvušais sauklis: “Tu esi tas, ko ēd!” Diemžēl neizdevās atrast pirmavotu, no kura nezināms tulkotājs teikumu, liekas, ne īpaši veiksmīgi pārcēlis latviski. Jo, zemtekstu nemeklējot, sanāk: izvēloties maltītēm burkānus un kāpostus, būsi… dārzenis. Nav diezin cik motivējoši.

Teikšu godīgi, piekasos. Ir iemesls.

Visnotaļ atbalstot dabiska, no kaitīgām piedevām tīra un veselību stimulējoša uztura ražošanas un lietošanas veicinājumu, sliecos secināt: 1) mūsu dzīves līmenis īstenībā ir pietiekami augsts, ja diezgan liela sabiedrības daļa šobrīd var atļauties pārtikas tirgus piedāvājumu šķirot un izvēlēties veselīgāko; 2) publiskajā telpā rūpes par ēdiena kvalitāti stabili turas problēmu “topa” augšgalā; 3) vēl vairāk nekā miesas šķīstinājuma saukļi Lielā gavēņa nedēļām iederētos lozunga “Tu esi tas, ko tu domā!” vainagota programma.

Rudenī ievēlēto Saeimu pakritizējuši, ar nopūtu sakām: ko var gribēt, parlaments ir sabiedrības spogulis. Bieži piesauktais politiskās gribas trūkums, kas traucē pieņemt valsts attīstībai svarīgus lēmumus, patiesībā ir varas ļaužu domu seklums. Ar skaudību lūkojamies uz Igauniju, kur jau plūc augļus reformām, pie kuru sliekšņa Latvija turpina neizlēmīgi mīcīties, un gals nav redzams. Kaimiņu politiķi esot drosmīgāki. Bet laikam iederīgāks cits jēdziens – tālredzīgāki, plašāk domājoši.

Tikai seklā domu peļķē iestiguši politiķi var gadu gadiem turēt bada maizē skolotājus un brīnīties, kāpēc izglītības sistēmā nedzemdē kvalificētu darbaspēku un augstas raudzes speciālistus. Piekritīsiet, ir skumji, ka Lielajā gavēnī, kad kristīgajā pasaulē pieņemts klusībā nožēlot līdzcilvēkiem darītās pārestības, Latvijas pedagogiem būs jātaisa gāganu kari, pieprasot sev tikai to, kas jau sen pienākas.

Brīnums, ka šī samilzusī problēma neatspoguļojās dažu sabiedrības dāmu rīkotajā demonstrācijā, kura zem feminisma karogiem notika tūdaļ pēc Pelnu dienas. Saieta organizatoru tālredzības trūkums izgājienu sašaurināja līdz mistiskām dzimumu vienlīdzības prasībām un slikti aizplīvurotam aicinājumam košākās kundzes iebalsot Eiropas Parlamentā.

Bet, ja nu kādu šobrīd nomoka dilemma – paturēt vai izslēgt kotletes no Lielā gavēņa maltītēm, – tad vērts atcerēties viena svēta vīra sacīto: labāk ēdiet gaļu nekā savus līdzcilvēkus.

*Pārlieka, dažreiz speciāli sakāpināta emocionalitāte

LA.lv