Mobilā versija
+17.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
17. marts, 2017
Drukāt

Gāž apkārt Zemes fondu (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lauksaimniecības zeme

Katru mēnesi Latvijas Zemes fonds saņem vismaz 50 iesniegumus no lauksaimniecības zemes īpašniekiem ar vēlmi pārdot savu zemi ne jaun, piemēram, kaimiņam vai nomniekam, bet gan valstij. Fonda administrētāja – AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” rīcībā valsts privātās zemes pirkšanai iedalījusi 14 miljonus eiro, no tiem iztērēta teju trešdaļa jeb 5,3 miljoni, tā ka nauda strauji kūst. Kopš darbības sākuma nepilnu trīs gadu laikā iegādājies 2273 hektārus zemes jeb kopumā 129 īpašumus 5,3 miljonu eiro vērtībā. Turklāt šā gada sākumā ir vērojama īpaši liela aktivitāte – katru mēnesi tiek saņemti ap 50 jauni īpašumu pārdošanas pieteikumi no visas Latvijas teritorijas. Turklāt aktivitāte aizvien pieaug – šā gada pirmajos divarpus mēnešos fonds ir iegādājies 17 jaunus īpašumus 235 hektāru platībā, bet vēl 17 īpašumu iegāde jau ir saskaņota ar pārdevēju un šos darījumus plānots realizēt tuvākā mēneša laikā. Zemes fonda vadītāja Ina Alksne informē, ka līdz 2017.gada marta vidum jau 93% fonda īpašumu ir atrasti arī nomnieki , kuriem zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai, tai skaitā zeme iznomāta arī desmit jaunajiem lauksaimniekiem.

Aktīvākie pārdevēji – zemgalieši
Zemes fonds lauksaimniecībā izmantojamo zemi nopircis visos Latvijas reģionos, tomēr aktīvākie pārdevēji bijuši Zemgalē. Tur valstij pārdoti 1030 hektāri. Krietni atpaliek vidzemnieki ar 495 hektāriem, kam seko kurzemnieki ar 268 hektāriem un latgalieši ar 198 hektāriem. Pierīgas zemes īpašnieki līkop ar valsti slēguši par 282 hektāriem. Jāatgādina, ka fonds no īpašniekiem atpērk tikai lauksaimniecībā izmantojamu zemi bez apgrūtinājumiem par cenu, kas nepārsniedz vidējās tā brīža tirgus cenas līdzvērtīgai zemei attiecīgajā novadā un pagastā. Fondā atzīst, ka kopējo aktivitāti sekmē fakts, ka privātpersonām, kas pārdod zemi fondam, šogad par darījumu vairs nav jāmaksā 15% iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Nauda kūst arī otrajā programmā
Tikpat labi klājas arī otrajai, valsts finansētajai un ” Altum” apsaimniekotajai programmai, kura zemes pirkšanai ļauj saņemt kredītu ar zemāku procentu likmi nekā komercbankās. Piecu gadu laikā, kopš startējusi šī programma, no tajā pieejamajiem 70 miljoniem iztērēti jau 57,725 miljoni, attiecīgi finansējot 1153 zemes iegādes darījumus. Aizdevumus saņēmušas 809 saimniecības. Arī šeit līderis ir Zemgales novads, no kurienes nāk 28% aizdevumu klientu. Kurzemē ir 27% ir 18% , Vidzemē, Latgalē – 17%, bet Rīgas reģionā – 10% klientu. Pozitīvi, ka no kopējā klientu skaita 8,2% ir jaunie lauksaimnieki vecumā līdz 40 gadiem. Nozaru griezumā lauvas tiesa jeb 57% aizdevumu piešķirti augkopības nozarē, bet 13% – saimniecībām ar jaukto lauksaimniecības darbību. Aizdevumi šajā programmā tiks piešķirti līdz 2020.gada beigām. Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistītas personas var saņemt vairākus zemes iegādes aizdevumus, kuru kopsumma nepārsniedz 430 000 eiro, aizdevuma termiņš ir līdz 30 gadiem. Sākotnēji 2012.gadā zemes iegādes programmai tika piešķirti 14 miljoni eiro, taču, ņemot vērā lielo interesei, summa vairākkārt palielināta līdz pašreizējiem 70 miljoniem eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Visu, ko nopērk zemes fonds, tas paliek Latvijas valsts īpašumā un netiek ārzemniekiem. Zemes fonds ir labākā pēdējo gadu ideja, ko šajā valstī kāds ir paveicis. Ja nemaldos, tad zemes fonda veidotāji bija Zemkopības ministrija un Prezidents Bērziņš. Malači!

  2. Sveiki!? Te nu nav par ko priecāties, ja pārdod zemi. Tie cilvēki Latvijai ir zuduši, kā var to nesaprast. Labi, ja vēl zeme netiktu atdota ārzemniekiem, bet vai tā notiek? Skumji kļūst vērojot, ko dara valdoņi ar Latvijas valsti, ļoti skumji.

  3. Jānis Labrencis Atbildēt

    Kāpēc neviens nedomā, kāpēc zemnieks pārdod zemi, bet pats nestrādā? Ko dara tā saucamā ZZS? Mūsu valstī nepieciešamas kardinālas nodokļu reformas, kuras pie varas esošie nespēj realizēt.

  4. Zemes fonds 2273 ha plus vēl pāri simt ha. Ja viens ārzemnieks pārdot otram 110 000 ha tad tā ir tikai 50 daļa no viena ārzemnieka darījuma ar Latvijas zemi. Un cik tādu ārzemnieku ir? Tā ka tādu zemes fondu pieminēt nav vērts, tur faktiski nekas nenotiek. Tā ir tikai darbības imitācija.

  5. Labi, ka ir tāds iespēja

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+