Franks Gordons: Izraēlas un arābu konflikts šķiet neatrisināms 24
Neviļus nākas piekrist izpētes centra “STRATFOR” vadītājam Džordžam Frīdmanam, kurš 29. jūlijā nu jau kuro reizi spiests atzīt, ka Izraēlas un arābu konflikts nav atrisināms. Patlaban mēs piedzīvojam nu jau trešo “Gazas kara” uzliesmojumu piecos gados, un tā ir tikai kārtējā asiņainā epizode konfliktā, kura atskaites punkts bija 1947. gada 29. novembris, kad arābu valstis balsoja pret ANO Kopsapulces rezolūciju, kas paredzēja britu mandāta teritorijas – Palestīnas – sadalīšanu divās valstīs: vienu arābiem, otru ebrejiem.
2005. gadā toreizējais Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons izvāca no Gazas joslas 7000 ebreju kolonistus (settlers) un armijas vienības līdz pēdējam kareivim. Gazas josla ar tās pusotra miljona iedzīvotājiem varēja kļūt par “Vidusjūras Singapūru”: bija gatava “sava” lidosta, plānota jūras osta. Bet nesamierināmo islāmistu organizācija “Hamas”, kas 2007. gadā nostiprināja savu varu šajā teritorijā, gadiem ilgi apšaudīja ar raķetēm tuvējo mazpilsētu Sderotu un apkārtējos ciematus. Izraēlas armijai nācās izmantot savu aviāciju un ievest karaspēku trijiem lāgiem: 2008./2009. gadumijā, 2012. gada nogalē un tagad – pēc tam kad “Hamas” iemanījās vērst raķešu zalves pret Izraēlas vidieni, tostarp Telavivu.
No rītiem es mēdzu izvest pastaigā savu sievu, kurai ir stīva kāja un nākas pārvietoties ar diviem spieķīšiem. Divas reizes šādā pastaigā iekaucās gaisa trauksmes sirēna, un pēc tam dzirdējām blīkšķi – nokrita atlūzas no “Hamas” raķetes, ko bija notriekusi datorizētā pretraķešu baterija “Iron Dome”. Dažās sekundēs aizskriet uz patvertni, protams, nevarējām…
Pasaulē demonstranti brēc: “Jūs esat bērnu slepkavas!…” Izraēlas armija brīdina Gazas iedzīvotājus, kurā sektorā gaidāms uzlidojums vai uzbrukums ienaidnieka objektiem, tostarp raķešu rampām, kas bieži izvietotas mošejās vai skolās, taču biezi apdzīvotajā labirintā upuri ir neizbēgami. Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, notiek sīva kaulēšanās par kārtējā pamiera noteikumiem, Izraēlas un arābu konflikts nav atrisināms, kamēr vienas puses maksimālā piekāpšanās nesaskan ar otrās puses minimālajām prasībām. Un, kamēr arābu pasaule mutuļo un Izraēlas apkārtne šajā reģionā ir, var teikt, pilnīgi neaprēķināma, ebreju tautas nacionālajai valstij jāgādā par savu drošību un faktiski – izdzīvošanu.
