Gāzes degviela kā alternatīva benzīnam 0
Tradicionālo automobiļu degvielu – benzīna un dīzeļdegvielas – cenas sasniegušas vēl nebijušus augstumus. Tas daudziem autobraucējiem liek aizdomāties par pieejamāko alternatīvu – auto gāzi. Gāzes iekārtu uzstādītāji pat ziņo par ažiotāžu. Pieprasījums esot tik liels, ka klienti spiesti gaidīt rindā veselu mēnesi.
Visos laikos neatkarīgi no tā, cik augstu kāpusi benzīna cena, auto gāze parasti bijusi gandrīz divreiz lētāka. Pašlaik, kad benzīna litrs maksā jau vairāk par latu, gāzes cena nav kāpusi tik strauji un izveidojusies situācija, kad gāzes un benzīna cenas starpība ir īpaši uzskatāma. Tiesa, nozares speciālisti brīdina, ka gāze noteikti kļūs nedaudz dārgāka. Tomēr ierastā puscena no benzīna varētu saglabāties, kā tas aptuveni ir visā Eiropā.
LPG jeb auto gāze
Automobiļu iekšdedzes dzinēju darbināšanai var izmantot divu veidu gāzi – sašķidrināto naftas gāzi propānu–butānu jeb LPG (liquid propan gas) vai dabasgāzi jeb CNG (compressed natural gas). LPG ir krietni izplatītāka gan pie mums, gan daudzās citās Eiropas valstīs, jo tās lietošana ikdienā ir ērtāka un mašīnas pārbūve nav tik sarežģīta kā CNG gadījumā. LPG, ko daudzās valstīs dēvē vienkārši par auto gāzi, uzpilde un glabāšana ir vienkāršāka, jo šī gāze balonā tiek iepildīta ar 1,6 atmosfēru spiedienu, turpretī dabasgāze balonos tiek iepildīta ar 200 atmosfēru spiedienu.
Latvijā sabūvēts pietiekami daudz auto gāzes uzpildes staciju, un pat daudzi benzīna tirgotāji savās stacijās atvēlējuši vietu arī gāzes uzpildei.
Brīvi uzpildīt gāzes degvielu iespējams ne tikai pie mums, bet arī daudzās Eiropas valstīs un Krievijā. Sašķidrinātā gāze kā auto degviela īpaši populāra ir Holandē, Itālijā un Polijā. Arī tepat kaimiņos Lietuvā tā ir krietni iecienītāka nekā pie mums (pēc gāzes iekārtu uzstādītāju datiem, Lietuvā ar auto gāzi brauc teju trešdaļa vieglo auto, Latvijā – 4,5%).
Igaunijā LPG uzpildes staciju ir maz, bet Somijā to nav vispār. Pirms došanās uz ārzemēm ar gāzes auto ieteicams iepriekš noskaidrot LPG staciju pieejamību konkrētajā valstī.
Pats lielākais LPG iekārtas komponents, ko parasti uzreiz var pamanīt, atverot mašīnas bagāžnieku, ir gāzes balons. Biežāk izmanto cilindriskas formas 50 – 80 litru tilpuma tērauda balonus. Mazāk telpas bagāžniekā aizņem tā sauktais toroidālais balons, ko paredzēts ievietot rezerves riteņa vietā (35 – 70 l). Uzpildes uzgali ar vārstu parasti uzstāda mašīnas ārpusē – visbiežāk pie aizmugures bampera vai arī blakus benzīna uzpildes atverei.
Vēl gāzes iekārtā ietilpst dažādi vārsti, reduktors spiediena samazināšanai un dozēšanai, gāzes maisītājs vai iesmidzināšanas sprauslas, kā arī elektroniskais vadības bloks. Jāpiebilst, ka ar gāzes iekārtu aprīkots automobilis nebūt nezaudē spēju braukt ar benzīnu. Turklāt pāreja uz benzīna padevi modernajām iekārtām notiek automātiski, piemēram, iedarbinot mašīnu aukstā laikā vai tad, ja balonā beigusies gāze.
Lielākā daļa firmu, kas uzstāda gāzes aprīkojumu, piedāvā Itālijā, Holandē vai Polijā ražotās iekārtas.
Tīri tehniski uzstādīšana parasti aizņem pusi dienas un izmaksā 250 latu pašā vienkāršākajā variantā vecāka gadagājuma automobilim ar karburatora motoru vai tā saukto mehānisko inžektoru. Jaunāka izlaiduma automobiļiem ar dzinēja elektronisko vadību gāzes iekārtas uzstādīšana izmaksās dārgāk – 300 līdz 500 latu, bet lielākiem daudzcilindru motoriem līdz pat 900 latiem.
Noteikti jāpiebilst, ka ar gāzes iekārtu uzstādīšanu var nodarboties tikai CSDD sertificēti uzņēmumi, kas par savu darbu ir atbildīgi un izsniedz atbilstošu dokumentu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šis sertifikāts jāuzrāda, kad pēc iekārtas uzstādīšanas dosieties uz CSDD, kur jāveic pārbūvētā automobiļa pārreģistrācija – tehniskajā pasē ailītē “degvielas veids” tiks ierakstīts “benzīns/gāze”.
Plusi un mīnusi
Neapšaubāmi galvenais trumpis gāzes degvielai ir relatīvi zemā cena. Vēl viens pluss ir krietni zemāks kaitīgo izmešu daudzums atgāzēs salīdzinājumā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Tieši ekoloģisku apsvērumu dēļ daudzās valstīs ar dažādiem atvieglojumiem mēģina stimulēt alternatīvu degvielas veidu izplatību. Teorētiski arī motora resurss, lietojot gāzi, palielinās – tā atstāj labvēlīgāku iespaidu uz motoreļļas, aizdedzes sveču un izplūdes sistēmas ilgmūžību. Tomēr praksē gāzes nepastāvīgās kvalitātes un ar to saistīto blakusefektu dēļ mēdz ciest gan dzinēja veiktspēja, gan ilgmūžība. Nekvalitatīvas gāzes dēļ pasliktinās motora darbība, zūd jauda, filtri tiek piedzīti ar visādiem piemaisījumiem un palielinās patēriņš.
Pie gāzes mīnusiem var pieskaitīt arī nelielu dzinēja jaudas zudumu. Taču, tā kā visbiežāk gāzes iekārtas izvēlas lielu un jaudīgu spēkratu īpašnieki, jaudas zudums praktiski nav jūtams. Braucot ar gāzi, tās patēriņš, salīdzinot ar benzīnu, ir aptuveni par 10% lielāks.
Neapšaubāmi, katram pašam ir jāapsver visi par un pret. Kā jau minēts, visbiežāk gāzes degvielu izvēlas lielu un ne visai jaunu mašīnu īpašnieki, kuru spēkratiem ir samērā liels benzīna patēriņš. Ekonomiskāku braucamrīku ar gāzi aprīkot ir izdevīgi, ja auto tiek intensīvi izmantots.
Gāzes iekārta automobilim ir papildus vēl viena gana komplicēta sistēma, kurai ir iespēja sabojāties. Parasti pirmos gadus pēc uzstādīšanas autoīpašnieki ar gāzi ir apmierināti, jo divus gadus LPG uzstādītāji dod garantiju un, ja kaut kas notiek, remontu un regulēšanu veic bez maksas. Tādēļ, ja cilvēks vēlas braukšanai izmantot gāzi, labāk pašam doties pie speciālistiem un uzstādīt attiecīgo aparatūru, nevis pirkt lietotu auto, kam vairākus gadus ir bijusi gāzes iekārta. Daudzi automobiļu ražotāji izlaiž īpašas populāro modeļu modifikācijas ar jau rūpnīcā uzstādītām sašķidrinātās gāzes iekārtām. Šādi jauni divdegvielu auto pieejami arī Latvijā, lai gan līdz šim pieprasījums bija ļoti niecīgs. Jaunu automobili LPG iekārta sadārdzina par aptuveni 1000 – 2000 eiro.
