Gāzi aizvieto ar šķeldu – rēķins mazāks 1
Siltā ziema, mazāka nekā agrāk maksa par siltumu un cilvēku labklājības uzlabošanās ir iemesli, kas Baltijas valstīs lielākajam siltuma piegādātājam a/s “Rīgas siltums” ļāva 2013./2014. gada apkures sezonā salīdzinājumā ar 2012./2013. gada apkures sezonu samazināt nenomaksātos parādus par 16,5 milj. eiro jeb par 6,6%. Galvaspilsētas iedzīvotāji pavisam norēķinājušies par 93,5% no viņiem izrakstītajām naudas summām par apkuri.
Rīdzinieki šajā apkures sezonā par siltumu maksāja par 9% mazāk nekā gadu iepriekš. Siltumenerģijas tarifs galvaspilsētā maijā bija 56,47 eiro/MWh (bez PVN), kas bija sestais zemākais no pilsētām, kur apkurei izmanto gāzi. Uzņēmumā teic, ka 3% no samazinājuma saistīts ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumā, bet 6% ar zemāku gāzes cenu, ko “Rīgas siltums” ietekmēt nevar. Biokurināmā – koksnes šķeldas – izmantošana “Rīgas siltuma” siltumcentrālēs “Daugavgrīva”, “Vecmīlgrāvis”, “Ziepniekkalns” un “Zasulauks” ļāva amortizēt subsidētās elektroenerģijas nodokļa un obligātās iepirkuma komponentes ietekmi. Jaunā siltumcentrāle “Vecmīlgrāvis” ļāva ietaupīt 1,4 milj. m3 dabas gāzes pirkuma. Biokurināmā izmantošanas īpatsvars uzņēmuma siltumavotos šajā apkures sezonā salīdzinājumā ar iepriekšējo kāpa no 15,9% līdz 26,7%.
Rīdziniekus, tāpat kā visus centralizētās siltumapgādes izmantotājus, visvairāk interesē, cik par siltumu būs jāmaksā nākamajā apkures sezonā. Uz šo jautājumu atbildes nav. Tā kā “Latvijas gāze” gāzes cenas ziņo vien divus mēnešus uz priekšu, tad zināms, ka Rīgā maksa par siltumenerģiju jūnijā un jūlijā nekāps.
“Rīgas siltuma” pārstāvji saistībā ar brīvprātīgās tiešo norēķinu kārtības ieviešanu no 2015. gada 1. oktobra aicina rīdziniekus jau patlaban veidot biedrības, kas saņemtu un kontrolētu maksu par siltumu un citiem pakalpojumiem. Jaunā kārtība izveidota dažu negodīgu apsaimniekotāju darbošanās dēļ, kas saņem no dzīvokļu īpašniekiem naudu, bet par pakalpojumu nenorēķinās. Šādu negodprātīgo uzņēmumu īpatsvars nepārsniedzot 5%. Tiešie norēķini ļaus tieši maksāt pakalpojuma sniedzējam, nevis mājas apsaimniekotājam (starpniekam). Tiesa gan, pakalpojumu sniedzējiem tas radīs papildu izdevumus. “Rīgas siltumam” datu bāzes un norēķinu sistēmas izveidē būs jāiegulda vairāk nekā 1 milj. eiro. Bet pakalpojuma saņēmējam par viena rēķina saņemšanu elektroniskā veidā būs jāmaksā 3,30 eiro, bet papīra vēstules veidā – 3,87 eiro. Patlaban rēķinu apkalpošanas izdevumi ir iekļauti mājas apsaimniekošanas izmaksās.
