Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
21. septembris, 2017
Drukāt

Geju kultūras ikona filmā “Toms no Somijas” (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No Somijas izvirzītā Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kā labākā filma ārzemju valodā biogrāfiskā drāma “Toms no Somijas” atklāj drosmīga mākslinieka un geju kultūras ikonas Touko Lāksonena dzīvesstāstu.

Otrā pasaules kara ierakumos sēž vīri, un viņu skatieni pauž nolemtību. Kāds aizsmēķē cigareti, kāds iegrimis pārdomās, bet tad viens sāk dziesmu, un nevar nejust, ka visas grupas noskaņojums uzlabojas. Par spīti skarbajiem apstākļiem, viņi ir izdzīvojuši, kaut kad pienāks arī solītā skaistā nākotne, vien mazliet jāpaciešas. Virsnieka Touko Lāksonena dzīvesstāstā šim karam ir vēl viens aspekts – tik daudz laika pavadījis vīriešu sabiedrībā, viņš ne vien apzinās, ka ir citāds, bet arī saprot, ka viņu interesē vīrieši, un viens karavīrs, krievu izpletņlēcējs, kļūst par viņa pirmo modeli, radot stilu, kas vēlāk kļūs par mākslinieka “Tom of Finland” rokrakstu un neļaus viņu sajaukt ne ar vienu citu. Taču toreiz, atgriezies mājās no dienesta, Touko pat nesapņos par slavu – viņš mēģinās izvilkt dienu pēc otras, dzīves telpu dalot ar māsu un viņas mīlētu puisi, kurš ar laiku kļūs par viņa partneri un iedvesmos uz lieliem darbiem, par kādiem homofobiskajā Somijā neviens pat sapņot neiedomājās.

Godalgotā režisora Domes Karukoski jaunāko filmu nupat izrādīja Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, taču tās ceļš pie skatītājiem sākās jau krietni iepriekš – šī gada janvārī. Filma līdz šim triumfējusi Gēteborgā, bija iekļauta arī Edinburgas konkursā, kā arī bija nominēta Traibekas kino festivāla žūrijas balvai. Tas ir pagaidām redzamāko balvu saraksts, kam, cerams, pievienosies arī nominācija “Oskaram”, jo “Toms no Somijas” to nudien ir pelnījis. Un ne tikai tāpēc, ka šī ir pirmā mākslas filma, kas atklāj Lāksonena stāstu, jo pirms tam vienīgais mēģinājums uz lentes uzlikt šī mākslinieka dzīves gājumu pieder režisoram Ilpo Pohjolam, kurš 1991. gadā skatītāju vērtējumam nodeva dokumentālo filmu “Papucītis un muskuļu akadēmija: Toma no Somijas dzīve un māksla”. Tobrīd Lāksonens jau bija slavenība arī dzimtajā Somijā, un filmai izdevās iekarot arī starptautiskās kino festivālu aprites skatītāju uzmanību, kā arī saņemt vairākas balvas.

Vairāk nekā 20 gadus vēlāk milzu darbam atvēzējās Dome Karukoski, spēlfilmas nosacītībai pakļaujot ne vien kāda cilvēka stāstu, bet arī laikmetu, kurā būtiskie nospiedumi ļauj iezīmēt gan sabiedrības aizspriedumus, gan traumas, gan nevienlīdzīgo cīņu ar birokrātiju un par vārda brīvību, gan patiesu un trauslu mīlestību, kuras vārdā Lāksonens vispār ļāvās provokācijām un “izkāpa no skapja”. Taču, protams, arī mākslinieka portretu, kurš, laikmeta sabiedrības normu spiests, gan mēģina sadzīvot ar savu “nenormālību”, gan kļūst par milzu kultūras karognesēju un vienu no ikoniskākajām personībām, kura zīmulis radījis darbus, kas ne vien ļāva personificēt geju sabiedrības vaibstus, bet arī atdarīt sabiedrības acis uz tēmām, kas skaitās neērtas, taču slēpj ne mazums zemtekstu un prasās tikt izzinātas. Un viens pēc otra personīgus vaibstus iegūst ādas apģērbos tērpti, muskuļoti skaistuļi ar izteiksmīgām ūsām, žokļu kauliem un spēcīgi izceltu vīrišķo mantību.

Pateicoties māksliniekiem, kostīmu autoriem un grimētājiem, “Toms no Somijas” uzbur arī vairāku desmitgažu ilgu 20. gadsimta vidus un otras puses nogriezni. Tam palīdz gan pietušētās krāsas, gan askētiski noformētie eksterjeri, gan drosmīgie Lāksonena zīmējumi, kas izteikti kontrastē ar pelēko ikdienību, kuras ritmu vēl nebija izjaukusi AIDS epidēmija.

 

“Toms no Somijas”/”Tom of Finland”

Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Islande, ASV, 2017

Režisors: Dome Karukoski

Galvenajā lomā – Peka Strangs

No 22. septembra “Kino Citadele”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Finnus ietekmējis atmosfēras piesārņojums.
    Stipri.

Draugiem Facebook Twitter Google+