Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. jūlijs, 2016
Drukāt

Genādijs Samoilovs: Grūti četrus gadus un ilgāk spēlēt ar vienu pārinieku

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš kopā aizvadījuši nepilnas četras sezonas, kas bijušas spilgtas un panākumiem bagātas. Augustā būs svarīgākais pārbaudījums – Riodežaneiro olimpiskās spēles, bet par to, vai abi turpinās spēlēt kopā arī pēc tam, pagaidām īstas pārliecības nav.

“Par nākotni vēl neesam runājuši. Sākumā vienojāmies pamēģināt divus gadus, rezultāti bija un turpinājām līdz Rio. Pēc olimpiskajām spēlēm skatīsimies. Ir grūti četrus vai astoņus gadus ar vienu pārinieku, viņi visu laiku dzīvo kopā un viens otru satiek biežāk kā sievas,” teic dueta treneris Genādijs Samoilovs. Viņa dēls Aleksandrs pirms astoņiem gadiem Pekinas olimpiskajās spēlēs cīnījās kopā ar Mārtiņu Pļaviņu, bet pirms četriem Londonā – ar Ruslanu Sorokinu.

Pieredzējušais speciālists uzskata, ka Sašam un Jānim jāpaliek kopā: “Neredzu citus cilvēkus, ar kuriem varētu spēlēt. Mārtiņš (Pļaviņš) ir regresējis, bet tam ir objektīvi iemesli, jo četrus gadus nav spēlējis pašā augstākajā līmenī. Viņš ir izcils spēlētājs, tomēr šis posms nācis par sliktu. Neredzu kādu, ar ko Jānis spētu spēlēt labāk nekā Sašu. Un otrādi. Pēc Londonas olimpiskajām spēlēm bija trīs spēlētāji, kurus varēja likt kopā dažādos variantos, pat četri – arī Ruslans Sorokins. Tagad ir tikai divi, jo arī Ruslans tādā līmenī vairs nespēlēs.”

Genādijs Samoilovs gan atzīst, ka jāskatās, kāds būs rezultāts Rio. Mērķis, protams, ir medaļa. “Ja to neizcīnīs, tātad treneri slikti strādā un jādomā, ko mainīt. Bet pāriniekus negribētu izjaukt,” viņš uzsver.

Dzirdēts uzskats, ka tēvs gribētu kādreiz redzētu Sašu vienā duetā ar brāli Mihailu. “Miša nav neko parādījis. Pagājušajā gadā Eiropas U-18 čempionātā bija astotais, šogad U-19 – devītais. Saša var teikt – kam man tāds puika. No otras puses Miša var teikt, kam man vecais Saša. Pēc četriem gadiem, uz Tokijas spēlēm, viņam jau būs 35. Pludmales volejbolā tas it kā nav daudz, taču vidējais vecums arvien samazinās, jaunie ienāk. Gribētu Mišu salikt ar sava vecuma pārinieku, taču Latvijā neredzu tādu, ar ko viņi trīs olimpiskos ciklus varētu nospēlēt.”

Samoilovs seniors par pludmales volejbola perspektīvām Latvijā ir skeptisks: “Pēc četriem gadiem par pludmales volejbolu Latvijā varēsim, ja ne aizmirst, tad priecāties par tādiem rezultātiem, kurus tagad uzskatām par neveiksmi. Nav cilvēku, nav sistēmas. Uz ieliktajiem pamatiem nevaram uzbūvēt māju, viss turas uz diviem cilvēkiem.”

Viņam jau trīs, četrus gadus piedāvājot trenera darbu vairākās ārvalstīs, uz ko Genādijs atbildējis, ka dēlam konkurentus netrenēs. “Viņi tad saka, ka varu taču strādāt ar sievietēm. Es ļoti mīlu Latviju, Jūrmalu, bet, ja te nevarēs strādāt tā, kā gribu, tad būs jādomā,” piebilst Samoilovs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+