Mobilā versija
Brīdinājums +1.8°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
6. februāris, 2017
Drukāt

Ģenerālim Ludvigam Bolšteinam – 129 (1)

Ģenerālis L.Bolšteins. Foto: lv.wikipedia.org/Piemiņas pasākums Brāļu kapos. Foto - RobežsardzeĢenerālis L.Bolšteins. Foto: lv.wikipedia.org/Piemiņas pasākums Brāļu kapos. Foto - Robežsardze

Brāļu kapos, Rīgā pirmdien godināja Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandieri ģenerāli Ludvigu Bolšteinu 129.dzimšanas dienā. Godināt ģenerāļi L.Bolšteinu, bija ieradušies Latvijas brīvvalsts robežsargu piederīgie, Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” un Latviešu virsnieku apvienības  pārstāvji.

Kultūras darbiniece Vera Gribača –Valtere, uzrunājot klātesošos, kā allaž nolasīja patriotisku un iedvesmojošu dzeju par cilvēkam un cilvēcei svarīgām vērtībām – dzimteni, savu valsti, godu un cieņu pret aizgājušajiem brīvības cīnītājiem un vienam pret otru.

Ģenerālis Ludvigs Bolšteins – Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandieris. Dzimis 1888. gada 5. februārī Sesavas pagasta Vēja krogā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, pēc tam Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu. 1912. gadā brīvprātīgi iestājies krievu armijā. Dienējis 3. Novorosijskas dragūnu pulkā. Atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē. Atkārtoti iesaukts 1914. gadā virsnieka vietas izpildītāja amatā Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugstināts par virsnieku. 1915. gadā piedalījies latviešu strēlnieku bataljonu organizēšanā. Nozīmēts par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona, vēlākā pulka adjutantu.

Pēc lielinieku apvērsuma Cēsīs arestēts. Vēlāk izbēdzis un ieradies Maskavā, kur darbojies monarhistiskā organizācijā “Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas savienība”. 1918. gadā atgriezies Latvijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 28. decembrī.

Kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks organizējis vairākas jaunas karaspēka vienības, pēc tam ieradies frontē kā Kalpaka bataljona adjutants. Vēlāk kļuvis par Latvijas atsevišķās brigādes štāba priekšnieku. Iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Vadījis pulku cīņās pret Bermontu. 1920. gadā cīnījies pret lieliniekiem Latgalē.

Atvaļināts 1920. gada 15. septembrī. Strādājis savā jaunsaimniecībā Bērzmuižā pie Līvbērzes. Aktīvi piedalījies Jelgavas apriņķa aizsargu organizēšanā kā Dobeles bataljona komandieris.

1925.gadā iecelts par Iekšlietu ministrijas aizsargu nodaļas vadītāju aizsargu priekšnieka amatā, kurā darbojies līdz 1928. gadam. Pēc tam – militarizētās robežapsardzības priekšnieks.
1935. gadā paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes komandieris.

Dienesta laikā apbalvots ar Annas III, IV šķiras un Staņislava III šķiras ordeņiem, kā arī ar III šķiras Trīs Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes I šķiras ordeni, Somijas Aizsargu Nopelnu krustu, Polijas Zelta krustu, Igaunijas Aizsargu Ērgļa ordeni.

1940. g. 21. jūnijā, redzēdams valsts nespēju pretoties Krievijas iebrukumam, izdarījis pašnāvību. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+