Ģenerālprokuratūra nepārbaudīs skolu rīcību, liekot vecākiem pirkt mācību līdzekļus 0
Atkārtoti pārbaudīt skolu faktisko rīcību, liekot vecākiem pirkt mācību līdzekļus, nav lietderīgi, taču, konstatējot šajā jomā iespējamus pārkāpumus, taisnību var meklēt administratīvajā tiesā, teikts šodien nosūtītajā ģenerālprokurora atbildes vēstulē tiesībsargam.
Augusta beigās tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot izvērtēt nepieciešamību pārbaudīt pašvaldību dibināto izglītības iestāžu faktisko rīcību, liekot vecākiem iegādāties izglītības valsts standarta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus.
Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Šēnberga, šodien ģenerālprokurors ir sagatavojis un nosūtījis atbildes vēstuli tiesībsargam. Atbildes vēstulē teiks, ka atkārtotas pārbaudes veikšana jautājumā, par kuru pārbaudi jau ir veicis tiesībsargs, konstatējot likumpārkāpumus, nav valstiski lietderīga.
Ievērojot to, ka tiesībsarga vēstule nesatur ziņas, kas būtu pārbaudāmas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ģenerālprokurors aicina viņu izmantot Tiesībsarga likumā paredzētos reaģēšanas pasākumus, proti, konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā.
Kā ziņots, tiesībsargs jau iepriekš informēja Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) par to, ka, viņa ieskatā, izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīcība neatbilst sabiedrības interesēm un ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem, aģentūrai LETA pastāstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Vēstulē valsts amatpersonām tiesībsargs atgādināja, ka jau 2008.gadā tika veikta pārbaudes lieta par to, vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmes 112.pantā noteikto pamata un vidējās izglītības ieguvi bez maksas. Pārbaudes lietas secinājumos tiesībsargs norādīja, ka nodrošinājums ar mācību grāmatām ir tiesību uz bezmaksas izglītību neatņemama sastāvdaļa. Mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmes garantēto bezmaksas izglītību. Tolaik tiesībsargs aicināja vērtēt ne tikai skolēnu nodrošināšanu ar bezmaksas grāmatām, bet arī mācību burtnīcām un citiem izglītības iegūšanas procesā nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.
Šī gada maijā tiesībsarga ziņojums par tiesībām iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs secināts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts finansē mācību līdzekļu iegādi Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Pašvaldību kompetencē ir piedalīties tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem.
Savukārt Izglītības likumā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus. Nodrošināšana ar izglītības valsts standarta īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir valsts un pašvaldības kompetencē un neviens normatīvais akts nenosaka vecāku pienākumu finansēt mācību līdzekļu iegādi.
“Pašvaldības dibināta izglītības iestāde ir publisko tiesību subjekts un darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem, līdz ar to tā drīkst darīt tikai to, ko likums tieši paredz. Ņemot vērā, ka vecākiem nav normatīvajos aktos noteikta pienākuma pirkt mācību līdzekļus, izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt vecākiem tos iegādāties. Prasība pirkt mācību līdzekļus ir uzskatāma par iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē,” uzsvēra tiesībsargs.
Vēstulē tiesībsargs norādīja, ka viņa rīcībā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustais viedoklis, ka mācību līdzekļu iegādei nepietiekamā valsts un pašvaldību finansējuma dēļ bērnu tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas pašlaik nav nodrošinātas pilnā apmērā un jautājums būtu risināms gan ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, gan finanšu līdzekļu palielinājumu iespēju robežās.
Vienlaikus ministrija iesaka vecākiem, kurus neapmierina izglītības iestādes rīcība, vērsties attiecīgajā pašvaldībā, kuras padotībā ir izglītības iestāde, vai arī vērsties ar iesniegumu Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kura kompetencē ir uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā.
