Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
14. jūlijs, 2017
Drukāt

Ģenerālprokurora “nopelni”. Pilna intervija ar Mārtiņu Lodi (19)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Mārtiņš Lode trīspadsmit gadus nostrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, bija operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks un vistiešāk saistīts ar pierādījumu vākšanu oligarhu lietā. Atšķirībā no saviem bijušajiem kolēģiem J. Juraša un Jutas Strīķes viņš nav devies politikā un neesot arī tāda nodoma nākotnē. “Man ir patiesa vēlme arī turpmāk savas zināšanas un pieredzi izmantot sabiedrības un valsts labā, taču nejūtu šobrīd sevī aicinājumu to īstenot caur piederību kādai politiskai organizācijai,” intervijā “LA” saka M. Lode. Kāds ir viņa skatījums uz sabiedrības un politiķu reakciju pēc daudz apspriestajām oligarhu sarunām?

Pie Ģenerālprokuratūras notiek pikets, kuru rīko partija “Progresīvie” un kurā tiek prasīta ģenerālprokurora atkāpšanās. Vai tā, jūsuprāt, ir pamatota prasība un vai jūs arī pats piedalīsieties šajā akcijā?

M. Lode: Es negribu saistīt atkāpšanās jautājumu ar oligarhu lietu tiešā veidā. Oligarhu lieta pamatoti ir veicinājusi nepieciešamību pavērtēt ģenerālprokurora darbu. Ja vērtē kopumā, cik liels “nopelns” bijis ģenerālprokuroram pie KNAB novājināšanas, pat tik tālu, ka operatīvo izstrāžu nodaļā patlaban trūkst darbinieku, kas spējīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, tad jāatzīst, ka viņš to ir lielā mērā veicinājis. Aizstāvot tiesisko nihilistu Streļčenoku, apvainojot operatīvos darbiniekus, nereaģējot pret apvainojumiem, kas tika veltīti operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam un korupcijas apkarošanas bloka vadītājai Strīķei, jā, uzskatu, ka ģenerālprokuroram ir jāatkāpjas. Ja mēs vēlamies veidot tiesisku valsti, tad KNAB operatīvais darbs ir jāaizstāv ar visiem līdzekļiem, nevis jāizmanto katra iespēja pasniegt tendenciozi sagrozītus faktus, kā to dara Kalnmeiers.

Pēc oligarhu sarunu izlasīšanas amatpersonām, kas tur pieminētas, un ne tikai, radušās šaubas, vai vajadzēja tās publicēt, vai tās ir autentiskas, vai nav izpausts valsts noslēpums utt. Kā jums šķiet, vai tie jautājumi ir pamatoti?

Uz to jāraugās no diviem aspektiem. Pirmkārt, kā sabiedrības pārstāvim, kuram ir interese par šo sarunu saturu. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notiek politikā. Raugoties no otra aspekta – no bijušā KNAB darbinieka viedokļa –, kas centies maksimāli ievērot likumību, tajā skaitā informācijas aizsardzību, gribas teikt, ka nav labi, ka tiek publiskota informācija, kurai ir aizsardzības statuss vai ierobežojums.

Bet sarunas taču publicēja pēc paziņojuma par oligarhu lietas izbeigšanu…

Joprojām sarunām saglabājas valsts noslēpuma statuss vismaz uz papīra. Krimināllietā nepievienotās sarunas bija ar mazāku krimināltiesisko vērtību, salīdzinot ar tām, kas iegūla krimināllietā. Tāpēc tās netika atslepenotas. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka neviens katru dienu nevērtē ir vai nav zudis pamats saglabāt slepenības statusu. Slepenību piešķir uz desmit gadiem, bet var būt tā, ka faktiskā nepieciešamība pēc informācijas aizsardzības kā valsts noslēpuma jau sen ir zudusi. Jāņem vērā arī tas, ka precīzs regulējums tiesību aktos, kad drīkst un nedrīkst informāciju deklasificēt, nekur nav skaidri noteikts. Tāpēc šajā jautājumā pastāv zināms subjektīvisma moments.

Operatīvajā darbā iegūtai informācijai noņem slepenību, saskaņojot ar iestādes vadību, izmeklēšanas nodaļu, jo šī informācija kalpo kā pamats kriminālprocesa sākšanai, kā pierādījums krimināllietā. Diemžēl tas, ka vēlētājiem, ejot balsot, attiecīgā informācija būtu jāzina, nevar kalpot par iemeslu, lai to atslepenotu.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. 1 000 000-na meklētājs komunis†s Jānis Dūklavs un labklājības minis†rs Uldis Augulis takš malējie šes†aki!

  2. >10.42
    deputāts Grīnbergs bija viens

  3. pensionēts prokurors Atbildēt

    Precīzi attēlota problēma,kāpēc lietas netiek virzītas uz tiesu. Prokurors saprata,ka tāpat visi tiks attaisnoti.Latvijas problēma ir tiesās,kuras parasti attaisno visus,kuri ir augstu stāvoši ar labiem advokātiem,līdz ar to prokuroram pietrūkst morāla atbalsta sūtīt tādu lietu uz tiesu,jo pēc tam būs tikai pašam nepatikšanas no preikšniecības puses.Žurnālistiem būtu jāpievēršas tiesu kvalitātei un gadaprātam,prokuroriem godaprāts vēl nav zudis,bet ļoti daudziem tiesnešiem gan.Arī es aizgāju izdienas pensijā,jo sapratu,ka cīnos ar vējdzirnavām.

  4. PALDIES PAR TEIKTO MĀRTIŅAM LODEM! PALDIES PAR PATIESĪBU!!!

  5. Ģenerālprokuroram Kalnmeieram viennozīmīgi ir jāatkāpjas, vai arī viņš ir jāatstādina no amata. Bet- kā to izdarīt? Nu nevar tāds cilvēks strādāt tajā amatā.

  6. Jāsecina, – Grūtups bija gudrs vīrs ( vai nelietis) un likumdošanu sabīdija tā, ka nevienu kampēju ( trīs A, Karginu, Zaharjinu u.t.t.) reāli nenotiesāsi …

    • Jā, Grūtups bija gudrs vīrs ( tāpēc arī novāca, jo – novāktie klusē )

    • Ja lielprokurors gribēs – notiesās – notiesās par nodokļu nemaksu, kā amerikāņu gansteri Al Kaponi, protams ja gribēs. Vai Kalnmeiers gribēs – tas ir jautājums…Līdz šim nekādas gribas… Mantojumi?

  7. Arī izmeklētājs Atbildēt

    Nevajag neko saskaņot, vajag katram strādāt un izmeklēt lietas, un nosūtī tās ar lēmumu prokuratūrai kriminālvajāšanai. Un arī prokuratūrai nevajag piekopt šo “vai ies cauri” politiku un vadīties no kaut kādām citām lietām tiesas lēmumiem citās lietās, jo tagad jau tas tiek stādīts gandrīz vai par galveno darba kritēriju. Vajag, izmeklēt, izvērtēt pierādījumus un saukt pie atbildības un sūtīt lietas uz tiesu, lai tiesa vērtē un izlemj galīgi. Nav ko baidīties. Ja ir pierādījumi un pārliecība, jāsūta lieta uz tiesu. Un kas par to, ja arī tiesa galu galā attaisnos šos blēžus? Vismaz viņi tiks tiesāti un stāsies tiesas priekšā. Citādi, ko tad piedāvā ģenerālprokurors – baidīsimies tik no ECT un nevienu lietu tāpēc neizmeklēsim un uz tiesu nevirzīsim? Ar tādu attieksmi neko vairāk par tautas dusmām neiemantosim.

    Bet raksta autoram var piekrist par ģenerālprokuroru, kurš faktiski vienaldzīgi noskatījās, kā KNAB vadošie savā starpā plēšas un iestāde faktiski nestrādā un tiek degradēta. Nu nevar tā darīt ģenerālprokurors. Nebija no vina ne viena iniciatīva, nekas, izņemot tuķšu papļāpāšanu par normatīvo aktu nepilnībām.
    Raksta autoram var ticēt arī par attieksmi pret oligarhu lietu. Ir vispār redzama ģenerālprokurora neieinteresētība lielo un ekonomisko lietu izmeklēšanā, kur viņš ir absolūti neaktīvs, ne ar kādām iniciatīvām nav nācis, un arī arēji izturās drīzāk kā advokāts, ne prokurors. Šī oligarhu lieta vispār bija jāpārņem izmeklēšanai pašai prokuratūrai, ko likums arī atļauj, jo lieta ir valstiki nozīmīga. Nu nevar nostādīt prokuratūras darbu tikai tā “atnesiet mums pierādījumus, mēs tad tik izvērtēsim”. Aktīvi jāatbalsta un jāstiprina izmeklēšana ne tikai KNAB, bet arī pašā prokuratūrā, nevis jāizturas vīzdegunīgi un par nicinoši.

    • Paši zina visas nepilnības, visas spraugas likumos, lai blēži ar veselu ādu, pat juridiski nezaudējot godu, tiktu cauri ar veselu ādu. Bet , ievērojiet, nenotiek nekādas darbības, lai likumos šīs blēžiem izdevīgās, likumos speciāli radītās spraugas likvidētu. Ar to aizbildinās izmeklētāji, prokurori un tiesneši par aplamiem lēmumiem, bet visi gandrīz vai dievu lūdz, lai nekas nemainītos uz labo pusi. Mazos blēdīšus cietumā liek, lielos noziedzniekus godā ceļ. Tādēļ jau padomju beigu posma tiesu sistēma kā kauls rīklē, tur par 50 000 koka rbļ varēja pie sienas pielikt. Šodien nozog miljonu miljonus, tiek cauri vien ar nelielu izbīli.

  8. Pilnībā piekrītu. Tāpēc arī no tādiem cilvēkiem atbrīvojies Streļčonoks.
    Žēl , ka arī ģenerālprokurors to atbalstīja savu interešu vadīts.

  9. Lode, izlasot tavas šaubas par tiesas kompetenci Grīnberga lietā var secināt cik tu esi stulbs un likumus nezinošs opers. Tev nav elementāras izpratnes jurisprudencē, bet tu sevi vērtē kā profesionāli. tad nav brīnums, ka lieta izgāzās. Ja man būtu teikšana, tad es tevi pirmo izolētu uz laiku no sabiedrībai, lai tev būtu iespēja apgūt kaut elementāras zināšanas jurisprudencē.

    • Ar savu komentāru tu aizstāvi liela mēroga nelikumības. Patiesībā problēma jau nav iekš operiem, bet iekš likumiem un to interpretācijām. Jautājums tikai par to, kā vispār likumu var interpretēt atšķirīgi? Tad jau tas vairs nav likums, bet dziesmu grāmata!

  10. Kādam nepatika 10. Saeima, kādam nepatīk ģenerālprokurors, bet vēl kāds atgādina esošās sistēmas funkcionēšanas pamatprincipu – ST priekšsēdētāja [Ineta Ziemele]:” Demokrātijai un pilsoniskajai apziņai nav jāveidojas caur sodiem.”
    (NRA, 29.05.2017.)

  11. Nav ko spiest uz vēlētājiem. Tie neko izmainīt nespēj. Deputātu kandidātus izvirza tie paši pelēkie kardināli, kas lemj par valsts prezidentiem, tiesnešiem, prokuroriem. Un deputātu kandidāti ir drupaču uzlasītāji no pelēko kardinālu superbagātā dzīru galda. Ja arī aiz pārskatīšanās kāds gadās citādi domājošs, to draudzīgi bariņā noknābā kā nieku. Bez vēlēšanu likuma maiņas nekas mainīties nevar ne par mata tiesu, jo drupaču uzlasītāju netrūkst. Un tie visi paklausīgi saviem maizes devējiem.

  12. Pasakās lasu:
    Mazs dzīvnieku bariņš norunā mežā ieviest savu kārtību.Visi lielie medījumi tiks viņiem.Visas balvas viņiem.Viss bars pakļausies viņiem un viņu izraudzītajiem uzraugiem visa vara mežā.Būs savi vadoņi..vilki…lapsas..seski u.t.t
    Bariņš aizmirsa ka mežā dzīvo arī Lācis.Lācis uzzinājis kas par šmuci……pieaicināja citus lāčus un iznīcināja šo bariņu.Lāčiem nebija svarīgi kā tas izskatīsies ka bez tiesas šiem uzpūteņiem uzmetīs pa purnu.Viņiem nebija svarīgi bariņa pieņemtie “savi” likumi un to uzraugi,kuri kliedza ka vajag tiesiskumu un lemt būs bariņa ieceltajiem uzraugiem.
    Labi ka mums nav pasaku valsts jo tad šis zvēru bariņš jau būtu kā parunā saka:čus un ende

  13. Bilde ir Mārtiņa, bet tekstu gan kāds/kāda priekšā uzrakstījis:)

  14. Vērtīga intervija.

  15. =Pēc oligarhu sarunu izlasīšanas amatpersonām, kas tur pieminētas, un ne tikai, radušās šaubas, vai vajadzēja tās publicēt, vai tās ir autentiskas, vai nav izpausts valsts noslēpums utt.=
    Ja valsts varas regulēšana no 3 A puses ir noslēpums – ko vel? Tad jautājums : 3 A var regulēt, kurš būs prezidentiņš , premjeriņš, ģenerālprokuroriņš – bet mēs to nedrīkstam zināt? Noslēpums?
    Tā jau tīri Itālijas mafijas stilā un tur Sicīlijā visvairāk baidās no atklātības – bet Latvijā? Arī tas pats. Pajautājiet to ZZS Brigmanim – rausta valodu un izliekas par nezinīti – nu to pašu, kas Nosova grāmatā par Nezinīti no Saules pilsētas…

Draugiem Facebook Twitter Google+