Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. jūlijs, 2012
Drukāt

Ģenerālprokurors: baumas par “Swedbank” radās Latvijā un netika izplatītas apzināti

Foto-LETAFoto-LETA

Baumas par “Swedbank” finanšu nestabilitāti radās Latvijā un netika izplatītas apzināti, līdz ar to apsūdzības izplatītājiem diez vai prokuratūra uzrādīs, intervijā atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

“Tas nav apstiprinājies, ka būtu no ārvalstīm ažiotāža speciāli radīta. Baumas radās un tika izplatītas tepat Latvijā. Mūsu pašu cilvēki,” pavēstīja Kalnmeiers.

Sākotnēji augstas amatpersonas paziņoja, ka baumas izplatītas apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī.

Kalnmeiers raksturoja, ka kriminālprocesā darba apmērs bijis milzīgs.

“Taču cik zinu, netika konstatēts, ka kāds būtu apzināti radījis ažiotāžu un izplatījis baumas. Protams, tika konstatēti cilvēki, kas baumas izplatīja, taču, vai būs pamats kriminālvajāšanai, man izskatās šaubīgi. Baumas tika izplatītas ar netiešu nodomu. Ažiotāža bija, bet nebija tiešā nodoma banku gremdēt,” atzina ģenerālprokurors.

Pēc viņa vārdiem, cilvēks dodas pie bankomāta, bet tur rinda vai bankomāts nestrādā, līdz ar to cilvēkiem radās pārliecība, ka bankai ir krahs. Tad cilvēki sāka sociālajos tīklos, īsziņās vai pa tālruni cits citam stāstīt, ka bankomāti nedarbojas, naudas nav un banka bankrotējusi.

“Kāds, lai skaistāk izklausītos, pieliek klāt, ka zvanījis radinieks no Zviedrijas un arī šajā valstī bankai problēmas,” situāciju apraksta Kalnmeiers.

Baumas tā arī veidojušās –  kādam kaut kas šķita un kāds kaut ko bija dzirdējis vai nebija sapratis. Viens cilvēks pateicis diviem, divi pateikuši četriem un tālāk jau aizgājis ģeometriskā progresijā, un vienas dienas laikā baumas izplatījušās pa visu valsti. Ģenerālprokurors arī atgādināja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir bijusi bēdīga pieredze ar bankām, piemēram, “Banku Baltija” un “Parex banku”.

Noskaidrojies, ka baumu izplatītāji ir Latvijas iedzīvotāji – gan privātpersonas, gan pašvaldību amatpersonas. Kriminālprocesā nav aizdomās turēto, bet tikai liecinieki.

“Amatpersonām arī ir pamatojums, kāpēc tās devušas rīkojumus saviem darbiniekiem pārskaitīt naudu. Tas arī nav no labas dzīves, bet bēdīgas pieredzes ar citu banku problēmām. Katrs gribēja saglābt savu budžetu. Arī šādi pašvaldību grāmatvežiem dotie uzdevumi radīja pārliecību, ka priekšnieks zina, ko dara, un līdz ar to grāmatvedis uzskata par pienākumu atkal pateikt saviem draugiem par it kā esošajām bankas problēmām,” informācijas apriti iezīmēja Kalnmeiers.

Tādējādi neesot apstiprinājies, ka ažiotāža tikusi speciāli radīta ārvalstīs. Baumas radās un tika izplatītas tepat Latvijā. Pēc Kalnmeiera vārdiem, to darīja mūsu pašu cilvēki.

Pagājušajā gadā no 9.decembra “Swedbank” klienti pastiprināti izņēma naudu no bankas, reaģējot uz baumām par bankas darbības problēmām Zviedrijā un Igaunijā. Toreiz atbildīgās amatpersonas paziņoja, ka baumas izplatītas apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī.

Ziņots arī, ka Drošības policija sāka kriminālprocesu saistībā ar nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju “Swedbank”. Drošības policija noskaidroja, ka baumu izplatīšanā pamatā tika izmantoti sociālie tīkli, piemēram, “Twitter”, “draugiem.lv”, īsziņu sūtīšana un sazvanīšanās.

Drošības policija uz pārrunām bija izsaukusi arī vairākus pašvaldību vadītājus, kuri no bankas pārskaitīja naudu.

Pēc aktīvu un arī noguldījumu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+