Ģenerālprokurors: daļa pielaides atteikuma iemesli būtu jāatklāj 2
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka nepieciešams mainīt esošo kārtību un turpmāk vajadzētu atslepenot daļu no specdienesta lēmuma par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanu amatpersonai.
Satversmes tiesa (ST) nesen pēc bijušā lidostas “Rīga” Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzinusi, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.
Lazdiņš ST bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Ņemot vērā, ka personai tiek liegta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē un netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, personai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības. Lai šīs tiesības nodrošinātu un novērstu šaubas par to, vai lēmumi par speciālo atļauju anulēšanu ir pamatoti, to kontrole būtu jānodod atbilstoši leģitimētai neatkarīgai institūcijai, uzskatīja ST.
Komentējot ST spriedumu, Kalnmeiers aģentūrai LETA norādīja, ka šajā spriedumā mājiens ir nepārprotams – turpmāk personas sūdzību par valsts drošības iestādes lēmumu par pielaides neizsniegšanu izskatīs tiesa un Kalnmeiera ieskatā “tas nav nekas slikts un tagad svarīgs darba posms būs saistīts ar normatīvā regulējuma sagatavošana par procesu kādā veidā tas notiks.”
2016.gadā ģenerālprokurors bija izskatījis 12 sūdzības par SAB direktora lēmumiem saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam. Pēdējos gados šo sūdzību skaits samazinoties.
Valsts drošības iestādes ļoti rūpīgi izlemjot, vai personai pienākas pielaide valsts noslēpumam. Arī ģenerālprokurors šim jautājumam rūpīgi pieejot, jo pielaides neesamība ir ierobežojums cilvēkam atrast kādu konkrētu nodarbošanos, norādīja Kalnmeiers.
Atsakot pielaidi, vērtētās amatpersonas bieži pārmetot ģenerālprokuroram un SAB politisko angažētību un atriebību. Kalnmeiers šādus pārmetumus uzskata par tukšiem apgalvojumiem, turklāt pēc intervijās valsts drošības iestādē uzdotajiem jautājumiem amatpersonas bieži pašas saprotot, kādēļ valsts noslēpumi viņām netiks uzticēti. “Amatpersona zina, ka likums mums liedz atklāt šos iemeslus un tāpēc viņas uz to spekulē,” pauda Kalnmeiers.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Kalnmeiers rosināšot ieviest regulējumu, kas paredz daļu no valsts drošības iestādes lēmuma par pielaides neizsniegšanu atslepenot.
“[..] šajā kontekstā es runāšu, ka, manuprāt, ir lietderīgi daļu lēmuma atslepenot un publiskot tādā apjomā, kāds iespējams, lai tauta redz savus varoņus un viņu patieso seju. Tam gan jānotiek neatklājot SAB informācijas avotus, taču ir personām tādi biogrāfiskie dati, kuru slēpšanai īpaša pamata nav,” norādīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka pēc ST sprieduma valsts drošības iestādei ir jāsakārto “tā daļa cik tālu iestāde atklās dokumentus personām, kuras nepārsūdzēs iestādes lēmumu par pielaides neizsniegšanu”.
“Šobrīd ir pietiekami daudz amatpersonu, kas piekrīt pielaides atteikšanai un šādu lēmumu nepārsūdz, taču viņiem ir tiesības zināt šo iemeslu,” teica Kalnmeiers, piebilstot, ka attiecībā uz tiem, kas lēmumu pārsūdz jau ir apzināts dokumentu loks, ar ko cilvēks varētu iepazīties. “Nav šaubu par gadījumiem, kad ir medicīniska diagnoze, piemēram, cilvēks ir psihiatra uzskaitē un tas ir iemesls pielaides atteikšanai. Kāpēc, lai valsts slēptu šo faktu pašam cilvēkam, ja viņš zina par šādu diagnozi? Tas, vai viņš publiski atklās šo iemeslu, tā ir viņa problēma, jo mēs šādas lietas nedrīkstam publiskot,” skaidroja Kalnmeiers.
Darba grupa normatīvā regulējuma izmaiņu sagatavošanai pēc ST sprieduma nav vēl izveidota, taču Kalnmeiers ir pārliecināts, ka tajā noteikti būs arī Ģenerālprokuratūras pārstāvji.
Viņš arī skaidroja, ka prokuratūra patlaban veic uzraudzību pār valsts drošības iestādi, tāpēc ir svarīgi sabalansēt normatīvo regulējumu, proti, ja sūdzību par specdienesta lēmumu skatīšanu nodos tiesām, tad rodas jautājums, kādā veidā mainīsies ģenerālprokurora uzraudzība.
“Mans viedoklis ir tāds – obligāti ir jāparedz, ka nododot šo sūdzību izskatīšanu tiesām, prokuroram un ģenerālprokuroram ir jābūt tiesībām iesniegt protestu par drošības dienesta lēmumu. Tas attiecas gan par pielaides izsniegšanu, gan atteikumu šo pielaidi izsniegt. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu personu tiesības,” uzsvēra Kalnmeiers.
SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA teica, ka SAB respektējot ST spriedumu un tas nemainīšot SAB funkcijas.
“SAB turpinās veikt likumā noteiktos uzdevumus, tajā skaitā pārbaudes par tām personām, kurām ir nepieciešams strādāt ar klasificēto informāciju. Kopumā jāsecina, ka atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, tiks mainīta procesuālā kārtība, kādā turpmāk izskatīs atteikumu personai izsniegt speciālo atļauju. SAB gan ir strikta nostāja attiecībā uz SAB darbības metožu un informācijas avotu aizsardzību,” norādīja Maura.
Maura arī vērsa uzmanību, ka liegums personai atkārtoti pretendēt uz speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanu nav pastāvējis un SAB praksē ir izskatījis atkārtotus lūgumus saņemt speciālo atļauju.
Jau ziņots, ka šobrīd likums paredz, ja amatpersonai tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju.
ST nolēma atzīt liegumu pēc speciālās atļaujas anulēšanas to saņemt atkārtoti par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūlija.
Tāpat ST secināja, ka valsts noslēpuma aizsardzības jomā ģenerālprokuroram ir ļoti plašas un daudzveidīgas pilnvaras. Ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr valsts noslēpuma aizsardzības jomā to nevar uzskatīt par tādu institūciju, kas atbilstu apzīmējumam “tiesa”.
Attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu ST nolēma atzīt likuma normu, ka “ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams”, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūlija.
