Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. jūlijs, 2012
Drukāt

Ģenerālprokurors: ebreju īpašumu dēļ nav pieļaujama citu tautību diskriminācija

Foto-LETAFoto-LETA

Ebreju īpašumu jautājums ir risināms tikai politiski, aģentūrai BNS intervijā norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (attēlā). Viņš uzskata, ka šajā jautājumā nav pieļaujama diskriminācija pret citām mazākumtautībām.

Uz jautājumu, vai šis jautājums var nonākt tiesā, ja valdība nereaģē uz ebreju kopienas lūgumu atdot īpašumus, Kalnmeiers atbildēja, ka denacionalizācijas likumi visiem bija vienādi izstrādāti un fiziskajām personām bija iespējas atgūt savus īpašumus, taču pašlaik trūkst normatīvās bāzes, kas ļautu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei iesniegt šādu prasību pret valsti.

“Pašlaik juridiskā ceļā tas nav risināms jautājums. Tātad ir nepieciešams pieņemt politisku lēmumu valstiskā līmenī. Ja Saeima pasaka – jā, tad jau darbs ir juristiem un jārada mehānisms, taču, protams, jāvērtē, kā tas būs attiecībā uz citām mazākumtautību biedrībām, kurām piederēja īpašumi. Diskriminācija pret citām mazākumtautībām gan nebūtu pieļaujama,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurors norādīja, ka vispār nav dzirdējis ekspertu diskusiju par šo jautājumu un, viņaprāt, pašlaik šīs tēmas apspriešana notiek sadzīvisku diskusiju līmenī.

Viņš paskaidroja, ka šo jautājumu nevar risināt tiesas ceļā tiesību saistību pārmantojamības dēļ.

“Atrodam līdz Otrajam pasaules karam Latvijā eksistējušo nodibinājumu, kuram piederēja īpašums, un tagad izveidojam tādu pašu nodibinājumu ar tādu pašu nosaukumu un paziņojam, ka esam tiesību saistību pārmantotāji un tagad pieprasīsim šo īpašumu atpakaļ. Tādas kārtības nav,” paskaidroja ģenerālprokurors.

Ebreju kopiena iepriekš vērsās ar vēstuli pie premjera, aicinot atrisināt īpašumu jautājumu. Domstarpības par šo jautājumu izraisīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisiju. Pie ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma valdošās partijas nolēmušas atgriezties pēc ebreju kopienas konsultācijām ar Saeimas frakcijām.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska iepriekš paudusi, ka kopienas pārstāvji sāks sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par 270 īpašumu atgūšanu, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+