Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. februāris, 2013
Drukāt

Ģenerālprokurors: Latvijā var pieaugt imigrantu izdarītie noziegumi

Foto-LETAFoto-LETA

Nākotnē Latvijā palielinoties viesstrādnieku skaitam, attiecīgi var pieaugt imigrantu izdarītie noziegumi, savukārt vietējie iedzīvotāji var kļūt naidīgāk noskaņoti pret iebraucējiem, intervijā aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers (attēlā).

Pastāvot atvērtajām robežām un atlabstot ekonomikai, Latvijā noteikti palielināsies viesstrādnieku skaits. Latvijas sabiedrībai būs jārēķinās, ka iebraucēji būs ar svešu kultūru, un attiecīgi var pieaugt imigrantu izdarītie noziegumi. Tāpat var pieaugt Latvijas iedzīvotāju izdarītie naida un neiecietības noziegumi pret imigrantiem “Protams, tas tagad ir mans minējums, un, kāda izvērtīsies nākotne, parādīs tikai laiks,” piebilda ģenerālprokurors.

Runājot par citiem noziegumu veidiem, ar kuriem Latvijas sabiedrība saskarsies nākotnē, ģenerālprokurors nevilcinoties nosauca kibernoziegumus.

Šādi noziedzīgi nodarījumi, kas pastrādāti, izmantojot virtuālo pasauli, tagad ir visbiežāk sastopamie visā pasaulē, jo no noziedznieka viedokļa tie ir efektīvi izdarāmi tā, ka izmeklēšanas iestādēm būtu grūti tos atklāt savas zemās kapacitātes dēļ. Lai kibernoziegumus atklātu, izmeklēšanas iestādēs ir jābūt profesionāli sagatavotiem speciālistiem, kuri par mazu atalgojumu diez vai vēlēsies strādāt, secina Kalnmeiers.

Tāpat Latvijā arvien aktuāli ir noziegumi, kas saistīti ar narkotikām, jo, iepazīstoties ar kaimiņvalstu apkopoto informāciju, piemēram, Krievijas, Latvija ir viena no lielākajām narkotiku tranzītvalstīm, kas liek par šo jautājumu piedomāt biežāk, norādīja ģenerālprokurors.

Lai arī vēl prokuratūra apkopo pagājušā gada noziedzības statistiku un analīzi, ģenerālprokurors jau šobrīd apgalvo, ka pamatā noziedzībā būtisku izmaiņu nav – nav ne pieauguma, ne krituma.

Tajā pašā laikā atsevišķos noziegumu veidos gan būs pieaugums, piemēram, slepkavībās. To skaits pagājušajā gadā ir lielāks nekā 2011.gadā. Tas liecina, ka cilvēku agresivitāte pieaug, jo pārsvarā tās ir slepkavības, kas paveiktas, piemēram, sadzīviskos strīdos.

“Cilvēku neiecietība un nervozitāte ir visās jomās, un to var novērot gan interneta vidē, gan uz ielas. Acīmredzot nesenās krīzes sekas izpaudušās ne tikai finansiālā jomā, bet arī emocionāli. Var, protams, politiķi apgalvot, ka krīze ir beigusies, taču reāli jāvērtē, cik daudz cilvēku šobrīd ir izjutuši sava stāvokļa uzlabošanos. Es domāju, ka sabiedrība krīzes sekas noteikti jutīs vēl ilgi,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+