Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. marts, 2015
Drukāt

Darbinieki jāmotivē “karot”. Kādā veidā? Saruna ar Ēriku Kalnmeieru (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kalnmeiera kungs pēc dažiem mēnešiem būs vadījis prokuratūru pilnus piecus gadus – vienu amata termiņu. Šāgada pārskata sapulcē ģenerālprokurors izteicās, ka ir gatavs turpināt pildīt pienākumus, ja Saeima atkārtoti viņu apstiprinās amatā. Redakcijā Ēriku Kalnmeieru intervēja Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Ģeopolitiskie apstākļi liek jautāt ģenerālprokuroram, vai tiesiskā vide arī nav mainījusies? Vai spēkā ir gūstekņu apmaiņas konvencijas, tamlīdzīgas lietas?

– Juridiski vide nav mainījusies, tikai – kā to izpilda? Ukrainas gadījumā bieži pieredzam diezgan klajus melus, melna uzdošanu par baltu. Rietumu pasaule māj ar galvu – neesot taču pierādījumu, ka melns ir melns. Situācijā, kad lielvara diktē noteikumus, mainās attieksme pret likumu, pret agrāk slēgtiem līgumiem. Ja liels spēlētājs likumus neievēro, kāpēc mazajam prasa “spēli pēc noteikumiem”?

– Minskā prezidenta Lukašenko pilī tiekas Olands, Merkele, Porošenko, Putins kaut kur blakām, ir kādi “tautas republiku” pārstāvji – tādi kā karātavu putni. Vismaz agrāk viņus tiesātu par valsts nodevību, vardarbīgu separātismu.

– Tagad viņus sauc par pašpasludināto republiku vadoņiem.

– Cerēsim, ka mūsu politiskā vadība mazāk runās, vairāk darīs valsts aizsardzības spēku stiprināšanai. Un diezin vai izšķīrēja loma nebūs tautas pretestībai, nevis lielākai vai mazākai armijai, lielākiem vai mazākiem lielgabaliem.

– Jā, izskatās, ka rit karš par cilvēku prātiem. Kādas ir mūsu pretošanās spējas informatīvajā karā? Šajā līmenī efektivitāte panākama tad, kad ir cilvēki, kuri uzklausa un pieņem sniegto informāciju par patiesību. Un jājautā, vai nereti ar politiku nesekmējam, ka zināma cilvēku daļa pakļaujas informatīvai ietekmēšanai? Piemēram, ar uzmanības nepievēršanu Latgalei, kur netiek nodrošināta Latvijas televīzijas apraide un iedzīvotāji gandrīz vai spiestā kārtā skatās Krievijas propagandas kanālus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. ābūt iemaņām atjaunot iznīcinātu informāciju. Šādi augstas klases speciālisti tiek labi atalgoti ikvienā biznesa nozarē, bet valsts iestādes ne vienmēr spēj piedāvāt konkurētspējīgas algas. Līdz ar to trūkst ekspertu.
    ———————————————-
    Taču, lai cik tas dīvaini būtu – labus savas lietas zinātājus ar vieglu roku atdodam ASV, un tad paši sūkstāmies. Kā šeit ir ar veselo saprātu valdoņiem?

  2. Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs Atbildēt

    Kāpēc saglabāt LPSR mantojumu?

    Latvijas Valsts laikā prokurors bija pie Apgabaltiesām, kas uzraudzīja likumību.
    Pastāvēja princips: VIENS LIKUMS – VIENA TAISNĪBA VISIEM!

    Ģenerālprokuratūru ieviesa Višinskis ar Kirchenšteinu 1940.GADĀ.

  3. Kādreiz izmeklētājs Atbildēt

    “Kalnmeijers, tāpa kā priekštecis, vēl nav sapratis šos postulātus. Izteicies gan par to, ka krievu laikā bija profesionāli kadri, bet …” (iepriekšējā komentāra citāts).

    BET , Ērikam taisnība vien ir. Šodien vairs Latvijas prokuratūras sistēmā nav tik augsta līmeņa profesionāļu, kādi savulaik bija Daukšis, Dzenītis, šabanskis, Aksenoka, Kolesova, Leičenko, un vēl daudzi citi. Skrastiņš savulaik bija izcilākais no visiem izmeklētājiem. Diemžēl, viņam savu izcilību neizdevās saglabāt ģenerālprokurora amatā. Padomjlaikos prokurori strādāja “idejas vārdā” un ar citu atbildības sajūtu . Termiņu dēl, darba diena izmeklētājiem dažkārt ielga pat vairākas diennnaktis pēc kārtas. Un darba alga prokuroriem tiešām bija “kapeikas” – reti kurš saņēma vairāk par 500 rubļiem mēnesī. Un tas jau bija daudz. Šodien, diemžēl, visi saprot, ka tie 1500 euro(neto), ko vidēji pelna prokurori – ir daudz par maz, ja salīdzina ar padarītā darba apjomu. Eiropā prokuroru algas nav mazākas vidēji par 10 000 euro mēnesī. Šodien cilvēkiem ir grūti prasīt lielu atdevi, ja par to nav attiecīga darba samaksa. Idejas vārdā šajā tūkstošgadē strādāt vairs nav pieņemts. Un tas ir saprotams – darba tirgū šodien pēc zinošiem speciem ir pieprasījums. Zinoši prokurori ir pieprasīti komercstrukturās. Jāsaka liels paldies Ērikam, ka viņam darbības periodā izdevies prokuraturas sistēmu “savākt” un uzturēt vismaz līdzšenējā līmenī. Pirms Ērika bija situacija, kad labākie specialisti bēga no prokuraturas kā no grimstoša kuģa… Lai nu viņš turpina strādāt arī turpmāk – uzskatu, ka viņa kandidturai citu alternativu(labāku) šobrīd nav.

  4. Ēriks, labs cilvēks, tāpat kā Maizītis, bet viņi nav tie, kuriem jāieņem šādi amati. Vienam pagāja DESMIT gadi, otram – otrie pieci gadi un vienalga – policijā nav spējīgu kadru, prokuratūrā nav spējīgu kadru. Kas ir galvenais kvalificētu kadru augšanai – PATSTĀVĪBA un ATBILDĪBA.

    Kalnmeijers, tāpa kā priekštecis, vēl nav sapratis šos postulātus. Izteicies gan par to, ka krievu laikā bija profesionāli kadri, bet …kas viņam liedz pacelt latiņu augstāk.
    1) Ierosināt izveidot neatkarīgu, kā krievu laikā, izmeklētāju institūciju, neatkarīgu no operatīvās darbības un no priekšnieku ietekmes, no prokurora ietekmes, kā pašlaik, kuri nosaka visu, sevišķi tur, kur var darboties kukuļu sistēma, nosakot negraut izmeklēšanu pa daļām 1) līdz apsūdzībai, 2) pēc apsūdzības prokuroram. Izmeklētājam lieta jāizmeklē visā procesā, Uzraudzības prokuratūras prokurors paraksta Izmeklētājam izmeklēšana jāpabeidz pilnīgi, līdz apsūdzības rakstam, ko apstiprina prokurors kas nav iesaistīts izmeklēšanā apstiprina lietas pabeigšanu un tikai, kas ir pilnīgi nošķirts no izmeklēšanas, pats nav izmeklējis ne gramu, tad par izmeklēšanu būs atbildīga viena persona, nevis kriminālpolicija, tad inspektors “izmeklētājs”, tad “prokurors” – izmeklētājs, kur atbild visi un neviens. Bardaks no vietas. Te viens atkarīgs no otra, tādēļ neviens nevienam neko nevar pārmest, ietekmēt, ja lieta iet greizi. Un tiesa, advokāti to izmanto un pelnās. Jo lielākas algas, jo aug kukuļu cenas, tad saka – smēķiem man pietiek.
    2) Izveidot neatkarīgu prokuratūras uzraudzību, atdalītu no izmeklēšanas, to nē, Kalnmeijers nesaprot, tāpat kā valdība, ka vajag progresīvi nodokļu sistēmu.
    3) Prokurors, kas izmeklē lietas otro periodu, nav spējīgs lietu sūtīt atpakaļ, jo pats uzraudzīja, ne-uzraudzīja izmeklēšanu;
    4) Nav patstāvīgas prokurora tiesas uzraudzības – prokurors neko nevar iebilst tiesai, jo pats izmeklēja lietu. Kalnmeijers bija tiesu uzraugs un netika dzirdēts, ka viņš būtu apstrīdējis kādu lietu. Strādāja, manuprāt, kā “cimds ar roku”.

    Tātad- IZMEKLĒTĀJS, PROKURORS, tiesa – jābūt atdalītām funkcijām.

    Visa tiesu sistēma ir sagrauta, bezatbildīga kolektīvi, kur nav atbildīgo un pie šis sistēmas nekad, NEKAD, NEKAD izmeklēšana un uzraudzība par izmeklēšanu un tiesu nekļūs par stimulējošu un vērstu uz attīstību, nesasniegs galvenao mērķi – TIESISKUMU.
    Ir zināms, ka Kriminālprocesa likumau rakstīja advokāti, tiesneši?! Vai tad viņi neparūpējās par sevi?

    Tātad, Ēriks Kalnmeijers, manā skatījumā neder šim svarīgajam amatam.

    Runa, ka viņš, Ēriks, ir stingrs, nepiekāpīgs, izskatās no visa tā, ka tas ir pašlielīšanās, pašizteikmes elements, piesegs liela mēroga neizdarībai, par ko teicu.

    Ēriks Kalnmeijers ir šīs koruptīvās sistēmas iederīgs kadrs, kurš nedara kaitējumu nevienam, tāpat kā Maizītis, bet tas netieši nodara milzīgu kaitējumu – morālo, materiālo un ideoloģisko kaitējumu valstij.

    Bērziņš, Kalnmeijers, Bičkovičs, Maizītis – tie, manuprāt, ir kadri, kuri neatbilst savam amatam.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+