×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.3°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
7. februāris, 2018
Drukāt

Ģenerālprokurors par iespējamu izsekošanu: “Godīgi sakot, sajūta ir riebīga.” (31)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Kopš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers žurnālistiem izstāstīja par savām aizdomām, ka viņa mājā viesojušies nelūgti viesi un, iespējams, paslēpuši noklausīšanās ierīci, sabiedrības runās un vērtējumos tam tiek veltītas gan zobgalības, gan arī nopietnas raizes – par to, ka tik augsta un nozīmīga amata persona šo stāstu pasniegusi šādā veidā (arī saucot to tikai par “personisku viedokli”), ka drošības iestādes par to nav sākušas pārbaudi.

Trešdien iztaujāju Ēriku Kalnmeieru – kā ģenerālprokurors pats vērtē, cik nopietni ir bijuši pret viņu iespējami raidītie signāli. “Šajā gadījumā atklātība ir labākais drošības līdzeklis manai ģimenei un man personīgi – tāpēc es to publiski pastāstīju. Lai saprot, ka tas ir nofiksēts vai radījis aizdomas. Ceru, ka turpmāk nekas tamlīdzīgs nenotiks. Es uzsveru, ka nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka par mani neoficiāli ir vākta informācija. Es nojaušu: jā, tā bija. Bet cits pateiks: nē, viņam rādās. Tur es nesaskatu pamatu zobgalībām, paranoju vai ko tamlīdzīgu,” saka Ē. Kalnmeiers.

Pēc informācijas, kas parādījusies masu medijos par aizdomām, ka jūsu mājās viesojušās kādas nelūgtas personas, ap jūsu tēlu pāris dienās izveidojies mazliet tāds kā komisks oreols – ģenerālprokurors stāsta par aizsardzībai novilktiem diedziņiem, par sazāļotu suni… Viņš nevēršas drošības iestādēs, bet par savām aizdomām stāsta žurnālistiem. Turklāt tāda laikraksta žurnālistiem, kuru vienīgais uzdevums, šķiet, ir publikācijās attaisnot vienu smagos noziegumos apsūdzētu pilsētas mēru. Kāpēc jūs izlēmāt tā rīkoties?

Ē. Kalnmeiers: Man ir pamats uzskatīt, ka kāds ir mani nelikumīgi noklausījies, bet es to neuzskatu par notikušu faktu. Bez kādas kavēšanās par savām pamatotajām aizdomām informēju drošības struktūras. Bet tajā pašā laikā es labi apzinos, lai arī man ir aizdomas, noskaidrot praktiski nevar neko. Suns ir suns un viņam neko nepajautāsi. Arī sīkais priekšmets, ko atradu savā mājā, nav pietiekams pierādījums vainīgo noskaidrošanai. Kāpēc to pastāstīju publiski? Es tikpat labi uz žurnālista jautājumu varēju atbildēt, ka viss ir kārtībā, nekas nav noticis. Sākumā šaubījos, vai notikušo vajadzētu publiskot. Tad secināju: kāpēc man tas ir jāslēpj, jo šīs nelikumīgās darbības, ja tādas ir bijušas, ir faktiski apdraudējums manai ģimenei. Tad kāpēc man par to ir jāklusē?

Tur jābūt lielai interesei par jūsu personību un reizē drosmei, lai divreiz vai trīsreiz iekļūtu ģenerālprokurora mājā…

Man nav ne mazāko aizdomu, kurš to ir darījis – vai kāda valsts iestāde, privātā struktūra, noziedznieki, kāda konkrēta persona… Tas ir pirmais punkts. Otrais punkts – ja mēs paskatāmies, kāda atšķirība, vai tas ir prokurors, politiķis, ierēdnis, uzņēmējs… Ievietot, ja ir tehniskas iespējas, var jebkur. Te nav nozīmes amatam. Protams, ja dzīvesvietai vai birojam ir apsardze, izvietotas drošības sistēmas, tad tā ir cita runa.

Vai tad jūsu māja nav pieslēgta kādas apsardzes firmas drošības signalizācijai?

Nestāstīšu jums nekādus tehniskus sīkumus, jo daudzi droši vien ir skatījušies detektīvfilmas un zina, ka pastāv iespēja šādas ierīces atslēgt vai apiet citādā veidā.

Bet varbūt jūsu suns nepatīk kaimiņiem, pārāk daudz rej, un viņi rīkojās?

Man ar kaimiņiem ir normālas attiecības. Turklāt konkrētais suns, kurš izskatījās sazāļots, rej ļoti maz. Sunim nav iespējams izkļūt no pagalma, jo vārti ir aizslēgti un suns pāri tiem nelec. Pārliecinājos, ka ar vārtiem viss bija kārtībā, tie nekur nebija sabojāti, un suns nebija centies izkļūt, rokot eju zem žoga. Tieši kaimiņi man zvanīja un informēja, ka mājas sargs atrodas ārpus pagalma.

Kad atradu savu suni, viņš tajā vakarā bija ļoti miegains, neparasti daudz gulēja, tautas valodā runājot, viņam bija caureja. Tas liecināja, ka viņam ir iebarots kāds medikaments.

Pēc tam atradu mājā kādu sīkumiņu, kuram tur nekādi nevajadzēja būt un kas nebija mans. Tas radīja aizdomas. Var jau būt, ka kāds mēģināja iebiedēt.

Par ko?

Nezinu. Man nekad nav doti signāli, ka, lūk, tā vai cita persona jāliek mierā. Politiķi nekad nav mēģinājuši mani virzīt savā virzienā kāda jautājuma risināšanā. Man nav pamata uzskatīt, ka tur bija iebiedēšana, lai gan psiholoģiski tas nostrādāja.

Vai jums ir šaujamierocis?

Nav. Tas neko nedod, ja kāds gribēs uzbrukt, tad to izdarīs.

Bet vismaz kādus cīņas paņēmienus taču jūs esat apguvis?

Man vairs nav astoņpadsmit gadu (smejas). Uzskatu, ka mūsdienās vieglāk ir nosist ar vārdu nekā ar kādu priekšmetu.

Vai tomēr neesat nolēmis uzstādīt vismaz novērošanas kameras?

Es detaļās neieslīgšu, bet katrā ziņā secinājumi ir izdarīti.

Ja arī kāds gribētu jūs noklausīties, vai tad būtu ko klausīties jūsu personīgajā dzīvesvietā? Vai kāds gribētu klausīties, ko runājat, piemēram, ar dzīvesbiedri pie vakariņu galda?

Tāpēc jau es absolūti neuztraucos, ja arī kaut kas ir fiksēts. Lai fiksē normālas ģimenes sarunas, neko vairāk viņi neuzzinātu. Saturs man neuztrauc absolūti. Bet, ja bijis noklausīšanās fakts, tas gan ir kaut kas, ko nevar atstāt bez ievērības.

Jums taču jābūt kādai nojausmai, kam jūs varat būt interesants? Varbūt tie bijuši oligarhu nolīgti cilvēki?

To es nevaru izslēgt, jo speciālo tehniku var iegādāties, kaut arī par šo nelikumīgo rīcību ir paredzēta kriminālatbildība. Bet tas nenozīmē, ka tā nav apgrozībā mūsu valstī. Godīgi sakot, sajūta ir riebīga. Katrā ziņā ģenerālprokurora darbā iegūsti vairāk ienaidnieku nekā draugu. Nākas izlemt daudz dažādus jautājumus, arī tādus, kur ģenerālprokuroram pieder galavārds, piemēram, par pielaidēm valsts noslēpumam.

Ģenerālprokuroram ir pieeja valsts noslēpumam, tāpēc uzsvēršu, ka es pat nevaru pateikt, vai interese par mani nāk no Latvijas, bet varbūt no kādas citas valsts. Motivācija jau ir ļoti vienkārša – ja cilvēks kādam nopietni traucē, tad viņš ir jādabū projām. Jāatrod kaut kas, aiz kā aizķerties. Piemēram, var taču kompromitēt, paliekot zem gultas, piemēram, narkotikas vai pornogrāfiskas fotogrāfijas…

Ja drošības iestādes to nespēj noskaidrot, vai tas nav nepatīkams signāls sabiedrībai?

Cilvēkiem galvenokārt ir jābaidās no zagļiem, ne vairāk.

Ja būtu atrasta kāda ierīce un drošības iestādes nespētu neko noskaidrot, tad tas nebūtu patīkams signāls. Bet es informēju tikai par savām aizdomām. Drošības iestādēs nestrādā brīnumdari, viņi nevar ne no kā kaut ko radīt.

Ko par notikušo saka jūsu dzīvesbiedre?

Viņa tajā laikā nebija Latvijā, arī bērni nebija mājās. Es mājā uzturējos viens, un teritorijā bija viens konkrēts suns. Tas arī ir viens no jautājumiem, kāpēc tas notika tieši tajā laikā.

Tad jau laikam esat novērots?

Es to nevaru izslēgt.

Vai guļat mierīgi pēc visa tā, kas noticis? Pilnvaru laiks jums beidzas 2020. gada vidū, vēl jau krietns laiks ir jāiztur…

Toreiz pēc notikušā, kad sieva atbrauca mājās, visu izstāstīju. Arī viņai tas bija šoks. Tas ir apmēram tā, ka kāds rakņātos pa tavu veļu. Ceru, ka tas neatkārtosies.

“NRA” raksta, ka jūs intervijā sacījāt, ka līdz vasarai būšot skaidrība par drošības dienestu veikto pārbaudi.

Neesmu tā teicis, tur ir nepareiza interpretācija. Drošības dienesti neveic pārbaudi. Esmu ar drošības dienesta darbiniekiem pārrunājis šo situāciju, esam to izanalizējuši.
“Pagaidīsim vasaru. Paskatīsimies, kas parādīsies publiskajā telpā,” tāda bija mana atbilde uz “NRA” žurnālistu jautājumu, vai slepens grupējums ievāc ziņas par vadošajām valsts amatpersonām, lai, iespējams, izmantotu gaidāmajā vēlēšanu kampaņā.

Kurš drīkst sankcionēt ģenerālprokurora noklausīšanos?

Operatīvās darbības likums noteic, ka to ir pilnvarots darīt Augstākās tiesas tiesnesis. Ģenerālprokuroram arī nav nekādas imunitātes pret speciālajām izmeklēšanas darbībām, ja ir uzsākts kriminālprocess.

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. kas nav vainīgs , tas nav bailīgs :DDDDDDD

  2. Par iecelšanu siltā vietiņā – jāatstrādā. Un tas ir tikai teātris, nespējīgs prokurors un OIK skandāls netiek izmeklēts tādā līmenī lai parādītos rezultāti. Tieši tas pats ir ar atkritumu biznesu. Zviedru nelegāli ievestie atkritumi tiek pārstrādāti par mūsu nodokļu maksātāju naudu, bet zviedru samaksātā atkritumu pārstrādes nauda sen notrallināta. Kas atliek prokuroram? Vienkāršākais tēlot teātri. Tādā veidā pavilks laiku un iestāsies noilgums. Komandējot koalīcijas padomi, līdz ar to koalīcijas deputātus, šie paši ”nezināmie” cilvēki jau ieceļ tos prokuroriņus, sābiņa darboņus, tiesnesīšus un viss notiek. Tevi par televīzijas skatīšanos internetā izsekos un sodīs, bet šitie tev uz galvas akmeņus skaldīs, i daudz pīkstēt nav vērts.

  3. zini pr-kn-gs,apdoma riktigi,bet vai tev nevajadzefu kadu gadu kartigi atpusties,met dzersanu pie malas,pilu medibas ar visiem zagliem un neliesiem viena bara.lien aizkrasne pie circeni un kartigi izguli dzerumu.naudu tacu tev lembergs ir sabazis lidz muza galam.izgulesies,tad varbut vel paris gadus novilksi,bet ja ne,tad MELNA AR IZKAPTI JAU STAIGA AP TAVU SUNU BUDU.TAPEC ARI TAVS KVAUKSKIS NEREJ.

  4. Sajūta patiešām baisa, ja pat ģenerālprokurors neko nevar darīt, ka viņu nelikumīgi izseko.
    Ko lai tad dara parastais mirstīgais?

  5. Man, kā latvietim, RIEBĪGA SAJŪTA IR tādēļ, ka mums ir TĀDS ĢENPROKS!!

  6. DOD SUNIM KARTIGI PAEST,TAD RIES KA PIENAKAS.GROSI ,KA PILNA BUDAMS NAV KAS SUNITI PABARO.

  7. TAA IET ,KA PARDZERAS.LEMBERGS DROSI PIEGADAJIS LETI UN INDIGU PRECI.BALTAS PELITES DEJO PA UZKLATU GALDU.

  8. “Ģenerālprokurors par iespējamu izsekošanu: “Godīgi sakot, sajūta ir riebīga.” ”
    Godīgi sakot, sajūta ir riebīga, ka mums tāds prokurors, kurš tikai pēc vairākiem gadiem saprot, ka ir izsekots.
    Nu pilnīgs analogs ar Vainstīna meitenēm.

  9. Kāpēc Kalnmeiers sūdzējās tieši NRA žurnālistiem?Atbilde arī tālu nav jāmeklē.

  10. Ko sēsi, to pļausi Atbildēt

    Lai viņš iet un paraud uz pleca Lembergam!

  11. Krimināllieta pret laikraksta DDD darbiniecēm, slotas kāta lieta, radio Naba žurnālista lieta, sods ar brīvības atņemšanu izdauzīta loga dēļ dzejnieka dēlam – nacionālisti, naida kurinātāji .
    Nesodāmība Ukrainas iztādes demolētājiem, par smagu miesas bojājumu nodarīšanu un slepkavības mēģinājumu Gardam – nekā un, kā tagad saka, tas vēl nav viss.
    Verija – Krievija vienkārši neuzticās arī savējiem.

  12. Beidzot uz mirklīti Kalnmeijers jutās kā TAUTA jūtas visu laiku….sīkums, bet patīkami !

    • Tautai jau ir sagatavota diagnoze – vajāšanas mānija. Pamēģiniet kaut vienam psihologam kaut ko līdzīgu pastāstīt. Momentā saņemsiet pareizu “diagnozi”.

  13. nožēlojams frukts. ja, šitāds ir dižprokurors, tad kādi tie pārējie?

  14. Iesapidojoties no šīs informācijas, iztaujāju savu kaķi, vai mani nelausās un/vai nevēro. Kaķis liek noprast, ka nē. Iespējams tas tāpēc, ka neesmu ģenerālprokurors vai tml.

    • No sākuma vajag kaķim iedot kukuli-kādu kārumu, vai jaunu mantiņu un tikai tad uzdot “interesantus” jautājumus! Kurš tad par pliku velti ies un stāstīt tik intīmas lietas?

  15. Vai Kalnmeiera ģimene dzīvo ārzemēs?

  16. Tik vien kā subjektīvās domas, pārdomas.
    Latvijā atkal ir pienākuši laiki, kad ir jālasa starp rindiņām.
    Un tagad mazliet pārdomām.
    Kāpēc Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram ir jāsniedz šāda rakstura intervija? Jebkurā gadījumā tiesiskā valstī šādas ģenerālprokurora, kaut mazākās aizdomas, būtu ārkārtas gadījums, kur visa veida dienesti strādātu dienu un nakti, lai tiktu skaidrībā, kas notiek. Sabiedrība to uzzinātu tikai tad, ja tas būtu nepieciešams augstāku mērķu sasniegšanai, piemēram, ar publicitātes starpniecību ierobežot ārvalstu dienestu darbību.
    Šajā gadījumā mēs redzam, ka Ģenerālprokurors vēršas pie Tautas, informējot to. Redzam, ka Valsts augstākās amatpersonas, Drošības iestādes situāciju nekomentē.
    Ko tas nozīmē?
    Tas nozīmē tikai vienu un tikai to, ka ģenerālprokurors Valstī ir palicis viens. Bez pārliecības par uzticību citiem. Jautājums – kam uzticēties?
    Atgriezīsimies mazliet nesenā pagātnē un redzam, ka Latvijā ir personas (spēks), kuras bez jebkādiem pārbaudāmiem faktiem (kas, kad, ko izdarījis, utt), pierādījumiem var apvainot ģenerālprokuroru, rīkojot pat publiskas akcijas, musinot sabiedrību. Tika izveidota pat parlamentārā izmeklēšanas komisija. Bet visā tā laikā netika nosaukts pat neviens fakts (dokumenti, fiksētas darbības, utt) kuras norādītu uz jebkādu ģenerālprokurora neizdarību. Nekā no tā. Skatoties vainotāju intervijas arī neviena pārbaudāma fakta.
    Lūk tas ir rādītājs. Nenosaucot nevienu pārbaudāmu faktu, var pat noziedzīgos nodarījumos, vai tuvu tiem, vainot ģenerālprokuroru.
    Valsts augstākās amatpersonas, drošības komisiju vadītāji, nedz Valsts drošības iestāžu vadītāji šādā ārkārtas situācijā publiski nedara neko, neizsaka, pat ne brīdinājumu, ka vainotājiem apgalvojumi būs jāpamato ar pārbaudāmiem faktiem un ja tādu nebūs, tad būs jāatbild. No tā nav nekā.
    Rodas jautājums kāpēc?
    Šeit atkal mazliet no vēstures. Latvija savā ziņā ir unikāla valsts, kur var uzbrukt bijušajam SAB direktoram, var apzagt esošo SAB direktoru un Ģenerālprokuroram ar intervijas starpniecību par savām aizdomām ir jāvēršas pie Tautas. Vai tā ir sakritība, vai tomēr tas ir kaut, kas cits?
    Visa rezultātā sliecos domāt, ka Valstī pastāv spēks, kurš savā darbībā, visatļautībā ir zaudējis robežas. Sliecos domāt, ka šāda situācija (teorētiski) ir iespējama tikai pie tādiem apstākļiem, kad viņu saites, intreses caurvij nozīmīgus Valsts posteņus.
    Kopumā sakot tā ir ļoti nopietna situācija, jo tālāk vairs nav kur, tālāk ir tik vien kā anarhija. Bet, ja godīgi un nemānot sevi, tad jāsaka, ka anarhijas priekšvēstnesis jau ir klāt, un tas ir – tiesību nihilisms.

  17. Tiesiskã valsti sāktos izmeklēšana. Nopietna, jo tas nav normāli, ja pat tik augstu amatpersonu izseko. Ko tad lai doma vidusmēra cilvēks?

  18. šis spēj kaut ko godīgi pateikt?

  19. Labvakar,vai arvien lasāt manu komentu?Gribēju pārlasīt vai neesmu pielaidusi kļūdas.

  20. Vakar skatoties TV Kalnmeiera čīkstēšanu radās sajūta,ka vēroju vienu no Mr.Bīna filmu seriāliem.Atlika vien parādīt sazāļoto miegaino plēsēju/sargsuni un darbību kā Kalnmeiers rāpo pa grīdu meklejot ļooti mazo ķīķerētāja skrūvīti.Šim esot neomulīgi?Man bija BAISI klausoties viņa melus un murgus superzvaigznes iz tiesību speciem -Sudrabas komisijas benificē.Kalnmeier,Dievs nav mazais bērns un tagad par saviem meliem jums nāksies justies “neomulīgi”dikti ilgi un spēcīgi.Neviens mopsis nelīdzēs.Pakonsultējaties ar Hūti,tam ir zvērīga pils apsardze.Suns gan zina ko ēdis vai ne prokuror?!

  21. Nožēlojams radījums

  22. Tas būtu nonsenss, ja kāds VDK vadītājs sāktu žēloties…, ka pats par savu drošību nespēj parūpēties.

  23. 80.to gadu atbalsis Atbildēt

    Apmēram šādi jutās arī tie pret kuriem 80.tajos gados šīs metodes pielietoja čeka. Tā ir labi pārbaudīta un ļoti iedarbīga čekas metode. Izsekot, atstājot pēdas, un visu kategoriski noliegt. Darbojas 100%. Sekas – vajātie pamazām sāka jukt prātā, jo nebija nekādas iespējas kaut ko noskaidrot vai saņemt psiholoģisko palīdzību. Jebkurš psihologs momentā uzstādīja diagnozi – vajāšanas mānija. Vienīgi izbrīna, ka tik primitīva metode tiek pielietota arī šobrīd. Kaut vai tāpēc, ka tā ir plaši izpētīta un detalizēti aprakstīta jau sen. Ārzemēs to sauc par mākslīgas realitātes radīšanu. Būtība: kaut kas tiešām reāli notiek, bet visi citi to noliedz. Bet varbūt Latvijā to pielieto joprojām tāpēc, ka nekādas publikācijas mūsu masu medijos par čekas “varoņdarbiem” psiholoģiskā terora jomā nav atrodamas.

    • “Biezā” slāni atrodami. Latvieši jau masveidā no valsts bez pamatota iemesla nebēg: “Dienā, kad tu, cienījamo lasītāj, lasi šo Rīgas Laika numuru, Latviju pamet 40 cilvēki. Vairākums no tiem ir latvieši (lai gan cittautieši izbrauc proporcionāli vairāk), un vairākums no tiem nekad neatgriezīsies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi (lai gan pēdējā laikā atgriezušos skaitam ir tendence pieaugt). Tādēļ nenovērsīsim uzmanību no galvenā: latviešu valstsnācija pamazām pamet Latvijas valsti.” Ivars Ījabs, ‘Rīgas Laiks’: Lozungi un latvietība.

  24. Aizstāvot lielos kampējus tiešām, tas ir oligarhus, sajūta tiešām ir riebīga.

  25. Te pienāca Kinzulis - Atbildēt

    un ko ”Rīdzenes” sarunu Nezinītis? Būtu patiesi Prokurors – kādam no 3 A jau nu nāktos sēdēt un par 16 citroniem netirgotos Rīgas ostā…Būtu…

Draugiem Facebook Twitter Google+