Sabiedrība

Ģenerālprokurors piedāvā KNAB sadalīt3

LETA

Meklējot iespējas uzlabot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu, biroju varētu sadalīt, nošķirot partiju finanšu kontroli un korupcijas apkarošanu, šādu viedokli LTV pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka ir vairāki viedokļi, kā uzlabot KNAB darbu – Iekšlietu ministrijas (IeM) ierēdņu vadītā ekspertu darba grupa rosina KNAB pievienot Iekšlietu ministrijas resoram, nākamnedēļ darbu vajadzētu beigt Valsts kancelejas vadītajai darba grupai, kura piedāvāšot KNAB atstāt valdības pārraudzībā, bet pats Kalnmeiers domā, ka biroju varētu sadalīt.

Kalnmeiers skaidroja, ka KNAB jau faktiski bijis sadalījies, bet darbinieku konflikts sašķeltību vēl vairāk pastiprinājis. Ģenerālprokurors piedāvā politisko partiju finanšu uzraudzību nodot Valsts kontrolei, kas nodrošināšot pilnīgu šī procesa neatkarību, savukārt korupcijas apkarošana ir tīri policejiska funkcija, kas bija un varētu palikt prokuratūras pārraudzībā.

“Neko nedarot, nekas nemainīsies,” izmaiņu nepieciešamību skaidroja ģenerālprokurors un uzsvēra, ka piedāvājumu mērķis nav vājināt, bet gan optimizēt KNAB darbu. Kalnmeiera vērtējumā, darbs KNAB vairs nenotiek tik kvalitatīvi, lai arī iesniegtie statistikas dati “it kā liecina” par pretējo. Izmeklējot mazas un nenozīmīgas lietas, darba statistiku var uzlabot, situāciju skaidroja ģenerālprokurors, atzīmējot, ka KNAB sākto lietu skaits ir mazāks un operatīvās darbības rādītāji ir krietni zemāki nekā iepriekš.

Kalnmeiers atzīmēja, ka šogad nekādas pārmaiņas KNAB nenotiks, jo visi minētie ir tikai priekšlikumi, kuri vēl tiks rūpīgi vērtēti politiķu un ekspertu lokā. Reformas KNAB būšot atkarīgas no tā, cik ātri tiks izveidota jauna koalīcija un valdība, jo reformām nepieciešamas plašas politiskas diskusijas un lēmumi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pastāstīja, ka ir iepazinies ar ziņojumu, kurā viens no piedāvājumiem ir KNAB iekļaut iekšlietu struktūrās. Šajā variantā KNAB statuss būtu līdzvērtīgs Valsts policijai un tā joprojām būtu neatkarīga iestāde. Kozlovskis neredz, ka pārraudzības maiņa varētu vājināt biroja neatkarību.

Ministrs uzsvēra, ka pārraudzība ir viena no KNAB darba problēmām un tā ir jāmaina, jo gadu garumā pierādījusi sevi kā neefektīvu, proti, birojā pastāvīgi ir bijuši konflikti, bet darba rādītāji ir pasliktinājušies. Savu viedokli, kā pārraudzība būtu maināma, Kozlovskis gan nedefinēja, atzīmējot, ka izmaiņu piedāvājumi ir tikai sākums diskusijai, kurā gala lēmumu pieņems nākamā valdība.

Kā ziņots, ekspertu darba grupa, kas izvērtēja KNAB darbību, rosina to pievienot Iekšlietu ministrijas resoram. Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča apstiprināja, ka eksperti ir izteikuši šādu ierosinājumu, bet par to gan vēl notikšot diskusijas.

Saistītie raksti

Darba grupa 8.septembrī savus secinājumus iesniedza premjerministrei Laimdotai Straujumai (V). 15.jūlijā KNAB valdībai iesniedza ziņojumu par biroja paveikto pirmajā pusgadā, no kura izriet, ka birojā personāla mainība ir neliela un iestāde spēj noturēt darbiniekus.

KNAB paziņojumā presei iepriekš norādīja, ka visos KNAB pamatdarbības jautājumos ir vērojama pieauguma tendence. Piemēram, korupcijas novēršanas jautājumos pārskata periodā KNAB ir organizējis 62 izglītojošus pasākumus, kas ir par 18 vairāk nekā 2013.gada pirmajā pusgadā, kopumā aptverot 2076 personu auditoriju.

LA.lv