×
Mobilā versija
+8°C
Vēsma, Fanija
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
11. decembris, 2017
Drukāt

Ģeoinženierija kā pēdējais salmiņš

JOHN MACNEILL/VAŠINGTONAS UNIVERSITĀTE ILUSTRĀCI JAJOHN MACNEILL/VAŠINGTONAS UNIVERSITĀTE ILUSTRĀCI JA

Viena no futūristiskajām ģeoinženierijas idejām – vēja darbināts, attāli kontrolējams kuģis, kas gaisā izpūš sālsūdeni, tādējādi padarot gaišākus mākoņus.

Jau gadiem zinātnieku un sabiedrības prātus nodarbina jautājums, kā samazināt izmešu daudzumu un novērst klimata pārmaiņas. Diezgan neviennozīmīgi vērtēta ideja jau vairākus gadu desmitus bijusi ģeoinženierija, kas, vienkārši skaidrojot, ir iejaukšanās Zemes klimatiskajā sistēmā. Runājot par ģeoinženieriju, ar to parasti apzīmē dažādus ļoti neticamus, futūristiskus, nepārbaudītus, brīžiem bīstamus un dārgi realizējamus plānus un idejas, kā novērst klimata pārmaiņas. Taču ideju skandalozā slava neliedz zinātniekiem teju ik gadu nākt klajā ar kādu jaunu plānu.

 

Jākliedē spalvu mākoņi

Zinātniskā komanda, kas sastāv no Karnegija zinātniskā institūta, Ķīnas Žejianga universitātes un Indijas Zinātnes institūta pētniekiem, veikusi aprēķinus par to, kā varētu izdoties stabilizēt temperatūru uz Zemes, izmantojot saules ģeoinženierijas instrumentu “kokteili”, kas atvairītu saules radiāciju.

Zinātnieku ideja ir izmantot sulfātu daļiņas, kas palīdzētu atmosfērā izkaisīt saules starus un izkliedētu “cirrus” jeb spalvmākoņus, kas, izrādās, faktiski neaizsargā Zemi no saules radiācijas, taču kam krietni labi izdodas neļaut izkliedēties karstumam, to iesprostojot un radot siltumnīcas efektu.

“Cik man zināms, šis ir pirmais pētījums, kurā mēģināts apvienot divas dažādus ģeoinženierijas metodes,” norādījis Karnegija institūta zinātnieks Kens Kaldeira. Simulācijas pierādījušas, ka minētais “kokteilis” varētu samazināt uz Zemes esošo temperatūru līdz pirmsindustrializācijas līmenim. Tomēr nav precīzi skaidrs, kā ģeoinženierija ietekmēs lietavas. Pētnieki norāda – kaut arī planētas vidējā temperatūra, visticamāk, kristos, daudzviet pasaulē līdz ar to kļūtu krietni mitrāks, bet vēl citur – daudz sausāks klimats. Taču pētījumā arī atzīts, ka komanda aprēķinus veikusi, ņemot vērā, ka viss iecerētais notiks, kā paredzēts. Respektīvi, zinātnieki izslēguši iespēju jebkādām neveiksmēm un drāmām, ko pēcāk Holivuda gribētu ekranizēt katastrofu filmā. Zinātnieki apsvērumu pamato ar to, ka precīza iespējamo blakusefektu izmeklēšana vienkārši neesot iespējama, jo grūti prognozēt ko tādu, kas nekad nav veikts.

 

Ziedputekšņi vai vulkānizvirdums

Aprēķinus komanda veikusi par divu dažādu ģeoinženierijas ideju lietošanu. Šveices Atmosfēras un klimata zinātnes institūta pētnieki Ulrike Lēmane un Blažs Gasparīni spalv­mākoņu izkliedēšanai piedāvā izmantot tuksneša putekļus vai ziedputekšņus.

Savukārt Maksa Planka institūta zinātniece Ulrike Nīmaiere un ASV Atmosfēras pētījumu nacionālā centra zinātniece Simona Tilmesa dramatiskas situācijas gadījumā piedāvā simulēt vulkānisku izvirdumu, kas dabā parasti strādā kā dzesētājs. Pētnieces piedāvā stratosfērā “injicēt” sēru, kas palīdzētu veidoties biezākiem un blīvākiem mākoņiem, kuri spētu efektīvāk atvairīt saules radiāciju. Nīmaiere un Tilmesa gan norādījušas, ka idejas realizēšanai būtu nepieciešams krietni daudz sēra – aprēķini rādot apmēram 6700 lidojumus uz stratosfēru ik dienu, kas gadā izmaksātu ap 20 miljardiem dolāru. Abas idejas aprakstītas prestižajā žurnālā “Science”.

 

Sālsūdens izsmidzināšana

Taču minētās nebūt nav vienīgās pēdējā laikā publicētās ģeoinženierijas idejas. Vēl cita ideja nākusi no ASV Vašingtonas universitātes, kura piedāvā izmēģināt ideju par jūras mākoņu (atrodas virs jūrām) spilgtināšanu. Ideja paredz virs Klusā okeāna piekrastes rajoniem debesīs izsmidzināt sālsūdeni. Tas palīdzētu izveidoties lieliem, ilgi pastāvošiem un spilgtiem baltajiem mākoņiem, kuri lieliski uztver saules gaismu no planētas virsmas. Izrādās, ka šīs idejas izmēģināšana ļautu arī precīzāk saprast, kā mākoņus ietekmē mūsu izplatītie aerosoli – “vai klimata modeļi precīzi reprezentē mākoņu un aerosolu mijiedarbību”, teikts Vašingtonas universitātes vadošā pētnieka Roba Vudsa paziņojumā.

Taču jāatceras, ka iejaukšanās mūsu planētas atmosfērā var radīt arī virkni negatīvu notikumu, ar iecerētajiem uzlabojumiem visu vēl vairāk pasliktinot. Tieši tāpēc lielākā daļa zinātnieku pret ģeoinženieriju vienmēr izturējušies rezervēti, turklāt nozare nekādi nerisina siltumnīcas efekta gāzu emisijas problēmu. Nīmaiere un Tilmesa gan norādījušas, ka ģeoinženierija jāskata kā siltumnīcas efekta mazināšanas palīglīdzeklis, nevis alternatīva.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+