Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. novembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Ģeopolitika kūrortā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ilustratīvs attēls

– Man ir divas ziņas….

– Sāc ar labo!

– Nav labās, abas sliktas.

Šo “Mērfija likumu” stila dialogu reiz lasīju kāda izdevuma joku sadaļā. Diemžēl šobrīd tas raksturo ļoti nopietno situāciju pēc aviokatastrofas Ēģiptē. Speciālisti joprojām turpina pētīt lidmašīnas “melnās kastes” datus, lai atklātu traģēdijas iemeslus. Nav viegli pieņemt nevienu versiju – ne to, ka lidmašīna avarējusi tehnisku iemeslu dēļ, ne to, ka notikušais ir terora akts. Bet ar ko ir vieglāk samierināties? Tehnika ir bezkaislīga, tā nelūst tāpēc, ka vēlētos kādam nodarīt ļaunu. Protams, var būt runa par cilvēku kļūdām vai nolaidību. Turpretī terorisms ir apzināta rīcība, ļaunums tīrā veidā un tāpēc biedējošāks.

Sākotnēji tika plaši apspriesta pirmā versija. Lidmašīnai it kā bijušās tehniskas problēmas, turklāt to pavadīja fona informācija par iesaistītās Krievijas aviokompānijas iepriekšējām nedienām. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liecina par otro variantu. Nu jau arī Ēģiptes iestādes paziņojušas, ka “par 90 procentiem” pārliecinātas – lidmašīnā bijis spridzeklis.

Lielbritānija negaidīja oficiālo atzinumu un jau pagājušonedēļ pārtrauca lidojumus uz Ēģiptes kūrortpilsētu Šarm eš Šeihu. Tai drīz vien sekoja arī citas valstis, ieskaitot Latviju. Tas ir radījis pamatīgu haosu tūrisma industrijā, jo Ēģiptes kūrorti šajā gadalaikā ir viens no populārākajiem galamērķiem. Šobrīd Latvijas plašsaziņas līdzekļi aizrautīgi pēta lidojumu grafikus, lai steigtu intervēt no Ēģiptes atlidojušos tūristus, kā arī dramatizē stāstus par tiem, kuri pagaidām vēl nav atlidojuši. Šarm eš Šeihā “iestrēgušie” ir neapmierināti un meklē vainīgos. Pārmetumi tikuši arī Ārlietu ministrijai, kuras darbinieks esot “nolicis klausuli”, nevis atsūtījis cietējiem lidmašīnu. Starp citu, ne mazāk īgni droši vien ir pasažieri, kuriem plānus mainījis kārtējais vācu aviokompānijas “Lufthansa” streiks, taču viņi medijiem nešķiet tik interesanti.

Sekas tomēr ir nopietnākas. Versija par tehniskajiem iemesliem liktu uzdot jautājumus aviokompānijām par to spēju garantēt pasažieru drošību, bet terorisms jau ir politisks jautājums. To ļoti ietiepīgi atsakās atzīt Krievija, jo skaidrs, ka notikušais tiks tieši vai netieši saistīts ar Kremļa lēmumu iesaistīties Sīrijas konfliktā. Nāksies atzīt, ka Putins ar savām ģeopolitiskajām spēlītēm ir pakļāvis savus pilsoņus jauniem riskiem. Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstatntīns Kosačevs jau metis zibšņus Lielbritānijas virzienā, sak, kā tie nekauņas atļāvās pārtraukt lidojumus uz Ēģipti, pirms vēl apstiprināta versija par terora aktu. Viņaprāt, aiz britu valdības lēmuma slēpjas politiska vēlme ieriebt Krievijai. Dīvaini pārmetumi, jo Lielbritānija vēlas aizsargāt savus pilsoņus. Vēl dīvaināk tas skan tāpēc, ka neilgi pēc šiem Kosačeva spriedelējumiem rīkojumu pārtraukt lidojumu uz Ēģiptes pilsētām deva arī Krievijas prezidents Putins. Taču Krievijas vadonim nāksies lemt, ko darīt tālāk. Pastiprināt karadarbību Sīrijā, lai atriebtos “Islāma valsts” teroristiem par nodarīto, vai arī atzīt, ka pompozā iesaistīšanās bijusi kļūda, un ieslēgt atpakaļgaitu. Taču nav pieņemts, ka Putins atzīst kļūdas. Ja notiek kas slikts, viņš labāk uz laiku pazūd no acīm, lai gaidītu nākamo brīdi, kad varēs iznākt priekšā kā varonis.

Ja runā par Latviju, arī mūsu medijos nesen parādījās ziņa ar virsrakstu “Aizsardzības ministrija apsver Latvijas karavīru nosūtīšanu cīņai pret “Islāma valsti””. Kā skaidro atbildīgās amatpersonas, par iesaistīšanos kaujas operācijās gan neesot runa, vien par nelielu skaitu instruktoru, kas Irākā palīdzētu vietējo karotāju apmācīšanā cīņai pret teroristiem. Tomēr tiem, kas pieņem lēmumus, ir jābūt gataviem atbildēt par sekām.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+