Ģeopolitiskā “Nacionālā identitāte” 0
Valsts pētījumu programma “Nacionālā identitāte” pēc būtības ir mūsu vēsturiskās atmiņas programma, otrdien tās 2012. gada rezultātu prezentācijā un apspriešanā uzsvēra akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Izdarot gada kopsavilkumu, valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” padomes locekle, projektu koordinatore akadēmiķe Ilga Jansone ziņoja, ka šī gada desmit mēnešos programmas ietvaros izdotas 32 monogrāfijas, 236 zinātniskie raksti, nolasīti 187 ziņojumi dažādās konferencēs, noorganizētas 28 konferences, nolasītas 77 publiskās lekcijas un izveidotas 13 datubāzes. Darbs programmā rit 12 projektos, kas skar vēsturi, filozofiju, kultūru, valodniecību, folkloru, socioloģiju un citas ar identitāti saistītas jomas.
Pie lielākajiem veikumiem programmas “Nacionālā identitāte” vadītājs akadēmiķis Stradiņš pieskaitīja vairāksējumu rakstu krājuma “Latvieši un Latvija” 1. sējuma pabeigšanu, cerot, ka darbs vēl decembrī nonāks tipogrāfijā. Nākamie divi sējumi stāstīs par Latvijas valsts vēsturi, un pēdējais būs veltīts Latvijas kultūrai un izglītībai.
Stradiņa kungs atgādināja, ka “Nacionālajā identitātē” strādājošo zinātnieku veikumu nevar vērtēt pēc tiem pašiem kritērijiem kā citus valsts pētījumu programmā ietilpstošos virzienus (kopumā tādi ir pieci), piemēram, tehniskās inovācijas: “”Nacionālā identitāte” ir vairāk vērsta uz latviešiem nekā citas programmas, kas varbūt vairāk vērstas uz ārzemēm.”
Diemžēl identitātes programmai ir trūkums – tai, salīdzinot ar eksaktajām programmām, akūti trūkst sponsoru darbu izdošanai un papildu pētījumiem. Tajā pašā laikā, pēc filozofes Maijas Kūles domām, “Nacionālajai identitātei” daudz vairāk nekā inženierzinātņu programmām piemīt ģeopolitiskā funkcija: “Gan Latvijas, gan mūsu sabiedrības, gan mūsu pilsoņu un etnisko minoritāšu, gan arī katra individuālā cilvēka paštēla veidošana.”
“Nacionālā identitāte” nākamgad noslēdzas, un 2014. gadā jānāk citai valsts pasūtītai pētījumu programmai. Plānam par nākamajos četros gados veicamo jābūt skaidram jau nākamā gada sākumā. Jānis Stradiņš pauda pārliecību, ka sociālo zinātņu iekļaušana “Nacionālajā identitātē” līdzās humanitārajām zinātnēm programmu tikai bagātinājusi, lai arī sākumā bijis daudz diskusiju. Šo viedokli tāpat pārstāvēja Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, politoloģe Feliciana Rajevska, uzsverot, ka Latvijā veidojas “nabadzības identitāte” un tas ir bīstami, ja runā par iedzīvotāju identificēšanos ar valsti.
Vairākkārt izskanēja, ka nākotnē nepieciešams izdot vairāk darbu par latviešiem un Latviju svešvalodās, jo pasaules mērogā Latvija joprojām ir diezgan nepazīstama valsts. Klātesošie atgādināja par masu informācijas līdzekļos izskanējušo ziņu, ka Baltijas valstu vēsture reti pieminēta Somijas un Zviedrijas skolu programmās.
“Somija un Zviedrija patiešām it kā norobežojas no šiem jautājumiem. Arī Vācijā aizvien mazāk zina par Baltijas valstīm. Agrāk mums bija dabiskie starpnieki – Baltijas vācieši, bet viņu vecā paaudze, kas vēl atcerējās Baltiju, tagad ir aizgājusi,” atzina Stradiņš.
Akadēmiķis mudināja rakstīt par latviešiem tādas grāmatas, kas būtu interesantas kaimiņiem, kuri mūs jau pazīst, nevis censties lauzties “Spānijā vai Portugālē”. Eiropas lietu pētnieks Eduards Bruno Deksnis aizrādīja, ka latviešu autori bieži raksta ārzemniekiem nesaprotami, taču “jāpaskatās uz sevi, kā citi mūs redz, un tad jāmēģina viņus pārliecināt, ka viņi mūs neredz pareizi”.
Valsts pētījumu programmā “Nacionālā identitāte” 2012. gadā izdotās grāmatas – Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un letonikas 4. kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”. Plenārsēžu materiāli – Ieva Lapinska. Identitāte un citādība – Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija – Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Sensus divinitatis. Vingrinājumi filozofiskajā teoloģijā – Theodor Celms. Phänomen und Wirklichkeit des Ich. Studien über das subjektive Sein – Igors Šuvajevs. Laika raksturojums. Vērtību un identitātes meklējumos – Dagmāra Beitnere. Mēs, zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā – Herta Nagl-Docekale. Kas ir feministiskā filosofija? – Starptautiska zinātniska konference. Zinātnieka ētika: Latvija, Baltija, Eiropa. Tēzes – Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību. Programma un tēzes – Ethnicity. Ethnic Identities and Integration of the Society. 2012, Nr. 1 (6) – Vallija Dambe. Darbu izlase – Andrejs Veisbergs. Borrowed Phraseology in Latvian (17th-21st century) – Jānis Sīlis. Latviešu valoda kā avotvaloda un mērķvaloda valodu kontaktos un virtuālajā saziņā – Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un letonikas 4. kongress “Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte”. Valodniecības raksti – Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē 7 – Jānis Apals. Āraišu ezerpils. Rakstu izlase un draugu atmiņas – Theatre in Latvia. Compiled and edited by Guna Zeltiņa – Krišjānis Barons. Latvju dainas. Latvian folksongs. Interlinear tarnslation. Lettische Volkslieder. Interlinearübersetzung. Латышские народные песни. Подстрочники – Aigars Lielbārdis, Mārtiņš Boiko. Psalmu dziedāšana Latgalē. Officium defunctorum – Arturs Medveckis. Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks – Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums Nr. 17 – Bija tāds gadījums. No kurzemnieku stāstījumu folkloras 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā – Ondrupinis roksti. Bilingvals izzinis i muoceibu materials. Rēzeknis augstškolys folklorys ekspedicejis materiali – Janīna Kursīte. Virtuves vārdene – Inkluzīvi. Sastādītāja Janīna Kursīte – National Identity, Mobility and Capability. Latvia. Human Development Report 2010/2011 – Vera Kacena. Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti. – Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Laura Uzule, Andris Saulītis. Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā. Atmiņu politika un publiskā telpa – Ābrams Kleckins. Kino un mūsdienu kultūras likteņi – Skaidrīte Lasmane. Komunikācijas ētika – Cilvēkdrošība Latvijā: riski un ietekmējošie faktori. Rakstu krājums |
