Pasaulē
Eiropa

ANO ģenerālsekretāram vajadzētu nākt no Eiropas un tā varētu būt sieviete 16


Pirms došanās uz Ņujorku Kristalina Georgijeva atzina, ka problēmas pasaulē ir sarežģījušās, taču pauda apņēmību tās risināt pragmatiski un kopsakarā, par svarīgāko uzskatot rūpes par cilvēku drošību, izglītību un labklājību. Viņa pauda pārliecību, ka spēs reorganizēt ANO un tās 48 000 ierēdņu darbu.
Pirms došanās uz Ņujorku Kristalina Georgijeva atzina, ka problēmas pasaulē ir sarežģījušās, taču pauda apņēmību tās risināt pragmatiski un kopsakarā, par svarīgāko uzskatot rūpes par cilvēku drošību, izglītību un labklājību. Viņa pauda pārliecību, ka spēs reorganizēt ANO un tās 48 000 ierēdņu darbu.
Foto – REUTERS/LETA

Piecos iepriekšējos pārbaudes balsojumos ANO Drošības padomei izvērtējot deviņus kandidātus uz ANO ģenerālsekretāra amatu, visvairāk balsu bija ieguvis Portugāles bijušais premjerministrs Antoniu Guterišs, taču šonedēļ sacensībā iesaistījās Eiropas Komisijas viceprezidente Kristalina Georgijeva no Bulgārijas, kura varētu kļūt par ANO nākamo vadītāju.

Pašreizējā ANO ģenerālsekretāra Pana Kimuna otrais piecu gadu amata termiņš beidzas 31. decembrī. Ja ANO vadītāja izvēlē tiktu ievērots tradicionālais ģeogrāfiskās rotācijas princips un politkorektums dzimumu vienlīdzībā, nākamajam ANO ģenerālsekretāram vajadzētu nākt no Eiropas un tā varētu būt sieviete. Drošības padomes ieteiktais ANO ģenerālsekretāra kandidāts jāapstiprina ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā ir 193 dalībvalstis.

Georgijeva iesaistās sacensībā

Sākotnēji Bulgārijas izvirzītā kandidāte ANO vadītāja amatam bija pašreizējā UNESCO ģenerālsekretāre Irina Bokova, taču pārbaudes balsojumos ANO Drošības padomē Bokova krietni atpalika no sāncenšiem. Trešdien Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs paziņoja, ka Bokovas vietā izvirzīta Eiropas Komisijas viceprezidente Kristalina Georgijeva, piebilstot, ka viņa varētu būt veiksmīgāka kandidāte. Analītiķi atzīmē Bulgārijas premjerministra vairāk nekā gadu ilgo kavēšanos ar kandidātes nomaiņu, virknei plašsaziņas līdzekļu paužot nožēlu, ka vilcināšanās ar spēcīgas kandidatūras nosaukšanu var atņemt Austrumeiropas reģionam iespēju virzīt savu pārstāvi ANO vadībā. Jau vakar, noformējusi bezalgas atvaļinājumu, Georgijeva steidzami devās uz ANO mītni Ņujorkā, kur 5. oktobrī Drošības padomes sēdē paredzēts, iespējams, izšķirošais balsojums par ANO ģenerālsekretāra kandidatūru. Pēdējā brīdī saņēmusi Bulgārijas valdības apstiprinājumu, Georgijeva atzina, ka viņai nedēļas laikā būs jāpaveic darbs, ko deviņi citi kandidāti darīja veselu gadu. Sešdesmit trīs gadus vecā ekonomikas profesore Georgijeva, kas Eiropas Komisijā sākotnēji pārraudzīja humanitāro palīdzību un pēc tam budžeta lietas, ir apliecinājusi sevi kā pieredzējušu administratori, kurai varētu būt pa spēkam uzlabot ANO struktūru iekšējo pārvaldību un izbrīvēt vismaz vienu miljardu dolāru ārkārtas palīdzībai pasaules grūtdieņiem. Jautāta, kuru no ANO bijušajiem vadītājiem viņa vērtē visaugstāk, Georgijeva nosauca Kofi Annanu, kura laikā tika enerģiski virzīta nabadzības mazināšanas programma un gādāts par vispārējas pamatizglītības ieviešanu.

Ko grib Putins?

Britu laikraksts “The Financial Times” atzīmē, ka izšķirošo grūdienu Georgijevas kandidatūras virzīšanai deva Vācija pēc mēnešiem ilgiem politiskiem manevriem starp Berlīni un Maskavu. Georgijeva ir saistīta ar to pašu centriski labējo politisko grupējumu Eiropā, kur darbojas arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Pirms iestāšanās par Georgijevas kandidatūru Vācija esot gribējusi panākt Krievijas piekrišanu, uzrunājot prezidentu Vladimiru Putinu par šo tēmu G20 apspriedē Ķīnā. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve ir neparasti asi kritizējusi “Berlīnes politisko manevrēšanu”, bet Vācijas Ārlietu ministrija ir kategoriski noliegusi ziņas par tās iejaukšanos, raksta “FT”. Georgijeva kategoriski noraidījusi pieņēmumu, ka viņa varētu būt piekritusi izvirzīšanai ANO postenim kādas trešās valsts vārdā. Kā raksta izdevums “Politico”, Georgijevas kandidatūra tika nosaukta otrdien pēc Bulgārijas premjerministra Boiko Borisova tālruņa sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pat Georgijevas enerģiskākie atbalstītāji atzīst, ka viņa nav Krievijas pirmā izvēle ANO vadītāja amatam. Taču viņi pauduši cerību, ka Borisovs diez vai būtu nosaucis Georgijevas kandidatūru, ja Putins būtu izteicis nodomu to bloķēt. Savulaik par kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam tika uzskatīta Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, taču procesu jau sākuma posmā apturēja Krievijas veto pieteikums. Tagad ANO diplomātu aprindās tiek uzdots jautājums, ko Putins grib par Georgijevas kandidatūras atbalstīšanu. Krievijas nostāja kļūs skaidrāka pēc Drošības padomes balsojuma 5. oktobrī.

ANO jāmainās

Ievēlēšanas gadījumā Georgijeva, kura runā bulgāru, angļu un franču valodā, būtu pirmā ANO vadītāja, kas prot krievu valodu, ko apguvusi, savulaik strādājot Pasaules bankas birojā Maskavā. Analītiķi atzīmē, ka viņai problēmas varētu sagādāt augstais amats Eiropas Komisijā, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju pēc tās veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā un agresijas Ukrainā. ANO diplomātu aprindās atzīmē Georgijevas pieredzes trūkumu starptautiskajā diplomātijā, īpaši konfliktu risināšanā. Dažu valstu diplomāti uzskata, ka Georgijevas kandidatūra tiek virzīta, lai atstumtu varbūtējos sociālistu sāncenšus, piemēram, Portugāles ekspremjeru Guterišu. Portugāles politiķi ir sadusmoti par Georgijevas vēlīno iesaistīšanos cīņā par ANO vadību, salīdzinot viņu ar skrējēju, kas pievienojas maratonam tikai finiša sprintā. Pirms došanās uz Ņujorku intervijā “Politico” Georgijeva atzina, ka problēmas pasaulē ir sarežģījušās, taču pauda apņēmību tās risināt pragmatiski un kopsakarā, par svarīgāko uzskatot rūpes par cilvēku drošību, izglītību un labklājību. Viņa pauda pārliecību, ka spēs reorganizēt ANO un tās 48 000 ierēdņu darbu.

LA.lv