Gerhards: pastāv iespēja, ka atbildīgo par Šlokenbekas ezera piesārņojumu nevarēs atrast 5
Pastāv iespēja, ka atbildīgo par Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezera piesārņojumu nevarēs atrast, intervijā telekanāla LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Ministrs norādīja, ka šāda iespēja ir. “Jāņem vērā, ka ķīmiskās analīzes nemaz tik [daudz] palīdzēt [nevar], jo atkritumi var būt vienādi dažādiem uzņēmumiem,” pauda Gerhards. Ministrs vienlaikus uzsvēra, ka procesā iesaistītie vienalga tiks izvērtēti un tiks mēģināts noteikt viņu atbildības.
Gerhards atzina, ka šādi gadījumi Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas ir bijuši ļoti reti. “Faktiski varbūt vienīgais bija, kad notika zivju slāpšana pie Jelgavas cukurfabrikas pirms vairākiem gadiem. Šis ir tāds otrais gadījums. Ir veiktas analīzes – skaidrs, ka tie nav nekādi pesticīdi, kas ir nokļuvuši ūdenskrātuvē. Acīmredzot viena no pamatproblēmām – piesārņojums ūdens attīrīšanas iekārtās un izvadot no tām – bijis pārāk liels,” sacīja vides ministrs.
Viena no versijām, kas patlaban tiekot izskatīta – Jāņu brīvdienu laikā attīrīšanas iekārtas strādājušas svētku režīmā un aktīvās baktērijas, kas darbojas attīrīšanas iekārtās, arī bija pārgājušas uz vieglāku režīmu. Tad sācies normālas darbības process un iekārtas nav spējušas normāli reaģēt, pauda Gerhards.
Šobrīd norisināsies notikušo procesu izskatīšana, lai saprastu, vai ir tikusi pieļauta kāda kļūda. “Saskaņā ar normatīviem, uzņēmumiem jāveic priekšattīrīšana. Šobrīd iesim cauri visām procedūrām, kurās bijusi kāda kļūda,” sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā ieplūstošo notekūdeņu piesārņojums trīs reizes pārsniedz noteiktos limitus, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina. Vienlaikus viņa norādīja, ka piesārņoto vielu izplūde no “Tukuma ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtām samazināta gandrīz divas reizes. Par to liecina ķīmiskā skābekļa patēriņa rādītājs un suspendēto vielu parametru samazināšanās.
Ņikitina arī sacīja, ka Šlokenbekas ūdenskrātuvē ir palielinājies skābekļa saturs no 1,2 miligramiem uz litru līdz 4,4 miligramiem. Tas ir uzlabojums, bet norma jeb seši miligrami uz litru, kas ir labvēlīga vide visām zivju sugām, vēl nav sasniegta.
Viņa atzina, ka notekūdeņi, kas ieplūst attīrīšanas sistēmā, ir kļuvuši mazāk netīri. Kopš 3.jūlija ķīmiskā skābekļa patēriņa rādītāji samazinājušies no 4000 miligramu uz litru līdz 1600 miligramiem, kas konstatēti 9.jūlijā. No tā VVD secina, ka piesārņojuma slodze ir samazinājusies.
