Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Ģertrūdes ielas teātris “Baltajā naktī” aicina uz pirmizrādi

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Pirmizrādi Mūsdienu kultūras foruma ”Baltā nakts” ietvaros 7. septembrī Ģertrūdes ielas teātrī piedzīvos Klausa Kinska “Jēzus Kristus Glābējs” iestudējums Elīnas Cērpas režijā.

“Kad es atrodos Latvijā, es bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri (pamatoti) kā veci skursteņi izdūmo gaisā sūdzības  kā pelēkus dūmus par grūtajiem dzīves apstākļiem, kuri nepārvēršas debesīs par svētību, bet gan tāpat vien atgriežas un nosēžas uz pašu pleciem. Cilvēki šķiet kā cietvielas, kuri izturēs visus kairinājumus, bet neies pretoties un protestēt pret to, kam viņi nepiekrīt un kas nepatīk. Notiek gaidīšana. Notiek joprojām baidīšanās. Notiek samierināšanās un daudz klusu nopūšanos. Notiek izredzētā gaidīšana. Tiek gaidīts kāds, kas atnāks un visu izdarīs mūsu vietā un izvedīs no tukšuma. Es vēlos piedāvāt savu versiju, kāds varētu būt šī izredzētā ‘portrets’. Pirmo reizi, kad es noskatījos Kinska “Jēzus Kristus Glābējs” izrādes ierakstu, tas mani tik ļoti spēcīgi uzrunāja, un teksts kā akupunktūras adatas sadūrās tieši tajos punktos, kuri, man liekas, ir aktuāli, ne tik vien Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Es pati nepiederu nevienai reliģiskais kopienai. Es meklēju garīgo perifēriju ikdienas dzīvē, caur dažādiem ceļiem. Un man ir ļoti žēl, ka mūsu asā pagāniskā vertikāle ar kristietības palīdzību tika pilnībā pārgriezta…un mēs kļuvām par paklausīgiem jēriem, par kalpiem…jā, par kalpiem, kuriem nebija vairāk jādomā pašiem, kā darīt, bet vienmēr bija kungs, kas pateica, kas ir jādara.” – Elīna Cērpa, izrādes “Jēzus Kristus Glābējs” režisore.

JĒZUS KRISTUS GLĀBĒJS

teksts: Klauss Kinskis (Klaus Kinski, Vācija)
režija: Elīna Cērpa
tulkojums: Inga Rozentāle
izrādes dalībnieki: Latvijas iedzīvotāji
dzīvā mūzika: Sinans Arats (Turcija/Nīderlande)

Laikā, kad Amerika šķaidīja Vjetnamu, kad ziedēja hipiju kustības, tai laikā, kad Endrū Loids Vebers sarakstīja savu slaveno mūziklu “Jēzus Kristus Superzvaigzne”, skandalozais un leģendārais vācu aktieris Klauss Kinskis, tuvākais Vernera Hercoga aktieris, radīja savu Jaunās Derības versiju, ko viņš gatavoja aptuveni desmit gadus. 1971. gadā Klauss Kinskis savas jaunās izrādes “Jēzus Kristus Glābējs” anotācijā rakstīja: “Es esmu ieradies, lai pastāstītu cilvēces visaizraujošāko stāstu, stāstu par Jēzu Kristu. Es nerunāju par to Jēzu ar nodzeltējušo ādu, kuru neprātīga cilvēku sabiedrība ir padarījusi par jebkad lielāko mauku un nēsā apkārt viņa ķermeni uz  krustiem. Es runāju par avantūristu, par visbrīvāko un laikmetīgāko cilvēku.”

Pašu izrādi Kinskim izdevās nospēlēt tikai vienu reizi. Uz lielās Berlīnes Deutschlandhalle skatuves 1971. gada 20. novembra vakarā Kinskis uzsāka savu ceļojumu pretī publikai. Tālu viņš netika. Publika viņu apsauca, provocēja, apšaubīja viņa ambīciju iemiesot Jēzu, nosauca Kinski par fašistu. Starp 3000-5000 skatītājiem neesot bijuši daudz tādu, kuri būtu patiešām vēlējušies klausīties tekstu, bet drīzāk ķircināt Kinski, kurš tajā ziņā bija ļoti pateicīgs “materiāls”, ņemot vērā viņa hiper jūtīgo dabu. Tai vakarā Kinskis uzsāka monologu trīs reizes. Tikai ar pēdējo piegājienu, nakts vidū, kad ir palikuši pēdējie 100 skatītāji, viņam izdevās norunāt tekstu no sākuma līdz beigām. Aptuveni 20 gadu garumā no šī teātra notikuma bija pieejams tikai audio materiāls, jo viss, kas tika dokumentēts uz filmas, Vācijā tika pasludināts par aizliegto materiālu. Tikai pēc 20 gadiem režisoram Pīteram Geijeram, kurš dokumetēja šo notikumu uz kino lentas, beidzot atļāva izrādīt publikai šo satriecošo skatuves sprediķa izgāšanos.

Jaunās izrādes “Jēzus Kristus Glābējs” režisore Elīna Cērpa Latvijā sevi spilgti pieteica ar iestudējumu “Daudz laimes lāci!” Jaunajā Rīgas teātrī 2003. gadā. Tam 2006. gadā sekoja izrāde “Maigums” pēc L. Borhesa stāsta “La Intrusa” motīviem, kas tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā Gada inovācija Latvijas teātrī. 2011. gadā Elīna Cērpa absolvēja Das Arts teātra mākslas maģistrantūras programmu Amsterdamas Mākslas augstskolā. Das Arts līdzās Lietišķā teātra institūtam Justus Lībiga universitātē Gīsenē ir viena no Eiropas vadošajām mācību iestādēm laikmetīgajā skatuves mākslā. Tāpat Elīna papildinājusi savas prasmes meisterklasēs un radošajās darbnīcās pie tādiem teātra māksliniekiem kā Roberts Vilsons (ASV), Arpads Šilings (Ungārija) un citiem. “Jēzus Kristus Glābējs” ir Elīnas Cērpas pirmais iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī atgriešanās Latvijas teātrī pēc piecu gadu radošā darba ārvalstīs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+