Ints Teterovskis
Ints Teterovskis
Foto – Zane Bitere/LETA

Gido Kokara mantojums 1

28. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks koncerts “Gido Kokara Dziesmu svētku mantojums”. Ideja pieder Dziesmu svētku virsdiriģentam un kora “Balsis” mākslinieciskajam vadītājam INTAM TETEROVSKIM.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

– Dzirdēts, ka doma par šādu koncertu radusies pēc atvadām no Gido Kokara…

I. Teterovskis: – Izdevniecības “Musica Baltica” direktore Solvita Sējāne pēkšņi ieteicās – vēlos izdot Gido grāmatu, bet es teicu – tad vispirms jānodzied Gido Kokara izlolotais koncerts. Par Dziesmu svētkiem viņš domājis ilgi, gadiem. Ir pat ar viņa roku rakstīts un ar 2014. gada 11. novembri datēts vēsturisks dokuments, kurā Gido lūdz Nacionālo kultūras centru pieņemt viņu kā brīvprātīgo māksliniecisko vadītāju 2018. gada Dziesmu svētku Noslēguma koncertam. 2015. gadā kopā ar An­dri Sējānu izdevniecība “Musica Baltica” salika Gido izstrādātās burtnīcas dziedātājiem Atklāšanas un Noslēguma koncertam, kur dziesmu secība bija Gido redakcijā, ar pierakstiem, kādās krāsās to mapes sievām, vīriem, jauktajiem koriem. Kad izsludināja koncepciju konkursu 2018. gada svētkiem, mūsu radošajā komandā biju es un Agita Ikauniece kā mākslinieciskie vadītāji, Gido Kokars kā patrons, idejas autors, scenāriste Nora Ikstena, režisors Juris Jonelis, scenogrāfs Ivars Mailītis. Gido Kokars nekad nav sitis dūri galdā. Ja nevarēja visus pierunāt, bija gatavs piekāpties, bet tik gudri, ka it kā neko nezaudē. Kad koncepciju konkursā uzvarēja Mārtiņa Klišāna komanda, Gido centās savas idejas iedvest arī viņam, ar dažām tas arī izdevies.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Un tagad mēģināsiet īstenot Gido ideju?

– Atskaņosim viņa iecerēto Dziesmu svētku Atklāšanas koncertu ar domu, ka varbūt nākotnē kādreiz izveidosim arī Noslēguma koncertu. Tā kā Gido mīļākā zāle kormūzikai bija LU Lielā aula, to arī izvēlējāmies kā koncerta vietu. Gido bija uzrakstījis, kuru dziesmu kurš diriģēs, kas būs dejotāji, kuru konkrētu gabalu kurš orķestris spēlēs. Turēsimies pie Gido versijas.

Šajā koncertā spēlēs Bruņoto spēku štāba orķestris, no jauktajiem koriem būs manis vadītās “Balsis”, mans un Agi­tas Ikaunieces vadītais Jasmīnas koris un Kokaru dinastijas turpinātāja Ulda Kokara vadītais Mediņa mūzikas skolas jauktais koris. Diriģēs arī Mārtiņš Klišāns, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Ozoliņš.

Visinteresantākais ir Gido Kokara iecerētais repertuārs. Sākumā – fanfaras “Dziesmai šodien liela diena”, valsts himna “Dievs, svētī Latviju!” un Jāņa Lūsēna “Trīs zvaigznes”. Gido bija izveidojis savu versiju, savu virknējumu Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” Līgo skatiem.

– Droši vien te nav domāts par gadskārtām…

– Drīzāk apspēlējis “Līgo” – Dziesmu svētku karogu. Tālāk – Imanta Kalniņa “Pūt, vējiņi!” no kinofilmas, kurai seko a cappella bloks. Cieņā Emilis Melngailis – “Aiz kalniņa liela muiža”, “Bārenītes slavināšana” un centrā – “Mēness starus stīgo” ar vadmotīvu – mūžam nebeidzama gaismas straume līs, Dziesmu svētku bezgalība Gido izpratnē. Iekļauta Imanta Kalniņa “Dzintara dziesma”, Raimonda Tigula “Dod, Dieviņi”, Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”. Trīs fināla dziesmas – Zigmara Liepiņa “Svētī debesīs šo zemi”, ko Gido diriģēja svētkos 2013. gadā, Jāzepa Vītola “Gaismas pils” un latviešu tautasdziesma “Pūt, vējiņi!” Andreja Jurjāna apdarē.

Reklāma
Reklāma

Mūsu rīcībā ir ar paša Gido roku rakstīts dokuments “Reformas simtgadei. Pulcēšanās rituāls”: “Reformas galvenais mērķis ir rūpēties par koru mākslinieku labsajūtu, lai, ieejot mūsu svētnīcā, Mežaparka Lielajā estrādē, visi zinātu savu sēdvietu attiecīgajā sektorā un rindā, un bez speciālas sastādīšanas paši individuāli ietu uz savām vietām. Pulcēšanās koru māksliniekiem un vietu ieņemšana klausītājiem notiek vienlaicīgi. Visi sanāk kopā, skanot latviešu klasiskās simfoniskās mūzikas pērlēm.”

Šo ideju īstenosim, publikai – Latvijas amatieru koru diriģentiem – ieņemot vietas nevis zālē, bet Lielās aulas balkonā, nākot gar skanošām ērģelēm. Tribīnes daļā, kur parasti stāv kori, atradīsies orķestris, bet kori – aulas pretējā pusē, pa kuru parasti nāk iekšā publika. Dejotājiem – “Teiksmai”, “Dancim”, “Daiļradei” – zāles viducis. Budžeta koncertam nav, biļetes nepārdosim, koncerts būs dāvana Gido Kokaram. Dalīsimies viņa mantojumā.