Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
6. septembris, 2016
Drukāt

Gidons Krēmers: Priecājos, ka pasaules turneju sākšu mājās – Latvijā

Foto - LETAFoto - LETA

Šonedēļ atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē ar četriem muzikāli daudzpusīgiem koncertiem izskanēs festivāls “XIII Kremerata Baltica”, kurā piedalīsies izcili mākslinieki no dažādām pasaules valstīm.

Līdzās festivāla idejas autoram, vijolniekam Gidonam Krēmeram un orķestrim “Kremerata Baltica” festivālā piedalīsies korejiešu izcelsmes vācu vijolniece Klāra-Jumi Kanga, pianists Georgijs Osokins un klarnetists Mate Bekavačs.

Gidons Krēmers preses konferencē izteica prieku par to, ka orķestra “Kremerata Baltica” 20. jubilejas gadu un pasaules koncertturneju, kuras laikā “uzstāsimies lielākajā daļā Eiropas, ASV un Āzijas pilsētu, un, ja izdosies, pieķersim klāt arī Austrāliju”, ievada festivāls mājās – Latvijā. “Pats esmu šeit, Dzintaru koncertzālē, jau bērnībā ļoti daudz klausījies mūziku, un esmu priecīgs, ka tagad šeit muzicēsim mēs.”

“Orķestrim šī ir jubilejas sezona, un man gribētos, lai tas pastāv vēl vismaz tikpat ilgi,” emocionāli sacīja pasaulslavenais vijolnieks. ““Kremerata” bija pārsteigums mums, kad tā dzima, un un pārsteigums joprojām. Būšu orķestrim klāt, cik ilgi vien varēšu, bet gribētos, lai nāk arī jauni mūziķi.”

Atjaunošanās process gan arī notiek, atzina Gidons Krēmers, norādot, ka patlaban orķestrī spēlē vairs tikai četri mūziķi no sākotnējā sastāva. Arī programmas tiekot izvēlētas, raugoties uz priekšu, bet arī neaizmirstot vecos draugus.

Tā šogad festivāla programmu ietekmējusi komponista Pētera Vaska (1946) jubileja, bet nākamajā gadā varam gaidīt kādu jaunumu saistībā ar Georga Pelēča (1947) 70 gadiem.

Gidona Krēmera laiks bija ļoti ierobežots, tomēr LA.lv paspēja uzdot trīs jautājumus pasaulslavenajam mūziķim, kurš vienmēr atceras, ka viņa mājas ir Latvijā, un arī šajā preses konferencē runāja latviski – gan samulsinot pats sevi un iepriecinot klausītājus ar lingvistisku žonglēšanu triju valodu robežās.

– Dzintaru koncertzāle piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Kā tagad šeit jūtaties, un kā vērtējat akustiku?
– Koncertzāles rekonstrukcija, manuprāt, ir pilnībā izdevusies, mazā zāle un tās akustika ir brīnišķīga. Īsti nesaprotu, kas ir noticis ar Lielo zāli, kura vairs neskaitās laba un ir jāapskaņo. Es no bērnības atceros, cik brīnišķīgi šeit skanēja lielo Maskavas un Sanktpēterburgas orķestru koncerti. Kas noticis ar mūsu domām, mūsu ausīm? Varbūt koncertzāli sabojājis “Jaunā Viļņa” gaiss, – tad no tā iespējami ātri jātiek vaļā.

– Esat saspēlējies ar ļoti daudziem ievērojamiem mūziķiem. Ja jūs varētu spēlēt kopā ar jebkuru pagātnes diženo mūziķi, – kurš tas būtu?
– Tā bija ne tikai doma, ka varētu vai gribētu spēlēt ar kādu kopā, bija pavisam konkrēta telefona saruna naktī, paredzēti mēģinājumi un kopīgs ieraksts ar Glenu Gūldu (1932-1982, viens no slavenākajiem pasaules pianistiem – L.K.). Diemžēl dažus mēnešus pēc šīs sarunas viņš nomira, un mūsu sadarbība neīstenojās. Ļoti žēl, ka tā.

– Sacījāt, ka šogad festivāls “Kremerata Baltica” paies zināmā mērā Pētera Vaska zīmē. Kādas kvalitātes jūs īpaši saista viņa mūzikā?
– Laikam jau godīgums – pavisam īsi sakot.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+