Gidons Krēmers rīko koncertu Krievijas opozicionāru atbalstam 0
Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers sācis pulcināt māksliniekus Krievijas opozicionāru un prezidenta Vladimira Putina vajāšanu upuru atbalsta koncertam, pirmdien savā blogā pavēstīja mūzikas kritiķis Normans Lebrehts.
Koncerts “Uz Krieviju ar mīlestību” paredzēts 7. oktobrī Berlīnes Filharmonijas kamermūzikas zālē.
Koncerta dalībnieku vidū līdz ar Krēmera vadīto kamerorķestri “Kremerata Baltica” būs pianistes Marta Argeriha un Hatija Buniatišvili, diriģents Daniels Barenboims, čellists Nikolass Altštets. Koncertā plānots izpildīt Mihailam Hodorkovskim veltīto Gijas Kančeli darbu “Sēru eņģelis”.
“Esmu ļoti satraukts, ka arvien vairāk un vairāk brīvību, kuras uztveram kā pašsaprotamas, piemēram, runas brīvība un mākslinieciskā brīvība, Krievijā tiek apcirptas,” nesenā intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” norādījis Krēmers. “Tas ir tā kā Padomju Savienībā, taču, protams, ar citām metodēm un ne tik drakoniski kā Staļina laikā.”
“Cietumsodi, piemēram, divi gadi “Pussy Riot”, ir netaisni un nesamērīgi,” piebildis mūziķis.
Šī nav pirmā reize, kad Krēmers publiski iestājas pret Putina režīmu un politiskajām represijām.
2011. gada jūlijā Strasbūrā viņš piedalījās koncertā, kas bija veltīts Hodorkovskim un Platonam Ļebedevam, kā arī cilvēkiem, kas “gājuši bojā prettiesiskajās darbībās”, – Sergejam Magņitskim, Annai Poļitkovskai un Jurijam Ščekočihinam.
Lai gan, kā apgalvo Lebrehts, Krēmers nenosoda tādus Krievijas mūziķus kā Anna Ņetrebko un Valērijs Gergijevs, kas atbalsta Putinu, viņš tomēr norādījis, ka nesaprot šādu mākslinieku nostāju.
“Es nevaru un nedarīšu to, ko dara šādi cilvēki,” uzsvēris Krēmers. “Viņi to sauc par patriotismu, taču man tas drīzāk ir oportūnisms, un tā vienīgais mērķis ir rūpēties par savām interesēm.”
“Kā māksliniekam tās ir ne tikai manas tiesības, bet arī mans pienākums parādīt manu patieso nostāju un pievērst uzmanību šādām problēmām,” atzinis mūziķis.
Viņš paudis lielu cieņu pret tādiem pagātnes māksliniekiem kā čellisti Pablo Kazals un Mstislavs Rostropovičs, kā arī vijolnieks Jehudi Menuhins, kas nebaidījās “aizstāvēt savu nostāju un cīnīties par brīvību”.
