Giels tomēr nevadīs LTV. Kā meklēs jaunu vadītāju? 1
Konkursā uzvarējušais, bet kritikas krustugunīs nokļuvušais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Einārs Giels nolēmis atteikties no amata. Tādu pašu soli spērusi arī LTV valdes locekle digitālās attīstības un satura jautājumos Eva Juhņēviča. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) plāno pēc divām nedēļām izlemt, vai rīkot jaunu konkursu uz valdes locekļu amatiem. NEPLP vērtē notikušo kā “politisku iejaukšanos”, tikmēr politiķi norāda, ka ne jau viņi bijuši galvenie, kas iebilst, daudz skaļāk protestējuši žurnālisti.
Neizturēja lielo spiedienu
Par nodomu atkāpties no amatiem abi LTV valdes locekļi vakar paziņoja pēc sarunas ar NEPLP pārstāvjiem. E. Giels vēlāk sociālajā tīklā “Facebook” izteicis pateicību saviem atbalstītājiem, un uzsvēra, ka joprojām uzskata – viņa zināšanas un kompetences lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā. “Saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas.
Gribu tikai visiem novēlēt turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. (..) Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani kā pret personību nepamatotā formātā bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru,” savu atkāpšanos pamatojis E. Giels.
E. Juhņēviča ierakstā “Facebook” pauda pateicību visiem iesaistītajiem, kuri novērtējuši viņas profesionālās spējas un kompetences, kā arī redzējumu par LTV attīstību. “Tomēr, izvērtējot visus notikumus ap LTV valdes konkursu un tā rezultātiem, esmu pieņēmusi lēmumu nestāties LTV digitālās attīstības un satura valdes locekles amatā. Man ir ļoti žēl, ka radusies šāda situācija, bet uzskatu, ka tas šobrīd ir vienīgais pareizais risinājums,” raksta E. Juhņēviča.
Ķezbere saskata politisku iejaukšanos
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere sarunā ar “LA” pauda viedokli, ka padomei “cilvēciski” esot saprotama E. Juhņēvičas un E. Giela atkāpšanās, jo viņi saskārušies ar spiedienu. “Latvijas Žurnālistu asociācija iesaistījās šajā procesā un ir pielikusi savu roku, lai valdes locekļi atsauktu sevi no amata. Nevienu brīdi neesmu šaubījusies, ka Eva Juhņēviča būtu lieliska savā amatā, man ir žēl par notikušo,” teica D. Ķezbere. Par izvēlēto LTV valdes priekšsēdētāju Gielu viņa saka: “Viņam nebija iespējas parādīt savas prasmes. Viņu redzu kā spējīgu vadītāju.”
NEPLP vadītāja apgalvoja, ka saistībā ar LTV valdes locekļu konkursa rezultātiem esot saskārusies ar politisku iejaukšanos neatkarīgas institūcijas darbībā, un uzskata, ka politiķi gribējuši diktēt, kam jāvada LTV. Par to varot pārliecināties politiķu ierakstos sociālajos tīklos un izteikumos medijiem. Lūgta precizēt politiķu vārdus, kas “iejaukušies”, D. Ķezbere min Jauno konservatīvo partiju, tās politiķi Krišjāni Feldmanu, kā arī “Jaunās Vienotības” politiķi Andreju Judinu.
Liek cerības uz jauno likumu
Par iespējamu konkursu jaunu LTV valdes locekļu izvēlei NEPLP lemšot nākamajā sēdē, kura gaidāma pēc divām nedēļām. Tomēr D. Ķezberes ieskatā LTV valde pagaidām varot strādāt ar esošajiem valdes locekļiem. “Mans uzskats ir, ka valdes locekļu konkursam būtu jānotiek pēc tam, kad Saeimā galīgajā lasījumā tiks pieņemts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.
Šobrīd rīkot konkursu nav tālredzīgi,” sacīja NEPLP vadītāja. Viņa sagaida, ka, pastāvot šādam scenārijam, par LTV valdes locekļu iecelšanu lemtu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas tiktu izveidota pēc jaunā likuma stāšanās spēkā.
Arī par mediju jomu atbildīgā Kultūras ministrija liek cerības uz jauno likumu. “Viena no Kultūras ministrijas prioritātēm ir spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji, kam jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam.
Tāpēc aicinu pabeigt 2016. gadā iesākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu un pieņemt jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu iespējami īsā laikā, lai jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu uzsākt darbu 2020. gadā,” paziņojumā medijiem pauž kultūras ministre Dace Melbārde.
Uzticība padomei iedragāta
Peripetijas ap LTV valdes locekļu konkursu pirmdien nonāca arī Koalīcijas sadarbības padomes darba kārtībā. Skatīt jautājumu bija rosinājusi “Attīstībai/Par” frakcija. Tās priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc sēdes “LA” uzsvēra, ka koalīcija nolēmusi apzināt tiesiskās robežas attiecībā uz NEPLP, kurai darba devēja ir Saeima. Tas, ka E. Giels un E. Juhņēviča atkāpušies, neko nemainot faktā, ka LTV valdes locekļu izvēles process bijis neskaidrs, un tajā neesot ievērotas likumu prasības. “Mēs lūgsim Saeimas Juridisko biroju vērtēt, kā šādās situācijās Saeima var rīkoties,” piebilda D. Pavļuts.
Konfliktu ap LTV valdes locekļu izvēli var uzlūkot kā palaidējmehānismu, lai Koalīcijas sadarbības padome izveidotu mediju nozares attīstības komisiju. D. Pavļuts arī norādīja, ka nepieciešams pabeigt darbu pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma, tādējādi definējot, kura institūcija uzrauga sabiedriskos medijus un kura – komercmedijus.
D. Pavļuts uzskata, ka saistībā ar LTV valdes izvēles skandālu politiķi tajā bijuši iesaistīti maz, tomēr Saeimai ir tiesības kā NEPLP darba devējai prasīt atbildību par notiekošo padomē. “Galvenais spiediens NEPLP bija no žurnālistu vides. Kā politiķi esam bijuši korekti un uzmanīgi. Tomēr nav pieņemami, ja NEPLP kā mūsu pārraudzībā esoša iestāde, kad tai pamatoti aizrāda par likuma pārkāpumiem, sāk kā aizstāvību piesaukt jēdzienu “politiska iejaukšanās”. Mums ir pienākums uzdot jautājumus, NEPLP – tos skaidrot, tomēr es neesmu dzirdējis atbildi,” sacīja D. Pavļuts. Viņaprāt, uzticība NEPLP kā elektonisko mediju uzraugam sabiedrībā jau iepriekš bijusi iedragāta, tomēr tagad situācija vēl vairāk saasinājusies.
NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete aģentūrai LETA sacīja, ka NEPLP locekļi neplāno atkāpties no amatiem. Padome esot pārliecināta, ka LTV valdes konkurss noticis likumīgi, savukārt izskanējusī kritika tikusi ņemta vērā, izvērtējot procesus. A. I. Druviete piekrita, ka uzticības līmenis NEPLP situācijas ar LTV valdi dēļ varētu būt mazinājies, taču viņa uzsvēra, ka tas nozīmē uzdevumu strādāt pie tā, lai uzticības līmeni veicinātu. Šajā situācijā bijis novērojams politiskais spiediens, taču viņa arī atzina, ka šoreiz spiedienu izdarījusi arī pati mediju nozare.
LŽA: NEPLP rīkojusies bezatbildīgi
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēdējo piecu mēnešu laikā pret sabiedriskajiem medijiem, kā arī Latvijas informatīvo telpu ir rīkojusies bezatbildīgi un apdraudoši, atzina Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. LŽA uztur savu prasību atcelt lēmumu par Latvijas Televīzijas valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu, jo NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst konkursa nosacījumiem un augstajām amata prasībām.
NEPLP rīcība – iecelt Latvijas Televīzijas valdē nekompetentus cilvēkus, kuriem nav izpratnes par mediju politiku, žurnālistiku un sabiedrisko mediju nozīmi, – ir uzskatāma par nepieļaujamu demokrātiskā valstī. Plaude piebilda, ka NEPLP savas augstprātības dēļ ir pierādījusi, ka nespēj veikt atbildīgu darbu attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem un Latvijas informācijas telpu.
