Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Ģimene laukos – ne tikai kūts un māja. Ciemos pie “Sējēja” balvas ieguvējiem Onužāniem Latgalē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ikgadējā lauksaimnieku konkursa “Sējējs” nominācijā “Ģimene lauku sētā” šogad laurus plūca Onužānu ģimene no Rēzeknes novada Kantinieku pagasta zemnieku saimniecības “Zemīši”, vēsta producentu grupa “Lietišķā Latgale”.

Aizvadītajā sestdienā radio raidījums “Pi myusim Latgolā”, kas dzirdams radio “Ef-Ei” un “Divu krastu radio”, viesojās pie Anitas un Valda Onužāniem, lai noskaidrotu, kā viņi paspēj audzināt trīs meitas, ceļot, gleznot, piedalīties folkloras kopas dzīvē, uzturēt savu saimniecību un gūt tik labus rezultātus konkursā.

Pirmais, kas pārsteidza raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotājus, ciemojoties “Zemīšos”, ir parks un pat savs krucifikss pie mājas. Anita Onužāne stāsta, ka krucifikss te esot bijis jau kopš mājas celtniecības laikiem, padomju gados, tas esot nopostīts, bet pēc tam atjaunots. Tāpat Anita atzīst, ka tagad gan ģimenes neesot tik lielas kā agrāk, kad maija vakaros ciems kopīgi dziedāja un lūdzās pie krucifiksa, taču šo tradīciju Onužāni tomēr cenšas savā saimē uzturēt.

Uz jautājumu, kādai jābūt īstai ģimenei laukos, Anita Onužāne atbild: ”Mēs neesam tikai kūts un māja. Mēs daudz kur piedalāmies. Es ar meitām piedalos Rikavas etnogrāfiskajā ansamblī. Jaunākās meitas mācās divās skolās – vispārizglītojošajā un arī mūzikas skolā. Es darbojos pagasta konsultatīvajā padomē, skolas vecāku padomē. Tā ka izejam sabiedrībā. Punktus konkursā cēla arī tas, ka Valdis ir mākslinieks un koktēlnieks.”

Onužānu ģimene ir radoši ne tikai savos vaļaspriekos un brīvajā laikā, bet arī savas saimniecības iekopšanā. Anita atklāj, ka Kantinieku pagasta “Zemīšu” mājās dzīvojušas jau piecas Onužānu dzimtas paaudzes, tāpēc sava saimniecība jātur sakopta un skaista, lai bērni vienmēr gribētu atgriezties.

Par savām meitām Onužānu pāris saka tikai atzinīgus vārdus. Meitas paspēj gan padziedāt, gan pagleznot, gan palīdzēt vecākiem saimniecībā bez īpaša mudinājuma. Lielākais atbalsts vecākiem ir vecākā meita, kura pienākumus ģimenē uzņemas ar lielu atbildību un uzņemas rūpes par saimniecību, kad vecākiem nākas kurp doties.

“Tiem, kas negrib strādāt, varbūt arī grūti, bet mēs neko grūtu te neredzam,” par dzīvi laukos saka Anita Onužāne, “smagākais laikam ir siena laiks. Bet mēs esam pieraduši, ceļamies kopā, ejam strādājam abi divi, bet vakaros palīdz bērni.”

“Kad iedeva, negaidīju, ka būs tik smags,” par konkursa “Sējējs2014” balvu nominācijā “Ģimene lauku sētā” stāsta Valdis Onužāns. Kopumā šai nominācijai tika izvirzītas septiņas ģimenes no visas Latvijas. Šāda veida konkursā Onužānu ģimene šogad piedalījās pirmo reizi. Kā paši atzīst, konkursa nopietnumu sākuši aptvert tikai tad, kad pie viņiem ieradusies konkursa vērtētāju komisija.

Vairāk par Onužānu ģimenes dzīvi laikos, vaļaspriekiem un labajiem darbiem klausieties raidījumā “Pi myusim Latgolā”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+