Ģimenes ārste Dace Krievāne mācās pati un izglīto pacientus 1
“Septiņdesmit kilometri ik dienas nav nekas traks,” spriež pacientu iemīļotā daktere Dace Krievāne, kas ikdienā apvieno kardiologa darbu Rīgas Austrumu slimnīcā ar ģimenes ārsta praksi divos Ogres novada pagastos. Domājot par pacientu ērtībām, viņa pagarinājusi prakses darba laiku, regulāri dodas mājas vizītēs un strādā arī sestdienās.
Vienmēr kustībā
Par kardioloģi Rīgā Dace Krievāne strādā trīs stundas dienā, tad kāpj savā automašīnā un dodas uz Ķeipeni, kur ierīkota viņas ģimenes ārsta, kardiologa un arodslimību ārsta prakse, vai uz otru prakses vietu desmit kilometrus attālajā Lauberē.
“Medicīnisko palīdzību pagasta iedzīvotājiem sniedzu jau kopš tā laika, kad izmācījos par medicīnas māsu. Kad kļuvu par ārsti, pacienti nāca pie manis mājās. Nolēmu, ka nav ētiski veikt kardiogrammu kaimiņiem savā dzīvojamā istabā, labāk atvērt savu ģimenes ārsta praksi, it īpaši tādēļ, ka līdz tam pagastā bija tikai feldšeru–vecmāšu punkts,” atceras ārste.
Viņa ir dzimusi ķeipeniete, šeit joprojām dzīvo arī viņas deviņdesmit gadus vecā māmuļa. Tas ir vēl viens arguments par labu tam, kādēļ apvienot darbu galvaspilsētas klīnikā ar lauku ārsta pienākumiem.
Bijušajā pirts ēkā, ko pagasts atvēlējis prakses vajadzībām, viss izveidots pilnīgi “no nulles”. Iekārtoti vairāki kabineti ārstam, medicīnas māsai, procedūrām, atsevišķa telpa reģistratūrai, kur, viena otru nomainot, visu dienu dežurē divas reģistratores. Pie sienas redzamā vietā atrodas ziņojumu dēlis, uz kura izkārtota visa jaunākā informācija par speciālistiem, kas drīzumā pieņem pacientus prakses telpās, izsmeļošs skaidrojums, kādus pakalpojumus valsts apmaksā saviem pacientiem, kādus ne, turpat atrodams arī maksas pakalpojumu cenrādis.
Kādus speciālistus lauku iedzīvotāji gaida visvairāk? “Domājot par gados vecu pacientu veselību, sekoju līdzi trauslo kaulu slimībai osteoporozei,” atklāj ārste. Tādēļ no Rīgas regulāri ierodas speciālists, lai 40 – 50 pacientiem veiktu perifēro osteodensitometriju (PIXI).
Lai varētu saņemt valsts kompensētos medikamentus, pacientiem, kam atklātas kaulu blīvuma izmaiņas, tomēr jādodas uz Rīgu – diagnozes apstiprināšanai. Ļoti pieprasīts ir mobilais mamogrāfijas aparāts, kur ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstulēm var veikt bezmaksas krūts veselības pārbaudes, kā arī acu ārsts, kas pagastā ierodas ar visu nepieciešamo aparatūru redzes izvērtēšanai. Lai gan tas ir maksas pakalpojums, katru reizi uz to pierakstās apmēram 20 cilvēku.
“Vados pēc pacientu pieprasījuma. Viņi nāk pie manis un jautā, kad pieņems kāds konkrēts speciālists, bet es atbildu: “Ja vajag, būs!” Cenšos, lai pagasta iedzīvotājiem būtu iespējams speciālistus apmeklēt, nekur tālu nebraucot,” saka ģimenes ārste.
Nosūta pacientus pat uz Liepāju
Par galveno ģimenes ārsta uzdevumu Dace Krievāne uzskata pacientu izglītošanu, sākot ar topošajām māmiņām līdz pat senioriem – kā tikt pie labas veselības, kā to saglabāt, kā izaugt veselam, tādēļ regulāri ved no Rīgas veselības profilaksei veltītus preses izdevumus. “Cenšos pēc iespējas biežāk apmeklēt arī dažādus medicīnas pasākumus, lai sevi izglītotu un būtu informēta par visiem jaunākajiem notikumiem.
Labi zinu, kādas veselības problēmas ir maniem pacientiem, tādēļ varu mērķtiecīgi izvēlēties. Ģimenes ārstam taču ir jāzina viss, lai varētu pareizi virzīt pacientu – pie kādiem speciālistiem viņam jāiet, kas šinī brīdī viņam ir vislabākais, kurās ārstniecības iestādēs ir īsākas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, uz kurieni ceļš izmaksās lētāk.
Pacienti jau nevar atļauties tērēt savu naudiņu tāpat vien,” saka ārste. Vienu pacienti pēc acu ārsta atzinuma, nācies nosūtīt uz Liepāju, bet otrai kataraktas operāciju veiks Valmierā, kur gaidīšanas rinda uz šo valsts apmaksāto pakalpojumu ir daudz īsāka nekā Rīgā, kur jāgaida pat vairāki gadi.
Pirms daudziem gadiem ārste apguvusi rehabilitācijas programmu sirds slimniekiem, bet pēc tam, kad viņas jaunākā māsa pārcietusi insultu, pašmācības ceļā apguvusi māku atveseļot arī šādus pacientus. “Viņas dēļ iemācījos visu mācību grāmatu no galvas, sākot no pirmās saskarsmes līdz kustību traucējumiem. Tagad māsa jau pati var uzkāpt pa kāpnēm trešajā stāvā. Tas ir daudz, jo ģimenei cilvēks ir saglabāts,” viņa atklāj.
Liels prieks arī par pacienti, kura divus mēnešus pēc ceļa endoprotezēšanas operācijas varēja aizbraukt ekskursijā bez kruķiem. Tas nozīmē, ka ne jau velti viņa ģimenes ārstes uzraudzībā katru vakaru mājās veikusi traumatologa ieteiktos vingrinājumus.
Vai bieži iznāk doties mājas vizītēs pie saviem pacientiem? “Jā. Ir smagi slimnieki, pie kuriem jāiet pat divas trīs reizes dienā. Tad mēs ar medicīnas māsu dalām šīs vizītes,” atbild Dace Krievāne. Braucot mājas vizītē, ārste nereti izņem aptiekā arī recepšu medikamentus, jo pacients bieži vien dzīvo tālu un veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt līdz aptiekai.
VIEDOKLIS
Ģimenes ārste Dace Krievāne: “Papildu laiku un darbu prasa to pacientu apmeklēšana mājās, kas izsaukuši ātro palīdzību, bet nav ievietoti slimnīcā. Dažās dienās ir trīs četri šādi izsaukumi. Par vienu ārstēšanās dienu slimnīcā pacienta līdzmaksājums ir Ls 9,50. Tas ir ļoti daudz, un pacienti to nespēj samaksāt. Cilvēki regulāri nelieto zāles, jo taupa naudiņu. Kā nelieto zāles, tā rodas akūtas veselības problēmas, it īpaši bronhiālās astmas, hipertensijas slimniekiem. Ir arī alkohola lietošanas gadījumi, piemēram, cilvēks reibumā uzkrīt uz plīts, bet izbijušies tuvinieki izsauc ātro palīdzību. Ģimenes ārstam, protams, nākamajā dienā jābrauc paskatīties, kas īsti ir noticis.”
