Ģimenes ārsti: Daļa pacientu var nesagaidīt solītos uzlabojumus pēc vairākiem gadiem 1
Daļa pacientu var nesagaidīt Veselības ministrijas (VM) 2018.gadā solītos uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, šādu viedokli šorīt LNT pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, kura savulaik vēlēšanās kandidējusi “Vienotības” sarakstā.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija šodien pie Ministru kabineta rīkos protesta akciju, kurā ģimenes ārsti prasīs “tūlītēju rīcību” vairāku aktuālu problēmu risināšanā. Veide stāstīja, ka protestētāju nebūšot īpaši daudz – ieradīšoties tikai ārstu delegāti, tādējādi pārstāvība būšot vairāk kvalitatīva, nevis kvantitatīva.
Veide atgādināja, ka organizācijas divas galvenās prasības ir samazināt rindas uz izmeklējumiem, kas jau pārsniedzot saprāta robežas, un nodrošināt vienlīdzīgu samaksas palielinājumu visiem ārstiem.
Pēc asociācijas vadītājas stāstītā, pašlaik rindām un citām problēmām veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atrisinājumu sola 2018.gadā, bet pacienti nevar gaidīt, jo daudzi, piemēram, onkoloģiskie pacienti, šo gadu var arī nesagaidīt.
Pirmās izmaiņas veselības aprūpē tiekot solītas no šā gada jūlija, taču papildus finansējuma reformām neesot, tāpēc Veide šaubās, vai tiešām tiks sasniegts kāds efekts. Veide mudināja valdību izdarīt izvēli, kas ir tās prioritātes – pacienti vai, piemēram, miljonu tērēšana Saeimas autobāzei.
Ja uzlabojumu nebūs, tad Ģimenes ārstu asociācija vēlreiz vērtēšot situāciju un, iespējams, prasīs ministra demisiju.
Arī Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis, bijušais Tautas partijas deleģētais veselības ministrs Ivars Eglītis LTV “Rīta panorāmā” uzsvēra, ka problēmas veselības aprūpē ir ļoti samilzušas. Mums šogad trūkst māsas, rindas ir necilvēcīgas un uz izmeklējumiem jāgaida mēnešiem, ielaistu slimību kļūst arvien vairāk, birokrātija ir mežonīga un daudzas kontrolējošās prasības ir nejēdzīgas, problēmas nozarē uzskaitīja Eglītis.
Problēmas varot risināt tikai ar papildus finansējumu, kam esot iespējams tikai viens risinājums – samazināt valsts apmaksājamo pakalpojumu grozu, kuru “dot ārā” apdrošinātājiem, ieviešot obligātu veselības apdrošināšanu. Teorētiski pastāvot vēl citas iespējas – atņemt naudu citām nozarēm, mazināt ēnu ekonomiku, uzlikt papildus nodokļus, taču tās neesot reālas, vērtēja Eglītis.
Pēc Eglīša vārdiem, ar papildus 30 līdz 40 miljoniem eiro nekāds labums neesot jūtams, kas ļaujot spekulēt par tēmu, ka nauda veselības aprūpes sistēmā vienkārši pazūd.
Eglītis pārmeta sabiedrībai kopumā un nozares līderiem, ka tie nav spējuši panākt efektīvu spiedienu uz politiķiem, lai veselības aprūpe būtu pietiekami finansēta.
Vērtējot veselības ministra darbu, Eglītis pauda viedokli, ka Belēviča solījumi valdības rīcības plānā ir vērtīgi un drosmīgi, taču viņam būs ļoti grūti tos īstenot, jo paša neveiksmīgās komunikācijas dēļ viņš ir palicis bez sabiedrotajiem, turklāt Belēviča komanda Veselības ministrijā izskatoties pārāk vāja, lai iecerētās reformas novestu līdz rezultātam.
