Ģimenes ārstu asociācija ir gatava rīkot protesta akcijas 4
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) 4.martā kopsapulcē nobalsoja, ka gadījumā, ja valdība nerisinās ārstiem aktuālos jautājumus, tā ir gatava rīkot arī protesta akcijas.
Kopsapulcē LĢĀA arī vienojās, ka neparakstīs veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) piedāvāto sadarbības memorandu, ko jau ir parakstījusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.
Tāpat ģimenes ārsti pieprasa e-veselības izmantošanu noteikt kā brīvprātīgu.
Asociācijas kopsapulcē vairāki ārsti norādīja, ka nav pret e-veselības ieviešanu Latvijā, tomēr viņi ir nobažījušies par pacientu datu drošību, kā arī to, ka šo sistēmu obligāti visiem ārstiem jau ir jāsāk izmantot no 1.decembra.
Asociācija arī vienojās, ka par sev aktuāliem jautājumiem tā vērsīsies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS). Šo jautājumu skaitā ir lielāks finansējums primārajai veselības aprūpei, ģimenes ārstu algu pieaugums, valsts atbalsts jaunu prakšu atvēršanai. Tāpat ģimenes ārsti vēlas, lai tiktu sakārtots jautājums par viņu prakšu juridisko statusu, kā arī risināti jautājumi saistībā ar e-veselību.
Ja valdība nerisinās ģimenes ārstiem svarīgos jautājumus, viņi ir gatavi domāt arī par protesta akcijām. Kā sēdē norādīja asociācijas valdes loceklis Pauls Princis, protesta akcija var būt ne tikai neiešana uz darbu, bet arī līgumu neparakstīšana ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības testēšanu.
Par minētajiem jautājumiem balsoja gandrīz visi no 340 klātesošajiem asociācijas biedriem.
Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) sadarbības līgumu pagājušajā nedēļā noslēdza vien ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, savukārt LĢĀA pārstāvji ministrijā neieradās vispār.
Sadarbības memorandā iekļautās apņemšanās paredz veikt pasākumu kopumu primārajā veselības aprūpē pastāvošo cilvēkresursu nodrošinājuma problēmu novēršanai, piemēram, veicināt ārstu pieejamību reģionos, paredzot “lauku koeficienta” piemērošanu darba samaksas piemērošanā ārstiem ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās, kā arī pilnveidojot apmācīt tiesīgo ārstu darba organizāciju, tādējādi veicinot rezidentu apmācību reģionos.
Tāpat vienošanās paredz veselības ministra apņemšanos nodrošināt lielāku finansējumu primārajai veselības aprūpei un jau ar šā gada 1.jūliju novirzīt papildu finansējumu pilna kapitācijas maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm.
Kā stāstīja Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, šādi papildus katrai ģimenes ārstu praksei tiktu piešķirti vidēji 250-280 eiro. Savukārt, kā norādīja asociācijas valdes loceklis Valērijs Valdmanis, nepieciešamais finansējums kapitācijas naudas pilnai izmaksai ģimenes ārsta praksē jau valsts budžetā ir paredzēts un tas veidosies no ietaupījuma, kas veidojas, samazinot nelietderīgi veikto ambulatoro izmeklējumu skaitu.
Papildus kopīgi ar ģimenes ārstiem paredzēts izstrādāt tādu darba kvalitātes kritēriju programmu, kas būtu motivējoša ģimenes ārstiem, būtu kā papildu maksājums un vienlaikus veicinātu pacientu interešu realizāciju.
Tāpat paredzēts risināt jautājumu par papildu finansējuma piesaisti, lai nodrošinātu atbalstu ģimenes ārstu praksēm, kuras tiek slēgtas saistībā ar ģimenes ārsta aiziešanu pensijā vai darbības pārtraukšanu ģimenes ārsta veselības apstākļu dēļ, sedzot izmaksas, kuras ģimenes ārsta praksei veidojas saistībā ar darbinieku atlaišanas pabalstu izmaksām atbilstoši Darba likuma nosacījumiem.
Memorands paredz arī savstarpēji sadarboties un sniegt atbalstu e-veselības ieviešanā nolūkā sekmēt pēc iespējas draudzīgāku risinājumu lietotājiem – ģimenes ārstiem.
