Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. maijs, 2016
Drukāt

Ģimenes ārstu asociācija: rindās uz izmeklējumiem jāgaida pusgads (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

Rindā pie ārstiem šobrīd ir jāgaida ilgāk un tās ir pagarinājušās, intervijā Latvijas Televīzijas “Rīta Panorāmā” stāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vadītāja Sarmīte Veide, kuras organizācija 31.maijā piketēs pie valdības.

“Ģimenes ārsti pirmo reizi izies ielās,” viņa norādīja.

Veide stāstīja, ka situācija nozarē kļūst tikai sliktāka. Ja pirms pusgada uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem rindā bijis jāgaida trīs līdz četrus mēnešus, tad šobrīd pusgads un vēl vairāk.

“Katastrofāla situācija ir tajā ziņā, ka ir daļa, protams, kas var samaksāt un iet par maksu un ātrāk veikt, bet tie ir vieni un tie paši, bet lielākā daļa iedzīvotāju diemžēl nevar samaksāt par izmeklējumiem, kur rindas ir garas, rezultātā paliekam tādā kā strupceļā, ko darīt. Nav arī īsti šobrīd gan pēc valdības rīcības plāna, gan no ministra neredzam rīciību, ko darām šobrīd un tūlīt ar šīm rindām,” situāciju raksturoja Veide.

Viņa teica, ka pēdējos divus gadus nozarei papildus nauda neesot piešķirta.

“Iedodiet kaut vai tos 44 miljonus un tad mēs varētu kaut cik uzelpot, neviens neapstrīd, ka paralēli ir jāveic reformas. Varam pētīt un skatīties, ko varam līdzēt. Premjers ir nostrādājis pirmās simts dienas, grūti ir ieiet un saprast, kas notiek visās nozarēs, bet ministrs [Guntis Belēvičs] ir pusotru gadu. Sistēma ir tik tālu novesta, ka būtībā tā ir tuvu sabrukumam,” uzskata Veide.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien atļāva izmantot Latvijas pieprasīto strukturālo reformu atkāpi no virzības uz vidēja termiņa budžeta bilances mērķi saistībā veselības nozares reformām.

Finanšu ministrijā aģentūrai BNS skaidroja, ka tādējādi Latvijai atļauts 2017.gadā palielināt budžeta deficītu par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb, pēc pašreizējām aplēsēm, par aptuveni 35 miljoniem eiro. Kopumā atļautā atkāpe ir 0,5% no IKP, taču 0,4% no IKP Latvija jau izmanto saistībā ar pensiju sistēmas otrā līmeņa attīstību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar premjeru trešdien komentēja, ka notiekošais veselības un citās nozarēs nav šīs valdības radīta problēma, bet gan ir krājusies vairākus gadus.

Valdības rīcības plānā nav paredzēts finansējuma pieaugums nozarei, bet ir pateikts, ka tas nevar būt zemāks kā pašlaik – 3,02% no IKP.

Šī iemesla dēļ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicinājusi Saeimu lemt par premjera Kučinska atbilstību amatam.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Uz operācijām jāgaida pusgads! Lai gan,dīvainā kārtā,modernā un dārgā aparatūra,īpaši poliklīnikās,esot noslogota tikai par 60%!? Kā izskaidrot to,ka pat Latvijā ražotas zāles citās valstīs var nopirkt lētāk?

  2. Vai tas ir ētiski? Atbildēt

    Kā saprast paaugstinātas maksas telefonus ne tikai ministrijā (7centi par katru minūti),bet arī Stradiņa klīniskajā slimnīcā,vairākās poliklīnikās un pat VDEĀK? Cenšamies pelnīt pat uz invalīdu rēķina?

  3. Par daudz birokrātu Atbildēt

    Acīmredzot par daudz šodien ministriju un ierēdņu,kas viens otram jau traucē! Pirmskara Latvijā,lai arī nebija ne datoru un mobilo telefonu,ne magnētiskās un kodolmagnētiskās rezonanses,ne kompjūtertomogrāfijas un ultrasonogrāfijas,ne podologu un vertebrologu,pilnīgi pietika ar Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentu un 17 darbiniekiem tajā,lai tādu rindu vispār nebūtu! Arī pašā ministrijā bija tikai ministrs un ministra biedrs.Nebija vajadzīgs ne parlamentārais,ne valsts sekretārs ar vietnieku,ne arī ministrijas specializētie konsuli Briselē un Maskavā!

Draugiem Facebook Twitter Google+