Latvijā
Politika

Ģimenes iekšējā lieta vai valsts problēma? Plāno cīnīties ar vardarbjiem ģimenēs 8

Centrs “Marta”, kas kā vienu no saviem mērķiem izvirzījis cīņu pret vardarbību ģimenē, esot gatavs rīkot protesta akcijas pret Saeimas Juridiskās komisijas nevēlēšanos ļaut ģimenes vardarbības gadījumos sākt kriminālprocesu arī bez cietušās personas pieteikuma.

“Tuvākajā laikā mēs uzrunāsim visas Saeimā pārstāvētās frakcijas un ceram, ka otrajā lasījumā deputāti ar darbiem apliecinās teicienu, ka mūsu valstī cilvēks ir vērtība. Ja tomēr balsojums būs negatīvs, tad plānojam protesta akcijas,” teica centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce.

Runa ir par šonedēļ Juridiskajā komisijā skatītajiem Krimināllikuma grozījumiem. Šis Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais likumprojekts paredz virkni izmaiņu, lai pieskaņotos Eiropas Padomes konvencijai “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Tie paredz paplašināt vainu pastiprinošu apstākļu sarakstu, pagarina noilguma periodus, ievieš kriminālatbildību par personas vajāšanu, kā arī precizē miesas bojājumu iedalījumu. TM piedāvāja arī ieviest iespēju sākt kriminālprocesu bez cietušās personas iesnieguma gadījumos, kad vardarbība notikusi ģimenes ietvaros (starp laulātajiem, izbijušiem laulātajiem vai civillaulībā dzīvojošiem). Taču opozīcijas deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) iebilda pret šādas normas iekļaušanu likumā. Tas rosināja karstākās debates Juridiskajā komisijā.

“Tā ir uzskatāma par valsts iejaukšanos ģimenes lietās, un šādā veidā vardarbības problēma nav atrisināma,” savu nostāju skaidroja Kūtris, “ja cietušais nevēlas rakstīt pieteikumu, tad piespiedu kārtā būs apgrūtināta gan liecību iegūšana, gan ekspertīžu veikšana. Izmeklēšana vienkārši būtu bez rezultātiem un lieki noslogotu tiesībsargājošās iestādes.” Kūtris gan piekrita, ka iespējamas situācijas, kad cietusī persona ir iebiedēta vai ir finansiāli atkarīga no varmākas un tādēļ nevēlas par viņu sūdzēties policijā. “Šādos gadījumos valstij jāsniedz psiholoģiskā un sociālā palīdzība, lai palīdzētu cilvēkam atgūties un aizstāvēt savas tiesības. Taču tas vairs nav Krimināllikuma jautājums,” uzskata deputāts. Viņš arī pieļāva situācijas, ka pārlieku ziņkārīgi vai skaudīgi kaimiņi varētu izmantot šo pantu, lai ieriebtu sev netīkamām ģimenēm, ziņojot par it kā notikušu vardarbību. Kūtris arī uzsvēra, ka šie grozījumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad nodarīti viegli miesas bojājumi (ja nodarīti vidēji vai smagi vai arī vardarbībā cietusi persona ar ierobežotu rīcībspēju, tad kriminālprocesu jau tagad iespējams sākt pēc policijas iniciatīvas bez cietušā pieteikuma).

Turpretim deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) norāda, ka arī viegli miesas bojājumi nav nekāda joka lieta – šādi tiek klasificētas traumas, kas liedz darbaspējas uz laiku no septiņām līdz 21 dienai. “Runa ir par to, cik aktīvi valstij jāreaģē, ja tiek saņemti signāli par iespējamu vardarbību. Vai drīkstam pēc savas iniciatīvas iejaukties, tiklīdz ir bažas par viegliem miesas bojājumiem, vai jāgaida, līdz kāds būs nopietni sakropļots vai nosists. Ar iespēju sākt kriminālprocesu bez pieteikuma valsts skaidri deklarētu, ka tai nav vienalga, tā gatava aizstāvēt savu cilvēkus. Jā, iespējams, daļa izmeklēšanu būtu bez rezultāta, jo cietušie atteiktos sadarboties ar policiju, bet, ja mēs varētu palīdzēt kaut mazai daļai cietušo, tad šī iespēja jāizmanto!” teica Judins. Viņaprāt, šādai normai būtu arī preventīvs raksturs, jo varmākas saprastu, ka viņiem draud nepatikšanas, pat ja upuris ir iebiedēts un neuzdrošināsies pats vērsties pēc palīdzības. Centra “Marta” vadītāja I. Lāce, kura arī ir “Vienotības” biedre, pat apgalvo, ka Kūtra priekšlikumi ir “nostāšanās varmāku pusē”.

Juridiskās komisijas balsojumā gan vairākums deputātu atbalstīja Kūtra priekšlikumu, par to bija saskaņieši Andrejs Elk­sniņš un Valērijs Agešins, Inga Bite (“LRA”) un Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”). Judins un pārējie koalīcijas partneri šajos balsojumos bija pret vai atturējās. Gala lēmums par šiem grozījumiem tuvākajās nedēļās būs jāpieņem Saeimai.

Oficiālā statistika – aisberga redzamā daļa

* Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā par vardarbību ģimenē norādīts, ka 2014. gadā vismaz piecas sievietes nogalināja viņu dzīvesbiedri, bet 58 sievietes nonākušas slimnīcās ar traumām, ko nodarīja dzīvesbiedrs. Ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smagumam miesas bojājumiem (smags, vidējs, viegls). Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca vairāk nekā 7000 reižu. Ministrijas pārstāvji atzīst, ka tā, visticamāk, ir tikai “aisberga redzamā daļa”, jo vairākums notikumu nenonākot tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.

LA.lv