Ekonomika
Īpašums

Valsts kontrole: valsts sadārdzinājusi ģimenes privātmāju būvniecību 1

Foto LETA

Lai Latvijā cilvēks uzbūvētu sev ģimenes privātmāju, viņam jātērē pārlieku daudz laika un pārmērīgi daudz naudas savas ieceres saskaņošanai valsts pārvaldē.

Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), pieliekot punktu gadu ilgušajai revīzijai par to, kā tiek īstenota ģimenes privātmāju būvniecības uzraudzība.

Revidenti pievērsušies ģimenes privātmājām tāpēc, ka kopš 2015. gada valstī to būvniecība gājusi plašumā, paskaidro VK padomes locekle un Pirmā departamenta direktore Inese Kalvāne. Ik gadu ģimenes privātmāju būvniecībā iesaistās ap 2000 ģimeņu.

Pārāk liela birokrātija

Pēc viņas teiktā, diemžēl valsts pārvalde nepārdomāti radījusi būvniecības ierosinātājam vairākus šķēršļus, kas pašlaik aizkavē, paildzina un sadārdzina ģimenes privātmāju būvniecību.

Būvniecības ieceres saskaņošanas gaitā būvvaldē nevajadzīgi pieprasa ziņas, kuras jau ir uzkrātas un pieejamas Būvniecības valsts kontroles biroja uzturētajā Būvniecības informācijas sistēmā.

Būvniecības ieceres saskaņošanā pārlieku daudz laika aizņem dažādu tehnisko noteikumu saskaņošana, kas ilgst caurmērā simts dienas. Iznākumā no būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldē līdz būvatļaujas saņemšanai, kas ļauj uzsākt būvniecību, paiet vidēji 142 dienas.

Kaut arī kopš 2014. gada 1. oktobra ir spēkā jaunais Būvniecības likums, lielu uzlabojumu birokrātisku šķēršļu novēršanā jo­projām nav. Šogad publiskotajā Pasaules bankas ziņojumā atzīts, ka, balstoties uz 2017. gada 1. jūlija datiem, Latvijā būvniecības ieceres saskaņošanai nepieciešamas 192 dienas, kurās jāveic 14 dažādas procedūras. Igaunijā saskaņošanai vajag 103, Lietuvā – vien 75 dienas.

Nodošana ekspluatācijā – pretrunīga

Pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā tās īpašniekam jāpasūta Valsts zemes dienestā ēkas kadastrālā uzmērīšana, kaut arī tā nav saistīta ne ar būvniecības uzraudzību, ne uzceltās ēkas drošu ekspluatāciju. Uzmērīšana gan sadārdzina, gan paildzina ēkas nodošanu ekspluatācijā vidēji par vienu mēnesi. Šī prasība visām ģimenēm rada kopā papildu izdevumus līdz 266 000 eiro gadā.

Inese Kalvāne atzīst, ka pašlaik valstī noteiktā ēku nodošanas ekspluatācijā kārtība ir pretrunīga. Tieslietu ministrijas sagatavotajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikts, ka uzmērīt ēku un reģistrēt Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā var sešu mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām. Savukārt pēc Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem Ēku būvnoteikumiem ēka jāuzmērī pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

Būvvaldēs netiek laikus reģistrēti visi būvniecības procesa saskaņošanai nepieciešamie dokumenti. Būvvaldēs, kurās nav kārtības, būvniecības ieceres saskaņošana ieilgst. Tāpat trūkst datu par ēku pieņemšanu ekspluatācijā.

VK valsts revidents Egīls Vidžups teic, ka pašlaik katra ceturtā ģimenes privātmāja netiek nodota ekspluatācijā noteiktajā laikā. Bet, tā kā būvvaldēs trūkst visu nepieciešamo dokumentu, arī revidentiem neesot bijis iespējams noteikt, kāds katrreiz bijis kavēšanās iemesls.

Uzraudzība klibo

Pēc Egīla Vidžupa atzinuma, ģimenes privātmāju būvuzraudzība klibo. Būvvaldēs pietiekami nenovērtē pārbaužu rezultātus, tāpat laikus nepārbauda, kā ievēroti būvatļauju derīguma termiņi. Ja būvniecības pasūtītāju nebrīdina par izsniegtās būvatļaujas termiņa beigām, tad laikus netiek novērsta patvaļīga būvniecība.

No revīzijā pārbaudītajām 111 būvniecības lietām, kuru būvatļaujas bijušas izsniegtas no 2016. gada 1. marta līdz 2017. gada 31. decembrim, 39% bijuši būvatļaujas termiņa pārtraukumi, tomēr būvvaldes nav pārbaudījušas, vai nenotiek patvaļīga būvniecība.

Kā stāsta VK pārstāvis, būvvalžu pārstāvjus privātmāju būvlaukumos redz reti. No revīzijā pārbaudītajām 111 būvniecības lietām apstiprinājums pārbaudēm atrodams tikai par 13 ģimenes privātmāju būvlaukumu apmeklējumiem. Citstarp VK revidenti norāda, ka diemžēl pašlaik Būvniecības informācijas sistēma nesatur visu uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Iemesls tam – būvvalžu darbinieki ievada šajā sistēmā tikai aptuveni pusi no visiem to rīcībā esošajiem dokumentiem.

No revīzijā pārbaudītajām sešām būvvaldēm puse nenodrošina būvniecības procesa novērtēšanai nepieciešamo dokumentu reģistrēšanu. Tāpat būvniecības informācijas sistēmā nav nodrošināta pietiekama informācijas apmaiņa, bet šie trūkumi savukārt apgrūtina arī būvuzraugu un citu ar būvniecību saistīto speciālistu darbu, radot viņiem administratīvu slogu. Lai iegūtu nepieciešamos datus, viņiem gadā jāiztērē aptuveni 50 000 eiro.

Cer uz elektronisko apriti

Novērtējot pirms diviem gadiem ieviestās Būvniecības informācijas sistēmas darbību, VK pārstāve Inese Kalvāne atzīst, ka joprojām valstī nav pietiekami nodrošināta būvniecības dokumentu elektroniska aprite, kas, atsakoties no papīriem, jau pašlaik atvieglotu un saīsinātu būvniecības saskaņošanu.

2017. gadā tikai mazāk par 2% būvniecības ieceru tika iesniegtas elektroniski. Saeimā iestrēgušie grozījumi Būvniecības likumā gan paredzēja, ka no 2019. gada 1. janvāra būvniecībai nepieciešamo dokumentu iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņošana notiks tikai elektroniski.

Ekonomikas ministrijā cer, ka, ieviešot būvniecības dokumentu elektronisko apriti, VK atklātos birokrātiskos šķēršļus izdosies aizvākt. Būvniecības procedūras nākamgad notiks ātrāk, to dalībniekiem administratīvais slogs mazināsies. Visticamāk, tas gan nenotiks tik ātri. Tā kā Būvniecības likuma grozījumi neskar papīra veidā jau iesākto būvniecību, papīra veidā tā turpināsies tādos pašos tempos kā līdz šim. Bet tas savukārt nozīmē, ka Būvniecības informācijas sistēmā trūks pilnīgi visu datu par valstī īstenoto būvniecību vismaz līdz 2020. gada vidum.

LA.lv