Ģimnāziju problēma: vecāki jūtas kā bezpajumtnieki 14
Paziņojums par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkojumu vairākām valsts ģimnāzijām galvaspilsētā liegt atvērt jaunas klases 7. klašu grupā vai samazināt klašu skaitu 8. klašu grupā ir raisījis satraukumu sabiedrībā, it īpaši 6. klašu skolēnu vecākiem.
Šobrīd vairāku sākumskolu vecāki, kuru bērniem skolas gaitas pēc 6. klases savā skolā būs beigušās, jūtas kā bezpajumtnieki. Bērniem, un to ir vairāk nekā 30, pēc citiem avotiem – pat ap 60, tiek liegta iespēja tikt uzņemtiem un turpināt izglītību izraudzīto Pārdaugavas ģimnāziju 7. klasēs. Satraukums ir arī citu bērnu vecākiem, jo Valsts ģimnāzijās mācās ne tikai Rīgā deklarētie un dzīvojošie bērni, bet arī talantīgie bērni no citām Latvijas vietām.
Šādi lēmumi un paziņojumi skolu vadībai un sabiedrībai būtu jādara zināmi laikus jeb vismaz gadu iepriekš, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, nevis mācību gada beigās un dažas nedēļas pirms plānotajiem iestājeksāmeniem.
Gan pašvaldība, gan Izglītības un zinātnes ministrija nav līdz galam izvērtējušas iespējamos riskus un sabiedrības reakciju uz lēmumu valsts ģimnāzijām galvaspilsētā liegt atvērt jaunas klases 7. klašu grupā vai samazināt klašu skaitu 8. klašu grupā.
Biedrība “Vecāki par izglītību” esošajā situācijā saskata nepārdomātu un novēlotu lēmumu pieņemšanu par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu. Notikušajā vainot tikai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu nebūtu pareizi. Departaments ir izdevis diskusijas izraisījušo rīkojumu, bet par līdzekļu piešķiršanu lēma Izglītības un zinātnes ministrija. Diskusijas, darbu apjoma, laika un sagaidāmo rezultātu plānošana saistībā ar ES fondu līdzekļu apguvi valsts ģimnāziju mācību vides uzlabošanai ir notikušas krietni agrāk. Katras ģimnāzijas telpu skaits un izmērs ir zināms un ierobežots, tajā var ietilpt noteikts bērnu skaits, kā to nosaka spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Gan pašvaldība, gan ministrija nav pietiekami izvērtējušas sagaidāmos riskus un iespējamo sabiedrības reakciju, galvaspilsētā liedzot atvērt valsts ģimnāzijām ierasto klašu skaitu 7. klašu grupā vai pieprasot samazināt klašu skaitu 8. klašu grupā.
Par notikušo atbildība jāuzņemas un skaidrojums sabiedrībai ir jāsniedz ne tikai RD, bet arī IZM un VARAM. No Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas sagaidām, ka izveidojusies problēma tiks risināta tiesiski, taisnīgi un par labu skolēniem un viņu vecākiem, pašvaldībai un ministrijai savstarpēji sadarbojoties, nevis veltot viens otram neglaimojošas frāzes un publiski ķengājoties.
Biedrība, tāpat kā pārējie vecāki, gaida no atbildīgajām amatpersonām drīzu un detalizētu skaidrojumu un precīzas atbildes uz publiskajā telpā uzdotajiem jautājumiem. Iepriekš paustā Rīgas domes atbildīgo amatpersonu un Izglītības un zinātnes ministra sniegtā informācija nav viesusi skaidrību par situāciju.
Silvija Titova-Meija biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve
