GKR kongresā kritizē valdības attieksmi pret pašvaldībām 4
Valdība arvien biežāk pieņem lēmumus, nerēķinoties ar pašvaldībām, 3.oktobrī partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) 4.kongresā sacīja GKR priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Kritika valdības attieksmei pret pašvaldībām izskanēja arī kongresa delegātu uzrunās, kā arī iekļauta rezolūcijā “Par pašvaldību lomu un vietu valsts pārvaldē”, ko kongresa delegāti pieņēma vienbalsīgi.
Ameriks norādīja, ka situācijā, kad valsts ir lielu izaicinājumu priekšā un valdībai nav atbildes uz daudziem iedzīvotāju jautājumiem, viens no galvenajiem GKR uzdevumiem ir radīt cilvēkiem drošības sajūtu un pārliecību, ka pašvaldība sniegs palīdzību grūtā brīdī.
“Patlaban ir sajūta, ka atgriezušies padomju laiki, kad centrālā vara deva rīkojumus izpildkomitejām, kurām tie bez ierunām bija jāizpilda. Arī tagad pašvaldībām tiek uzdots valsts vietā finansēt privātos bērnudārzus, uzņemt bēgļus un tamlīdzīgi. Tā ir ļoti negatīva tendence, kad valdība dod dažādus uzdevumus pašvaldībām bez attiecīga finansējuma piešķiršanas un bez tiesiska regulējuma,” uzsvēra Ameriks.
Šāda situācija radusies, iespējams, tādēļ, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir “iesūnojusi un palikusi par vāju”, savā uzrunā kongresā sacīja Ameriks.
Kongresā tika pieņemta rezolūcija “Par pašvaldību lomu un vietu valsts pārvaldē”, kurā aicina partijas valdi sadarboties ar citām politiskajām partijām, kurām rūp Latvijas pašvaldību attīstība ar mērķi panākt, lai likumos un Ministru kabineta noteikumos tiktu izslēgtas normas, kas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu vai kavē mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošanu.
Tāpat rezolūcija aicina, lai Satversmē un likumos tiktu garantēti vismaz šādi demokrātiskās iekārtas principi: pašvaldības princips; subsidiaritātes princips; varu kompetences nodalījuma princips; proporcionalitātes princips; finansējuma un atbildības atbilstības princips; sarunu princips.
Kongresa rezolūcijā aicināts, lai Satversmē un likumos pašvaldībām tiktu garantētas likumdošanas iniciatīvas tiesības, kā arī tiesības apstrīdēt likumu un valdības lēmumu atbilstību Satversmei un savstarpējo atbilstību. Jaunas funkcijas pašvaldībām tiktu uzdotas tikai Saeimas likumos, un tikai vienojoties par finansējuma avotiem.
Tāpat rezolūcijā aicināts, lai valsts noteiktais garantētais minimālais ienākums tiktu finansēts mērķdotācijas veidā no valsts budžeta un pašvaldībām tiesības pastāvīgi noteikt līdzdalības pienākuma nosacījumus sociālās palīdzības saņēmējiem; lai Ministru kabinets pārtrauc pašvaldības sociālo pabalstu regulēšanu un valdības viedokli pauž nevis noteikumu, bet ieteikumu formā.
Rezolūcija arī aicina, lai ES programmu īstenošana notiktu ne vien nacionālajā, bet arī vietējā un reģionālajā līmenī, nodrošinot pašvaldībām tiesības un iespējas pašām izvēlēties prioritātes un nepieciešamos resursus; lai iedzīvotāju ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis pilnībā kļūtu par pašvaldību nodokļiem. Rezolūcija arī aicina paplašināt pašvaldību ieņēmumu bāzi ar daļu no saimnieciskās darbības nodokļiem; kā arī lai Saeima ratificē Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9.panta 8.paragrāfu projektu līdzfinansēšanai.
Rezolūcijā konstatēts, ka valsts politika ekonomikas jomā ir neefektīva un Latvija vēl arvien ir starp nabadzīgākajām valstīm Eiropā.
GKR kongresa rezolūcijā teikts, ka valsts nepanesami daudz tērē valsts pārvaldei, kas, neskatoties uz to, ir viena no visvājākajām ES. Rezolūcijā teikts, ka valsts budžeta izdevumu caurumi tiek lāpīti uz pašvaldību rēķina un politiskās varas kompetence ir apšaubāma.
Rezolūcijā norādīts, ka pašvaldības Latvijā spiestas darboties pēc pārpalikuma principa, kaut gan tās ir vara, kas ir vistuvāk cilvēkiem un risina praktiski visus cilvēkiem nozīmīgākos jautājumus.
