Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. janvāris, 2015
Drukāt

Glābēji: informāciju par kaitbordistu Kolkā saņēmām pārāk vēlu (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Jūras meklēšanas un glābšanas centrā pieļauj, ka, iespējams, izsaukums par jūrā pazudušo kaitbordistu, kurš joprojām nav atrasts, tika saņemts pārāk vēlu.

Jūras meklēšanas un glābšanas centra priekšnieks komandleitnants Andris Skribis norādīja, ka precīzi nav zināms, cik ilgi cilvēki gaidījuši līdz nolēmuši izsaukt glābējus, bet šis laika posms, viņaprāt, varējis būt diezgan ilgs – līdz divām stundām.

Skribis apgalvo, ka glābšanas dienesti ieradušies notikuma vietā tik ātri, cik varējuši, kā arī glābšanas darbus veikuši “pēc visiem priekšrakstiem”.

Jūras meklēšanas un glābšanas centra priekšnieks stāstīja, ka viens no iemesliem kādēļ kaitbordistu nav izdevies atrast, varētu būt viņa melnās krāsas hidrotērps, kurš tumšajā ūdenī nav bijis redzams. Notikuma vietā bija ieradies arī glābšanas helikopters, kurš ir aprīkots ar infrasarkano staru kameru, tomēr kaitbordistu neizdevās ieraudzīt. Glābšanas darbus sarežģījis arī seklais krasts, kura dziļums konkrētajā vietā svārstās starp 50 centimetriem līdz vienam metram. “Ar savām laivām mēs netikām klāt negadījuma vietai,” viņš stāstīja.

Notikuma hronoloģija liecina, ka izsaukumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) par nelaimes gadījumu saņēma sestdien plkst.15.48. Pēc 36 minūtēm notikuma vietu sasniedza glābēji no Dundagas un Rojas posteņiem.

VUGD Jūras Krasta apsardzei par notikušo paziņoja plkst.15.56. Vienlaicīgi par atgadījumu tika informēti mediķi. Jūras Krasta apsardzes kuģis uz notikuma vietu devās plkst.16.27.

Lielvārdē esošajam glābšanas helikopteram tika izsludināta trauksme plkst.15.57, bet plkst.17.16 tas pacēlās no lidostas. Glābšanas rajonā helikopters ielidojis plkst.17.58 un pēc piekrastes apskates 18.25 sāka meklēšanu, vadoties pēc pēdējām zināmajām koordinātēm. Skribis paskaidroja, ka brīvdienās helikoptera pacelšanās laiks ir noteikts līdz pusotrai stundai.

Jau vēstīts, ka svētdien jūrā pazudušā sportista meklēšana tika pārtraukta. Viņa meklēšanu turpina brīvprātīgie.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Skribja kungs – ludzu nevajag fantazet! Vietejie skatitaji varbut nesaprata situacijas nopietnibu bet kad ieradas citi kaitbordisti ta uzreiz tika izsaukti glabeji. Lidzarto atrak glabejus vareja izsaukt maximums 10-15 minutes. Un ludzu paskaidrojiet vai ta maza melna gumijas laivina ar glabeju kurs spidinaja gaismu ar telefona spilgtuma beteriju, kura turklat tika ielaista udeni kadu kilometru nonotikuma vietas un pec ierasanas “glaba” minutes 10, pectam pazinojot ka neko neredz un pus ieksa un tadel devas prom ir tie saucamie glabeji? Tie cilveki pectam teica ka vini jau nevar neko isti palidzet jo ne tikai 30-40 minutes jabrauc bet ari vis domats glabsanai ieksajos udenos! Turklat visu laiku tika teikts ka glabeji tulit pec minutem 10 bus. Ja butu zinajusi ka glabeji reali nebus tad butu meginajusi jebkadus citus variantus (bez vietejiem zvejniekiem kur beidzot 1 atrada un kas ieradas vienlaicigi ar “glabeju” laivu bet mekleja krietni ilgak un daudz lielaka teritorija.
    Stasts par dzilumu ari nav isti vieta jo lica puse kur bija Renars nebija lielu vilnu un ja butu 1 metrs tad vins izbristu krasta. Tur ir par seklu tam sauskravu kugim kas pirmais saka glabt bet valsts nesen iepirktos jaunos kugus (vai jebkadus citus) krasta tuvuma vismaz lidz nakosas dienas pusdienslaikam neredzejam. Ar par heli ierasanas laiku ir nelielas saubas – vai tik nebija vel stundu velak…
    Isuma – ja glabeji butu nevis pec stundas bet 20 min laika ar to nelielo laivinu (vai kaut vai ar airu laivu, vai to sarkano plostu ar troses vincu ko glabeji vismaz ziema izmanto) tad izglabtu par 100%! Velns parāvis – vesturiski zinama visbistamaka udens vieta Latvija bet glabejiem nav nekada normala aprikojuma un ierodas pec stundas meklesanas vieta!!!?

    • Tad kāpēc, zinot, ka tā ir visbīstamākā ūdens vieta Latvijā, bija jālien tur iekšā?

    • Tu esi vienk …., ja tagad glabejus vaino. Tie cilveki riske ar savam dzivibam KATRU dienu, lai citus glabtu.

      • Nav jau nekas minets par vainosanu, bet gan uzsverts, ka nesmuki, ir, ka tiek neforsi interpreteti fakti, lai attaisnotos tur, kur tas galigi ir nevieta. Katrs darija, kas spekos un uznemas savu atbildibu…

    • ko var visos portālos komentētāji gānit tos glābējus. Nu nav šeit Amerika. Nu nav mūsu glābējiem tā super aprīkojuma U. T. T. Ir tā kā ir. Tai pat laikā paliek neatbildēts jautājums vai tas kaitbordists apzinājās visus riskus. Vai viņam bija atbilstošs hidrotērps ziemas periodam, vai tas labi izceļas uz jūras fona. Arī man patīk jūra. Arī man patīk izbraukt jūrā ar kajaku makšķerēt, bet no pieredzes zinu, ka jūra var mainīties pāris minūšu laikā. Uznākt negaiss, migla, mainīties vējš. Tāpēc man vienmēr ir līdz vhf radio, epirb un noteikti pfd veste. Jo nedod Dievs kautkas noiet greizi. Vai šim kaitbordistam kautkas no tā visa bij? Epirb ir dārgs, bet ja var iegādāties kaitu, tad arī jāatrod līdzekļi iegādāties arī šos gadžetus, jo neviens par tevi neparūpēsies labāk kā pats.

  2. Glabeji nav vainigi kad pargalvji trako … Zhel jaunos cilvekus kas pargalvibu rezultaa iet bojaa 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+