Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

“Melnais” gads uz ūdeņiem: slīkst vairāk nekā iet bojā uz ceļiem (5)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Šā gada septiņos mēnešos negadījumi uz ūdens paņēmuši jau gandrīz tikpat daudz dzīvību, cik citkārt visa gada laikā. Iespējams, melnajā statistikā var vainot šīs vasaras karstumu, kas vilina atveldzēties ūdenī. Taču pieredzējušais glābējs, Latvijas Pludmales glābēju asociācijas biedrs Toms Užāns secina, ka cilvēki ir kļuvuši pārgalvīgāki un nedomā par savas rīcības iespējamām sekām.

Karsta pārgalvība


Alkohola lietošana un peldēšana reibumā ir izplatītākais faktors, kas visbiežāk pavada nelaimes ūdenī. Tas rāda skaidras cēloņsakarības, tomēr ir arī citas. Viena no izplatītākajām kļūdām, ko pieļauj atpūtnieki, ir strauja došanās ūdenī, ja cilvēks ir pārkarsis. “Ja cilvēks pēkšņi pēc pārkaršanas ielec ūdenī, sirdij paliek grūti,” stāsta T. Užāns, tāpēc viņš aicina pirms atveldzēšanās doties ēnā nedaudz atgūties no karstuma vai ūdenī brist lēnām, lai organisms pamazām atdziest. Tas īpaši svarīgi, ja peldam upēs un ezeros, kur avoti vietām nes stipri aukstāku ūdeni. Glābējs arī uzsver: lai peldētos, nevajag lielu dziļumu, pilnīgi pietiek, ja ūdens ir līdz padusēm. Tāpēc viņš mudina izvairīties no pārlieku dziļiem ūdeņiem.

Pēdējā laikā biežāk nelaimes piemeklē arī tos, kuri ūdenstilpēs lec no laipām, tiltiem un citiem paaugstinājumiem. “Cilvēki it kā lec pazīstamās vietās, jo pirms tam tur ir peldējuši, taču upju gultnes mainās, un lecot mēs iegrim­stam diezgan dziļi,” skaidro T. Užāns. Viņš pats nodarbojas arī ar niršanu un ir pārliecinājies, cik piegružotas ir upju gultnes, īpaši Daugava, kurā viņš esot redzējis pat mašīnu vrakus.

Bērniem jāmāca peldēt


“Ūdenī ir jābūt mierīgam, tikko sākas panika, tā problēmas aug augumā,” uzskata glābējs. Tāpēc, lai dažādās ūdenstilpēs justos pārliecināti, viņš aicina apgūt peldēšanas pamatus un domāt par savu rīcību pirms, nevis pēc nelaimes.

T. Užāns uzsver vēl kādu nepatīkamu tendenci – arvien vairāk bērnu neprot peldēt. Situācija kļūst sliktāka, jo vecāki, kuri paši nepeld, neuzskata par vajadzīgu to iemācīt saviem bērniem, tāpēc problēma pāriet no paaudzes paaudzē. “Paši pamati bērniem ir jāiemāca, jo Latvijā ir ļoti daudz ūdeņu,” uzskata glābējs. Bieži vien tieši tie, kuri ūdenī nejūtas droši un peldēt prot ļoti slikti, ir neuzmanīgi un nedomā par rīcības sekām.

Vai sams rāva ūdenī?


Nelaimes situācijā neviens par to nedomā, taču glābēji nenogurstoši atgādina, ka savus spēkus nevajag pārvērtēt, jo slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš pats labi apguvis peldēšanas tehniku un zina konkrētus paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā. Protams, ir grūti iedomāties sevi stāvam krasta malā, kamēr cits slīkst, īpaši, ja tas ir ģimenes loceklis, tuvs draugs vai bērns.

Pagājušajā nedēļā Birzgales pagastā Daugavā bojā gāja 50 gadus vecs vīrietis, kurš metās glābt slīkstošu jaunieti. Skaidrojot negadījuma apstākļus, jāsecina, ka šis nav stāsts par pārgalvību, pārkaršanu vai svešām peldvietām. Vismaz izglābtā puiša tuvinieki stāsta, ka jaunietis devies veldzēties Daugavā kopā ar citiem pieaugušajiem, kuri tajā dienā viesojās Birzgalē. Peldvietu viņš labi pārzinājis, jo peldējies te vai katru dienu. Tāpat liktenīgajā reizē viņš neesot bijis dziļi ūdenī, taču pēkšņi sācis slīkt. Puisis pēcāk apgalvoja, ka bijusi sajūta, ka kāds viņu pēkšņi velk ūdenī un pats saviem spēkiem nevar tikt krastā. Vīrietis devies viņam palīgā, pēc aculiecinieku teiktā, burtiski izgrūdis puiku ārā, taču pats no upes vairs nav iznācis. Neviens no cilvēkiem, kuri atradās līdzās, īsti nevar izskaidrot notikušo, taču gan viņi paši, gan glābēji nosliecas par labu domai, ka šoreiz pie vainas varētu būt sams, jo konkrētajā peldvietā ūdenszāļu nav un tīkli, kur slīcējs varēja ieķerties, nav manīti. Arī bojāgājušā vīrieša kaimiņš, kurš devies palīgā, nosaka, ka “tas, protams, izklausās pēc mednieku stāsta, taču mēs to piedzīvojām un cita izskaidrojuma šai situācijai nav”. Kaimiņš atzīst, ka, iespējams, nav prātīgi skriet glābt slīkstošu cilvēku, taču “tādā brīdī tu nedomā, tu vienkārši palīdzi”. Lai arī steiga esot bijusi liela, viņš atcerējies par glābšanas riņķiem, kas bijuši pielikti pie mājas gala, taču, nonākot pie Daugavas, tie neesot bijuši vajadzīgi, jo vīrietis virs ūdens vairs nebija redzams.

Kā informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Diāna Tarvida, saistībā ar šo nelaimes gadījumu uzsākts kriminālprocess. Tiekot ņemti vērā visi iespējamie apstākļi, arī versija par samu, taču, kāpēc bojāgājušais vīrietis noslīka, vairāk varēšot spriest pēc eks­pertīzes slēdziena.

Vispirms 
jākliedē panika


“Slīcējam, esot panikas stāvoklī, ir milzīgs spēks, viņš pieķeras vienīgajai ķermeņa daļai, kas ir virs ūdens, – galvai, tādējādi nereti glābēju nosmacējot,” brīdina T. Užāns. Vislabāk slīcējam pamest kādu peldošu objektu un izvairīties no tieša kontakta, kamēr rokas un kājas iet pa gaisu. “Gandrīz katram atpūtniekam līdzi ir ūdens pudele, paņemiet to,” iesaka glābējs. Piecu litru pudele ļoti labi var cilvēku noturēt. Var kopā sasiet vairākas mazas pudeles vai ievietot tās plastmasas maisiņā. Peldošs objekts dod cilvēkam psiholoģisko atbalstu un palīdz nomierināties, tāpēc bieži vien viņš pēc tam spēj arī pats izkļūt krastā. Savukārt, ja slīcējam pašam spēka nepietiek, tad tuvoties viņam iesaka tikai brīdī, kad viņš ir nomierinājies. T. Užāns ir pārliecināts, ka lielākoties problēmas rada tieši psiholoģiskais faktors, nevis kādas fiziskas problēmas.

Svarīgi atcerēties, ka visos nelaimes gadījumos, kas saistīti ar ūdeni, ir jāgriežas pēc mediķu palīdzības. Pat gadījumos, kad cietušais pats iznāk no ūdens un apgalvo, ka jūtas labi, viņš jāpārliecina par ārsta apskati, jo, iespējams, ir sarijies ūdeni. Komplikācijas var sākties arī divas stundas pēc slīkšanas – plaušas ir piepildītas ar ūdeni un cilvēks nosmok, tāpēc tas, vai ar cietušo viss ir kārtībā, jāatstāj mediķu ziņā.

UZZIŅA

Atpūšoties pie ūdens, ievēro:


* nepeldi alkohola reibumā

* pēc sakaršanas ūdenī nemeties strauji

* neļauj pārgalvībai ņemt virsroku

* peldēšanai pietiek ar ūdens dziļumu 
līdz padusēm

Ja notikusi nelaime:


* slīcēju glābt var tikai prasmīgs peldētājs

* pasvied slīcējam kādu peldošu objektu, izvairies no tieša kontakta

* svarīgi mazināt panikas sajūtu

* izglābtajam ārsta apskate ir obligāta

FAKTI

Šogad noslīcis jau 91 cilvēks, kas ir vairāk, nekā bojā gājuši ceļu satiksmes negadījumos.

Salīdzinoši 2013. gadā kopumā uz ūdeņiem bojā gāja 116 cilvēki, savukārt 2012. gadā – 108.

Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. “viņš atcerējies par glābšanas riņķiem, kas bijuši pielikti pie mājas ”
    – – – – – – – – – –
    Cilvēks ar funkcionējošu smadzeni būtu paķēris riņķi pirms dodoties kādu glābt.

  2. Dabīgā atlase. Bet valdība tik čīkst un čīkst. Uz ceļa jau ar mašīnu man Latvijā bail rādīties. Jo pretīgie menti katrā krūmā. Tagad būs vēl pludmalēs tie pretekļi un rakstīs sodus, ka par ilgu ūdenī uzturās.

  3. Latvijas beerniem jau skolaa, vingroshanas stundaas buutu jaamaaaca peldeet. Tad daudz mazaak cilveeku nosliiktu, bez tam peldeeshana ir visveseliigaakais sporta veids. Tas cilveeku nepaarpuulee un tiek attiistiitas plaushas un kruushu kurvis. Taadi cilveeki vienmeer ieelpos pietiekami skaabekli un buus veiksmiigi arii citos sporta veidos.

  4. 1) sams – piedodiet, bet tas ir smieklīgi. Pameklējam internetā pasaules rekordsamu un paskatāmies tā muti – nu neēd pat tāda izmēra sami cilvēkus. Ar ūsām ievelk iekšā arī tikai pasakās;
    2) tauta nezin kāpēc visu uztver mierīgi, bet kad ziemā noslīkst 1 bļitkotājs, tā uzreiz sākas vaimanāšana. Liekuļi.

Draugiem Facebook Twitter Google+