Foto – LETA

Glābjot sešus ES pensionārus
 0

Pienāca 31. janvāris un seši no Latvijas 659 tā saucamajiem Eiropas pensionāriem zemniekiem, kuri pensionējušies un saņem pensijas no Eiropas Savienības lauksaimniecības fonda, – savu naudiņu par 2012. gada pēdējiem trim mēnešiem, kā bija līgts, nesaņēma. 



Reklāma
Reklāma

 

Latvijas Raieni

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm 115
Lasīt citas ziņas

Pensionāri sākuši skaidroties un noskaidrojuši, ka pārkāpuši līgumu. To secinājis mūsu pašu Lauku atbalsta dienests, kas pensijas nogriezis, taču pēc lietu apstākļu apkopošanas šobrīd darot visu, lai pensijas sirmie zemnieki turpinātu saņemt. Formāli pensionāri līgumu pārkāpuši, taču mūsu ierēdņi izpētījuši, ka tas noticis neapzināti, neiedziļinoties ES regulās. Kopumā notiekošais nedaudz atgādina populāro amerikāņu filmu “Glābjot ierindnieku Raienu”: valsts cilvēcības vārdā ar lieliem resursiem glābj cilvēku, kas pēc būtības nebūtu jādara. Vai Latvijas “filmā” šos “Raienus” izdosies izglābt un vai būs arī “kritušie”, 100% vēl nav zināms. Kas atceras amerikāņu filmu, tur notikumi risinājās dramatiski.

Viens no šiem pensionāriem ir Valdis Picalcelms no Ventspils novada Puzes pagasta, kurš bija savā līgumā ar Lauku atbalsta dienestu izlasījis, ka saimniecības – zemnieku saimniecības “Rožkalni” – pārņēmējam no viņa lauksaimniecībā darbība lauku saimniecībā jāsaglabā vismaz piecus gadus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš nebija izpētījis turpat līgumā piesaukto (tikai piesaukto, bet ne pievienoto!) regulu nr. 1257/1999, kas nosaka, ka pensionārs pensiju var saņemt tikai tad, ja pārņemtajā saimniecībā saglabājas saimnieciskā darbība. No loģikas un valodas viedokļa izklausās pretrunīgi vai vismaz pēc kaut kāda kalambūra.

Ja reiz noteikti pieci gadi, tad loģiski būti domāt, ka pēc tam sekojošos gados notiekošais nav jāņem vērā. Varbūt vērīgs lasītājs pamanīs, ka pirmajā gadījumā ir runa par lauksaimniecisko darbību, otrajā – saimniecisko.

 

Pensionāriem jānodrošina ražošana

Acīmredzot acīgākie pensionāri kaut ko nelabu bija jau laikus jautuši un sākuši interesēties, pirms šie pieci gadi apritējuši, tāpēc pagājušā gada 25. septembrī tapa zemkopības ministres Laimdotas Straujumas rīkojums Lauku atbalsta dienestam, lai tas brīdina pensionārus, ka, ja viņi grib saņemt Eiropas pensijas, viņiem jāparūpējas, lai saimniecību pārņēmēji turpina saimniecisko darbību. Visiem šis brīdinājums arī ticis nosūtīts.

Acīmredzot līdz sešiem šī informācija tā arī neaizgāja. V. Picalcelma Eiropas pensija ir ap 
Ls 700 mēnesī, par pārējiem pieciem nav zināms (vidējā Eiropas pensija ir Ls 348). Ir ko zaudēt. Puzenieka gadījumā ar saimniekošanu neesot veicies dēlam, kurš bankrotējis.

 

Bez vainas vainīgie

Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš domā, ka šo sešu pensionāru jautājums tiks pozitīvi atrisināts mēneša laikā. Visi gadījumi diezgan līdzīgi: kādam saimniecības pārņēmējam gadījušās problēmas ar banku, kādam citam – nesakārtoti dokumenti vai kas cits. Jebkurā gadījumā: pati zeme jau nav izkūpējusi gaisā un kaut kas jau uz tās notiek.

Reklāma
Reklāma

Noprotams, ka Ģ. Krūmiņa piesauktais mēnesis nepieciešams, lai sakārtotu dokumentāciju. Amatpersona piekrīt, ka gan līgumi ar zemniekiem, gan piesauktās regulas ir pietiekami komplicēti, pat sarežģīti dokumenti, taču līgumu slēdzējiem tajos tomēr jāiedziļinās. Visu ļoti vienkāršā valodā uzrakstīt nevarot.

Noteikts, ka “vismaz piecus gadus” saimniecības pārņēmējam bija pašam jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam atskaite par lauksaimniecisko darbību atbilstoši biznesa plānam, jāizpilda virkne nosacījumu. Pēc šiem pieciem gadiem atskaitīties vairs nevajadzēja, taču saimnieciskā darbība bija jāturpina tik ilgi, cik ilgi bija noslēgts līgums ar pensionāru par pensijas saņemšanu (šis laiks ir terminēts, no 5 līdz 15 gadiem). Protams, ja vien pensionārs vēlējās saņemt pensiju.

“Mēs nevaram palikt cilvēkus zem sitiena, tāpēc viņiem palīdzēsim. Tā nebija apzināta līguma neievērošana,” saka Ģ. Krūmiņš.

“Katrs lasa tā, kā saprot. Turklāt Picalcelma gadījumā ir stāsts par labticīgu cilvēku, kurš paļāvās, turklāt viņa bijusī saimniecība bankrotēja ekonomiskās krīzes dēļ, bet zeme jau nebankrotēja, tā jau kādam pieder un tiks apsaimniekota,” komentē Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja 
Juzefa Kļava.