Mobilā versija
+21.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
17. jūnijs, 2017
Drukāt

Glābs vēsturisko Torņakalna “lopu vāģi” (7)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Deportāciju vagons ir daļa no komunistiskā terora upuru piemiņas memoriāla Torņakalna stacijā Rīgā. Te atrodas arī piemiņas akmens "1941" un tēlnieka Paula Jaunzema veidotais piemineklis "Putenī".

VAS “Latvijas dzelzceļš” un Rīgas dome piekritusi Okupācijas muzeja priekšlikumam veidot kopīgu darba grupu, lai izstrādātu restaurācijas projektu un atjaunotu Torņakalna stacijā novietoto deportāciju vagonu, kas ir piemiņas zīme 1941. gada 14. jūnija traģiskajiem notikumiem, taču šobrīd atrodas tehniski ļoti sliktā stāvoklī.

Okupācijas muzeja pārstāvju īsi pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas izplatītā vēsts, ka vagons “drīz var sabrukt”, tāpēc steidzami nepieciešama tā atjaunošana, šajās dienās izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Vagonu, kurš uzskatāmi parāda, kādos apstākļos tur ieslodzītajiem vairākiem desmitiem deportēto nācās mērot tūkstošiem kilometru līdz izsūtījuma vietai, katru gadu 14. jūnijā tika atvērts apmeklētājiem. Šoreiz piemiņas dienā tā durvis palika slēgtas. Muzeja ļaudis teic, ka atbīdīt tās kļuvis ar katru gadu aizvien grūtāk un pēdējā laikā jau bijis jāizmanto lauznis. Apšuvuma dēļi vietām ir satrunējuši.

1941. gada 14. jūnijā no Torņakalna stacijas uz izsūtīšanas galamērķiem varmācīgi nosūtīja vairāk nekā divus tūkstošus mierīgo iedzīvotāju. Vēsturisko vagonu, tā saukto lopu vāģi, pēc Okupācijas muzeja ierosinājuma 1996. gadā, izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas un no 40. gadiem palikušas oriģinālās metāla konstrukcijas, sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa muzeja speciālistiem izgatavoja “Latvijas dzelzceļš”.

Tajā pašā gadā pie Torņakalna stacijas tika izbūvēts īpašs sliežu ceļš šim vagonam – piemineklim. Kopš uzstādīšanas brīža vagons kļuvis par vienu no galvenajām izsūtīto piemiņas vietām Rīgā. Tomēr muzeja pārstāve Līga Stirna norāda, ka vairāk nekā 20 gadu laikā zem klajas debess stāvošās koka konstrukcijas, apšuvums daudzviet sapuvis un vagonam nepieciešams kapitālais remonts, kam, pēc muzeja pieaicinātu speciālistu domām, nepieciešami ap 20 tūkstoši eiro. Muzejs vagonam līdz šim veicis sīkus remontus un uzkopšanas darbus, taču lielāka mēroga atjaunošanai tam naudas trūkst. Interesanti, ka piemineklis faktiski ir bezsaimnieka manta, jo nav neviena bilancē.

5. jūnijā Okupācijas muzejs nosūtīja vēstuli VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, aicinot veidot kopēju darba grupu, lai kopējiem spēkiem līdz Latvijas simtgadei vagonu atjaunotu. “Tā būtu laba iespēja, daudz nepiepūloties, izdarīt labu darbu pilsētai un Latvijai, jo tas tomēr ir valsts mēroga objekts,” norāda Līga Stirna. Tomēr līdz šī gada 13. jūnijam nekāda atbilde netika saņemta. Process sakustējies vien tagad. Nila Ušakova preses sekretāre Laila Ivāna apstiprināja, ka vēstule ir saņemta, Rīgas dome ideju atbalsta un jautājumu pāradresējusi tālāk Rīgas Pieminekļu aģentūras direktoram Guntim Gailītim.

“Mēs esam atvērti sadarbībai un piedalīsimies šajā darba grupā,” jautāts par attieksmi, teic arī VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs Māris Ozols. Muzeja vēstule tikusi saņemta tikai pirms dažām dienām, un tā vēl nav izskatīta. Ozols gan pauda šaubas par Okupācijas muzeja minēto summu – 20 tūkstošiem eiro, jo arī Dzelzceļa muzejā esot ļoti labi vagonu restauratori, kas varētu tādu darbu paveikt, iespējams, par mazākām izmaksām. Taču vairāk par to varēs runāt tad, kad būs sagatavots nepieciešamo darbu saraksts un tāme.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Vai pieminekļus tikai restaurē? Nav bijusi doma tās durvis pa laikam ieeļļot un vagonu pārkrāsot laicīgi?

  2. LA, jums taču ir diplomēti žurnālisti, korektori, redaktori, vadītāji un citi zicdirektoriņi. Vai jums tiešām minētais simbols un notikumi ap to, ir tik vien, kā jūs rakstat – lopu vāģis. Nu tad izskaidrojiet, kāds ir vēstījums, nesošā slodze šim apzīmējumam, lopu vāģis. Es nesaprotu, vai arī jūs ņirgājaties. Cilvēki kuri tajos piespiedu kārtā brauca un redzēja mirstam tajos tautiešus, vēl ir dzīvi. Jūs ko, mainījies redakcionālais uzstādījums, vai arī kaut ko stipru pīpējuši?

    • Emocijas ir saprotamas, taču nevajag sakāpināt līdz absurdam. No “Sibīras bērna” Lūcijas Bērzkalnes atmiņām: “Veda lopu “vāģī” aiz restēm. Mūs apsargāja mongoļi. Atceros, pēkšņi atnāk krievu zaldāts..”

  3. Lopu vāģis. Izklausās vulgāri, izsmejoši. Bet ko var gribēt, ja viens liels vīrs nesen teicās, ka čekas maisos ir godājamas personas.

  4. Lopu vāģis? Izklausās necienīgi, vulgāri. Bet ko var gribēt, ja viens liels vīrs teicās, ka čekas maisos ir godājamas personas.

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+