Glābs vēsturisko Torņakalna “lopu vāģi” 7
VAS “Latvijas dzelzceļš” un Rīgas dome piekritusi Okupācijas muzeja priekšlikumam veidot kopīgu darba grupu, lai izstrādātu restaurācijas projektu un atjaunotu Torņakalna stacijā novietoto deportāciju vagonu, kas ir piemiņas zīme 1941. gada 14. jūnija traģiskajiem notikumiem, taču šobrīd atrodas tehniski ļoti sliktā stāvoklī.
Okupācijas muzeja pārstāvju īsi pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas izplatītā vēsts, ka vagons “drīz var sabrukt”, tāpēc steidzami nepieciešama tā atjaunošana, šajās dienās izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Vagonu, kurš uzskatāmi parāda, kādos apstākļos tur ieslodzītajiem vairākiem desmitiem deportēto nācās mērot tūkstošiem kilometru līdz izsūtījuma vietai, katru gadu 14. jūnijā tika atvērts apmeklētājiem. Šoreiz piemiņas dienā tā durvis palika slēgtas. Muzeja ļaudis teic, ka atbīdīt tās kļuvis ar katru gadu aizvien grūtāk un pēdējā laikā jau bijis jāizmanto lauznis. Apšuvuma dēļi vietām ir satrunējuši.
1941. gada 14. jūnijā no Torņakalna stacijas uz izsūtīšanas galamērķiem varmācīgi nosūtīja vairāk nekā divus tūkstošus mierīgo iedzīvotāju. Vēsturisko vagonu, tā saukto lopu vāģi, pēc Okupācijas muzeja ierosinājuma 1996. gadā, izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas un no 40. gadiem palikušas oriģinālās metāla konstrukcijas, sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa muzeja speciālistiem izgatavoja “Latvijas dzelzceļš”.
Tajā pašā gadā pie Torņakalna stacijas tika izbūvēts īpašs sliežu ceļš šim vagonam – piemineklim. Kopš uzstādīšanas brīža vagons kļuvis par vienu no galvenajām izsūtīto piemiņas vietām Rīgā. Tomēr muzeja pārstāve Līga Stirna norāda, ka vairāk nekā 20 gadu laikā zem klajas debess stāvošās koka konstrukcijas, apšuvums daudzviet sapuvis un vagonam nepieciešams kapitālais remonts, kam, pēc muzeja pieaicinātu speciālistu domām, nepieciešami ap 20 tūkstoši eiro. Muzejs vagonam līdz šim veicis sīkus remontus un uzkopšanas darbus, taču lielāka mēroga atjaunošanai tam naudas trūkst. Interesanti, ka piemineklis faktiski ir bezsaimnieka manta, jo nav neviena bilancē.
5. jūnijā Okupācijas muzejs nosūtīja vēstuli VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, aicinot veidot kopēju darba grupu, lai kopējiem spēkiem līdz Latvijas simtgadei vagonu atjaunotu. “Tā būtu laba iespēja, daudz nepiepūloties, izdarīt labu darbu pilsētai un Latvijai, jo tas tomēr ir valsts mēroga objekts,” norāda Līga Stirna. Tomēr līdz šī gada 13. jūnijam nekāda atbilde netika saņemta. Process sakustējies vien tagad. Nila Ušakova preses sekretāre Laila Ivāna apstiprināja, ka vēstule ir saņemta, Rīgas dome ideju atbalsta un jautājumu pāradresējusi tālāk Rīgas Pieminekļu aģentūras direktoram Guntim Gailītim.
“Mēs esam atvērti sadarbībai un piedalīsimies šajā darba grupā,” jautāts par attieksmi, teic arī VAS “Latvijas dzelzceļš” preses sekretārs Māris Ozols. Muzeja vēstule tikusi saņemta tikai pirms dažām dienām, un tā vēl nav izskatīta. Ozols gan pauda šaubas par Okupācijas muzeja minēto summu – 20 tūkstošiem eiro, jo arī Dzelzceļa muzejā esot ļoti labi vagonu restauratori, kas varētu tādu darbu paveikt, iespējams, par mazākām izmaksām. Taču vairāk par to varēs runāt tad, kad būs sagatavots nepieciešamo darbu saraksts un tāme.
