Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. augusts, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Ukraiņi maksā, lai atbrīvotos no padomju pagātnes (6)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ilustratīvs foto

Jēdziens “glābšanas komiteja” mums ir visnotaļ labi pazīstams. Tamlīdzīgs veidojums šeit izvērsa savu darbību arī barikāžu laikā, kad interfrontiešu rīkotajā mītiņā “Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja” pieteicās pārņemt varu. Lai izpestītu darbaļaudis no nacionālistu sarīkotā apvērsuma (ko iemiesoja 4. maija deklarācija), fašisma un ekspluatācijas. Taču būtībā glābiņš tika gaidīts no Maskavas – PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanas formā, kas pilnībā atraisītu rokas uz vietas jau esošajiem glābējiem, tostarp OMON un pārējām militārajām specvienībām, kuras jau bija sākušas rīkoties.

Mūsdienās ir citi apstākļi, taču glābšanas darbi turpinās, par ko liecina “Ukrainas glābšanas komitejas” izveidošana. Tā radīta Maskavā ar mērķi atsvabināt Ukrainu no banderoviešiem, kuri to pārvērtuši par nacistisku valsti, kā sacījis komitejas vadītājs bijušais premjerministrs Azarovs. Viņš gan ir iekļauts Rietumu sankciju sarakstos un Kijevā apsūdzēts korupcijā, bet tāpēc vēl jo ciešākas apņēmības pilns “uzņemties atbildību par Ukrainas likteni”. Valsts prezidenta amatam komiteja nolūkojusi bijušo Radas deputātu Oļeiņiku – tāpat sankciju sarakstos iekļautu un korupcijā apsūdzētu. Skaidrs ir tikai tas, ka viņi varētu atgriezties Kijevā vienīgi kopā ar Krievijas tankiem. Kaut arī, apgalvo Kremlis, tam ar “Ukrainas glābšanas komiteju” nav nekāda sakara. Gluži tāpat kā Putinam nav nekāda sakara ar smagā bruņojuma un krievu militāristu sūtīšanu uz Donbasu.

Ja pasākums iegūs nopietnākas aprises un būs kas vairāk par kārtējo publikas kairinātāju, to varētu uzlūkot kā vēl vienu Kremļa projektu līdztekus “Jaunkrievijai” un “tautas republikām”. Tie viens otru neizslēdz, kaut niansēs atšķiras. “Jaunkrievijas” projekts, šķiet, izriet no Putina skatījuma, ka Ukraina nemaz nav īsta valsts, bet teritorija vai, pareizāk, dažādu, pārsvarā Krievijas impērijai piederējušu, teritoriju sakopojums, kuras pēc tiesas un taisnības ir “mūsu”. Bet “tautas republikas” drīzāk ir aizguvums no boļševiku un īpaši tautu tēva Staļina politikas, kas Maskavai paver plašākas manevra iespējas. Jo “Tautas republika” var būt starpposms pirms aneksijas, bet tā var arī saglabāt “neatkarību” kā Dienvidosetija vai kļūt kā Piedņestra par Krievijas faktiski uzturētu reģionu citas valsts sastāvā. Pēdējo variantu bieži attiecina uz Doņeckas un Luhanskas “tautas republikām”, kuras Kijevai uztieptās “federalizācijas” ietvaros tad pārvērstos par važām, kas Ukrainu pieķēdē Austrumu politiskajai telpai. Tās neiztrūkstoša pazīme ir Ļeņina pieminekļi, kuri kalpo par sava veida robežstabiem. Cik noprotams, “Jaunkrievijas” štābs Maskavā joprojām tiek finansēts, taču pati ideja pamazām noplakusi. Visa uzmanība ir pievērsta “tautas republiku” praktiskajiem darbiem Donbasā. “Ukrainas glābšanas komiteja” tādus cer izvērst visā valstī, jo attiecīgais tīkls ar neredzamās frontes cīnītājiem jau pastāv – sacīja glābēji komitejas prezentācijā. Jāšaubās, vai Kremlī sevišķi paļaujas uz sirmā pensionāra Azarova iemaņām specoperāciju organizēšanā, bet komiteja ir laba izkārtne, zem kuras rosīties. Varēs teikt – tie nav nekādi iesūtītie teroristi vai provokatori, bet antinacistiskā pagrīde. Turklāt marionešu valdība allaž noder pa rokai. Protams, Vladimirs Oļeiņiks nav Oto Kūsinens, taču Krievijas agresija pret Ukrainu zināmā mērā atgādina PSRS agresiju pret Somiju 1939. gada nogalē: propagandas kampaņa, provokācija (NKVD apšauda padomju robežsargu posteni, ko uzveļ baltsomiem), “demokrātiskās republikas” izveidošana pirmajā sarkanarmijas sagrābtajā pilsētiņā, “tautas valdība”… Somi maksāja ar dzīvībām un zaudētām teritorijām, lai izvairītos no padomju nākotnes. Ukraiņi maksā, lai atbrīvotos no padomju pagātnes un Ļeņina pieminekļu iezīmētās telpas. Varbūt glābdami arī citus ārpus tās esošos.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ukraiņi maksā ar savām asinīm par brīvību un valsts neatkarību. Ukraiņu nācija vēl tikai formējas, bet tā nav krievu nācija, kā Putins iedomājies. Padomju mantojums ir sajaucis nācijas, tomēr ne tik daudz, lai tautas nespētu atšķirt savu identitāti. Un galu galā valsts nav nekāda sādža, tai ir sava valoda, teritorija un kultūra ko aizstāvēt un ukraiņi to arī dara. Protams, ka 40 miljonu nāciju 21. gs. uz ceļiem nospiest nevar un austrumu kaimiņš par to ir jau pārliecinājies.

  2. Paldies par rakstu.

  3. tā vai citadi Uklraina ir KROPLA boļševiku-komunistu veidota organizācija mazkrievu tautu zemju pārvaldīšanai – un ir zaudējusi moralas tiesības eksistet un valdīt lidz ar PSRS un citiem komunistu veidojumiem – nav ukraiņu nācijas vai tautas (ir nesaticīgas mazkrievu ciltis )

    Tieši tapec komunistu Ukrainu jāļauj likvidēt “no apakšas” līdzīgi kā Tito Dienvidslaviju – Kijevas hunta kura no komunistiem mantoja “tiesības valdīt ” ar visdrastiskakajoiem līdzekļiem jaapkaro – par t.s. seperatistu ekonomisko blokādi viem būtu jaapšaquj Kijevas valdība ( tas ir līdzīgi kā Ļeņina laika golodomoru taisīja ekonomiku sagraujot caur ekspropiracijām – tieši par šādu noziegumu Kijervas huntu kā kara noziedzniekus tiesāt. Aizliegt pirkt lugandoņu ogles vai Krimā tūristiem iebarukt – tas ir noziegums kurā arī Latvijas valdība piedalās -jā- Latvija piedalās komunistu kroplību uzturēsanā .

    Lai kautko par moziegumu nosauktu un atzītu nav likums vajadzīgs – pietiek ja ir konstatēta objektīva ļaundarība. Pats likums nereti ir kā tirana griba vai noziedzīga pavēle ….

    Cilvēkiem visupirms jaļauj izvēleties kā savu zemi pārvaldīt – vai kā feikvalsti ,vai kādā federacijā iekļauties- vai zem KF vaI ES protektorata – galīciešiem izvēle liela – austrumukrainā driusku mazaka, gagauziem vēl mazaka ….

    • Sveiciens žīdam Girkinam un Duginam. Žīd-komunisti jau mūžīgi sapņojuši par masveida slepkavõšanu. Paldies ka atgādināji. Neskaitot dažas vēsturiskas kļūdas, tā nekas ir sanācis.

  4. 25 gadi laikam bija par maz, lai atbrīvotos no padomju pagātnes. Zinātāji stāsta, ka nemieri sākās brīdī, kad padomju mantojums veiksmīgi bija noēsts. Mums arī šis tas vēl palicis no padomju pagātnes- 3 HESi un ienesīgākās dzelzceļa līnijas, ostu infrastruktūra. Tā ka ir vŗl, par ko plēsties.

    • Nevajag muldēt ko nesaproti. Šodienas “ostu infrostruktūra” beidzot ir attīstīta vajadzīgā limenī Ventspilī, Rīgā, Liepājā un vairākās mazajās ostās. Darbojās visdažādāki izņēmumi. Padomija, kā sagrāba ostas 40-tā gadā – tikai ekspluatēja neko neieliekot (viena kapeika no nopelnīta rubļa palika Latvijā). Paskaties tagad kaut vai Ventspilī! Padomju okupācijas gados, vienreiz gadījies vētrā paslēpties Ventspils ostā, izkāpam uz sapuvušiem dēļiem, baidijamies, ka izkritīsim cauri. Šodien cilvēki tur pastaigājās, atpūšās. Elektrostacijas arī PSRS sagrāba no Ulmaņa Latvijas – nolaida tās tā, ka tikai šodien daudzmaz savestas kārtībā. Aizkrauklē – mazais bjefs! ar laivu neizbrauksi. Polderi “poļu plaisās”; Turbīnas? Dzelzceļi ar sapuvušiem sliežu ceļiem palikuši pēc barbariem. Padomija jau tikai ekspluatēja neko neieliekot. Izmantoja attīstīto infrastruktūru, nu un kur nevarēja iztikt bišķi ieguldija. Dzīvokļi Rīgā – papes grīdas pienaglotas, sienas ar šķirbām, kulaku var iebāzt! Turpretīm Minskā – parkets. Komuņaki jau zinājuši, ka Baltija izspruks un neko nopietnu nav attīstījuši. Skaistas dziesmas dziedājuši, Paulam ļoti patika Maskavā uzstāties, nu un nopelnīt varējis, bet Latvijā, redz, viņu aplaupījuši.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (52)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+