Zemnieku saimniecības “Bērzi” saimnieks Jānis Strautnieks vērsies Tieslietu ministrijā saistībā ar bezcerīgo situāciju, kurā viņu nostādījusi Maksātnespējas likumā paredzētā tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas kārtība.
Zemnieku saimniecības “Bērzi” saimnieks Jānis Strautnieks vērsies Tieslietu ministrijā saistībā ar bezcerīgo situāciju, kurā viņu nostādījusi Maksātnespējas likumā paredzētā tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas kārtība.
Foto – Dainis Bušmanis

Piensaimnieku z/s “Bērzi” glābšanas plānu noraida neizlasot 28

No 2014. gada vidus problēmas auga augumā. 2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors. Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši.”

Lauksaimniecības nozares specifikas dēļ zemnieki, saskaroties ar īslaicīgām maksātnespējas grūtībām, faktiski nav spējīgi izmantot tiesisko aizsardzību. Par to, ka tiesiskās aizsardzības process ir pārāk nepieejams zemnieku saimniecībām, liecina Mālpils novada zemnieku saimniecības “Bērzi”, kā arī lauksaimnieku kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas procesi.

Reklāma
Reklāma

Ceļš līdz izsolei

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīze” 6. janvārī rakstīja, ka zemās piena cenas dēļ, nespējot norēķināties ar piegādātājiem, bankrotējusi zemnieku saimniecība “Bērzi”. Tā kā kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu, 5. februārī paredzēta saimniecības mantas piespiedu izsole. Kāds bija ceļš, kurā rentabli strādājoša zemnieku saimniecība nonāca līdz izsolei, skaidroju sarunā ar z/s “Bērzi” īpašnieku Jāni Strautnieku.

“2008. gadā mēs, neizmantojot Eiropas struktūrfondu atbalstu, uzbūvējām fermu 155 slaucamām govīm, pilnībā aprīkotu un gatavu piena ražošanai. 2010. gadā, lai saimnieciskā darbība būtu maksimāli efektīva un racionāla, ņemot arī vērā konsultantu un ministrijas ieteikumus, izšķīrāmies par vēl vienas novietnes būvniecību, nu jau izmantojot Eiropas atbalstu. Uzrakstījām projektu par novietnes 177 liellopiem būvniecību, plānojot tajā uzstādīt divus slaukšanas robotus.

CITI ŠOBRĪD LASA

2011. gadā banka “Citadele” piekrita šo būvniecību finansēt. Bankai bija papildu nosacījums – lai varētu ātrāk piepildīt jaunuzbūvēto novietni, mums bija jāiegādājas lopi. Lai to varētu izdarīt, banka piešķīra papildu līdzekļus. Mēs iegādājāmies 130 grūsnas teles Vācijā.

Uz mūsu norādēm, ka, trūkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, mēs nevaram tik daudziem dzīvniekiem nodrošināt barību, banka atbildēja, ka saprot, taču vispirms jāpabeidz būvniecība. 2012. gada vidū pabeidzām būvniecību, bet tad jau banka bija mainījusi savu viedokli un atteica apgrozāmo līdzekļu kredītu, līdz ar to bijām spiesti aizņemties ārpusbanku sektorā. To es varētu vērtēt kā sākumu problēmsituācijai. 2013. un 2014. gadā mēs spējām nodrošināt regulārus maksājumus bankai – kopā ar pamatsummu un procentiem tie bija virs 10 tūkstošiem eiro katru mēnesi.

No 2014. gada vidus problēmas auga augumā. 2014. gadā banka piekrita uz trim mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus, norādot, ka saimniecībai jāpiesaista investors. Tad nāca rudens, ziema, kad saņēmām atbalsta maksājumus un spējām norēķināties par kredītmaksājumiem, tostarp iekavētajiem, un līdz 2015. gada februārim maksājumi tika veikti. Taču tad zemās piena cenas dēļ situācija samilza tik ļoti, ka mēs vairs nevarējām veikt bankas maksājumus un banka vēlreiz atgriezās pie tēmas – investors. Mums neizdevās šādu investoru atrast, un 10. jūnijā banka paziņoja par atkāpšanos no līguma. Tas sakrita ar viena piegādātāja iesniegto prasījumu tiesā par maksātnespējas ierosināšanu. 3. jūlijā šī maksātnespēja arī tika ierosināta. Mums nebija līdzekļu, lai norēķinātos ar šo un citiem piegādātājiem. Vasarā piena ražotājiem ir vislielākie izdevumi, jo tad jāpaspēj nodrošināt barību nākamajam periodam. Trīs mēneši vasarā ir ļoti, ļoti izšķiroši.”