Koka dreijera Pētera Grauduļa meistarstiķi aplūkojami tikai pie viņa Jaunjelgavā 3
Apdzīvotas vietas vārdu slavenu padara ne vien dabas un arhitektūras izpaudumi, bet arī turienes ļaudis. Tūristu grupas, kas ceļo uz Sēlijas pusi, arvien biežāk iegriežas Jaunjelgavā, Jelgavas ielā, lai apskatītu Tautas daiļamata meistara Pētera Grauduļa privāto darbnīcu un muzeju, kur var aplūkot, kā saplūst vienotā veselumā koka skaistums, fanātiskas darba spējas un smalka gaume.
Sēlijas dreijeris
Koka dreijeris (virpotājs) Pēteris Graudulis dzimis Neretā. Tur palaimējās agri satikt īstu skolotāju – Arvīdu Aunu-Velmi, kurš Neretas vidusskolā ielika puisim pirmos aroda pamatus. Lai gan māte gribēja dēlu redzēt laukos pieprasīta veterinārārsta uzsvārcī, Pēteris izvēlējās kokgriešanu.
“Savulaik meistari par nepietiekami uzasinātiem zīmuļiem mācekļiem dūruši pirkstos, ēvelei bija jābūt tik asai, lai no rokas matus var nogriezt un karotei tik labi izpulētai, lai blusa no tās nevarētu izlēkt,” joko Pēteris. Viņu skolojuši Tautas daiļamata meistars, kokgriezējs Ulrihs Vasks un leģendārā pedagoģe, kokgriezēja Betija Strautiņa.
Pēc Rīgas 17. mākslas mēbeļnieku profesionāli tehniskās vidusskolas beigšanas viņš nonāca Jaunjelgavā, kur vēl šo baltu dienu dzīvo kopā ar sava mūža mīlestību – sievu Intu. Pēteri tuvākā un tālākā apkārtnē uzskata par vīru ar zelta rokām un bieži lūdz palīgā. Savu ceļu viņš sāka mazā tumšā šķūnītī izveidotā darbnīciņā, kur uz pašdarinātas virpas, izmantojot pašdarinātu elektrisko zāģīti, tapa pirmie brīnumi. Reti kad tik pieticīgos, var teikt, necilvēciskos, apstākļos ir tapuši tik gaiši, saules caurstrāvoti koka darbi. Šobrīd darbnīciņa sakārtota, šķūnītis glīti apšūts un tajā izveidots mākslinieka privātais muzejs ar viņa darbu ekspozīciju.
